Vai jaunā veselības ministre turēsies pie principiem “vārna vārnai acī neknābj” un “nespļaus jau akā, no kuras dzer”?
Pietiek lasītājs17.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut arī valdības veidošana negāja tik raiti, kā vēlētos, un profesionāļi rūpīgi strādāja pie valdības deklarācijas, pēdējā brīdi parādījās pārsteigumi ministru kandidātu izvēlē Apvienotajam sarakstam, kas uz veselības ministra amatu izvirzīja administratori Līgu Menģelsoni. Viņa pēdējos desmit gadus vada nelielu biroju Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDk) un uzstājas kā LDDK seja dažādos jautājumos, visbiežāk kā lobijs kādām konkrētām interesēm bez jekādas saistības ar veselības aprūpes jomu.
Pati L. Menģelsone ne tikai nepiedalījās deklarācijas tapšanā nepietiekošās kompetences veselības aprūpes jomā dēļ, bet arī pameta „Apvienotā saraksta” „pelēkā kardināla” Ulda Pīlēna organizēto biedrību. Bet viņai lieliski izdevās “pēdējā brīža efekts”, uzrodoties no nekurienes.
Visas ministrijas var iedalīt tādās ministrijās, kur ne sevišķi izjūt ministra iztrūkstošo kompetenci konkrētā jomā, jo darbs rit pats par sevi, un tādās, kur kaut kas tomēr ir jāsaprot, - jo sevišķi tāda ir Veselības ministrija, kurā jāsaprot ne tikai procesi, bet arī procesu būtība un to dažādās profesionālās nianses.
Ir jauki, ka jaunā ministre uzsāk savu darbu ar tādiem skaļiem saukļiem kā “lētākas zāles”, “veselības aprūpes pakalpojumus visiem”, “pārskatīt tarifus”, “lielākas algas”, “labsajūtu ārstiem”… Bet kur tiks meklēta nauda nozares iekšienē? Visi nozarē atzīst, ka kopumā naudas ir par maz un iespējas rezervēm nav lielas.
Kā piemēru milzīgam izdevumu pieaugumam jaunā veselības ministre L.Meņģelsone „Rīta Panorāmas” intervijā minēja operācijas paladziņa cenas pieaugumu par 400%, ko grasās kompensēt tarifā. Lieki piebilst, ka daļa medicīnas personāla vēl atceras padomju laikus ar sterilizatoriem, paštaisītiem marles tuferiem un plāksnītēm, kā arī bezgalīgi sterilizētu operācijas veļu, kas noteikti ir lētāk, taču prasa lieku darbu, resursu tēriņu un vēlāk pielietotais medicīniskais materiāls nebūt nav tās augstākās kvalitātes.
Kultūras nozares pārstāvji un biroja klerki vienkārši nezina medicīnas specifiku, un nevar noliegt, ka daudzās jomās veselības aprūpē viņi grib braukt ar jaudīgu sporta mersedesu, kaut naudas nepietiek ne benzīnam, ne rezerves daļām.
Būs interesanti redzēt, kur tad tās rezerves tiks meklētas. Vai tiešām privātajā sektorā, kurš nekautrējas atzīt, ka COVID 19 laiki ir bijuši labākie pastāvēšanas vēsturē, piemērām, „E.Gulbja laboratorijas” gada peļņa pārsniedz 20 miljonus eiro, bet „Veselības centram 4” šis ir bijis labākais gads tā pastāvēšanas vēsturē.
Tad loģiski, ka šeit noteikti varētu meklēt resnos runčus un kaut vai pārskatīt valsts apmaksātās laboratorijas pakalpojumu cenas, kur pat ar neapbruņotu aci redzams uzcenojums no 50 līdz 200% par atsevišķiem testiem, kaut valsts kapitālsabiedrības nepiedalās testu veikšanā un šādas peļņas iespējas neizmanto.
Tai pat laikā Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) investējusi no saviem līdzekļiem 10 miljonus eiro laboratorijas sistēmas automatizēšanā, ko nav darījusi neviena privātā laboratorija. Būs interesanti, vai un kā tiks vērtēts darba ražīgums, ārstēšanas efektivitāte, ārstniecības kvalitāte, uz pacientu orientēti rezultāti, kur tiešām ir vislielākās rezerves, taču tur bez kvalificēta mediķa pieredzes un izglītības neiztikt.
Jāatzīst, ka iepriekšējie ministri pat apzināti šīs veselības aprūpes jomas neaiztika, jo jebkura vēlme piesaistīt šo kontrolei, izcēla lielu viļņošanos un ātri tika apslāpēta. Skat., piemēram:
https://medicine.lv/raksti/53d20b3b-f3f4-41ea-a458-bbb535960172
Būtu interesanti redzēt biznesa pamatojumu šādam valsts kapitālsabiedrības projektam, kā arī citiem mega ieguldījumiem – tādiem kā mobilais morgs, eksperimentāla uroloģijas iekārta, pārāk augstas prasības radioloģijas un izmeklējumu iekārtām ar piebildi “vienīgās Baltijā” utt., īpaši, ka jau vairākus gadus slimnīcas darbu uzrauga atklātā konkursā izraudzītā padome, kur viens padomes loceklis tāpat kā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) ir no citas ES valsts un faktiski nav uz vietas sastopams.
Būtu svarīgi uzzināt, kāda ir RAKUS padomes loma krīzes situācijā ar Latvijas Onkoloģijas centra mediķiem un problēmām radioloģijas darba organizēšanā?
PSKUS padome nebija pamanījusi problēmas ar aknu transplantācijas operācijām – augsto mirstību un/vai mazo apjomu pretēji tam, kā no slimnīcas puses tika solīts šo pakalpojumu uzsākot, lai pacientiem nebūtu jādodas ārpus valsts. Vēl joprojām nav sakārtotas donoru apmaiņas tīkla prasības, un pacientiem apmaiņas rezultātā nav iespējas ātrāk veikt operācijas.
PSKUS padome vēl joprojām nav pamanījusi Kardioloģijas centra krietni lielākās algas nekā vidēji slimnīcā kopumā, kaut visās nodaļās darba apstākļi un intensitāte ir ļoti augsti, jo īpaši uzņemšanā.
BKUS par savu naudu ir attīstījusi mākslas objektus un dizainu telpās un teritorijā, tai pat laikā maziem pacientiem ir jāgaida garas rindas, lai saņemtu it kā valsts garantētos medicīnas izmeklējumus un konsultācijas. Nemitīgas prezentācijas un ekosistēmas, kaut nodaļu un struktūrvienību mediķi ir pārstrādājušies un netiek atbilstoši atbalstīti, kā rezultātā pārdeg no pārslodzes.
PSKUS un īpaši BKUS valdes locekļi ir ļoti darbaspējīgi, viņi spēj apvienot savus valdes priekšsēdētaja amatus un locekļu amatus vēl ar citu slimnīcu un valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatiem, bet nav manīts, ka pēc 16 stundu darbadienas būtu saguruši vai pārstrādājušies.
Visi Latvijas pacienti un viņu radinieki ir saskārušies ar maksas medicīnu, kur nav skaidras robežas, kur beidzas valsts un sākas maksas pakalpojumi un kādā laika periodā tie ir jānodrošina, kas rada augstākos līdzmaksājumus no ES valstīm, bet diemžēl pašus sliktākos veselības rādītājus ES valstu vidū.
Kad tiks definēta robeža, kur valsts un pašvaldību slimnīcas pērk ārpakalpojumus, piemēram, radioloģijā un laboratorijās, tai pat laikā visas slimnīcas ir SIA un apzināti vai sliktā menedžmenta dēļ pašas nevar tos nodrošināt, kur nu vēl pelnīt kā privātajā sektorā, kas lielā mērā tiek atbalstīts no Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta puses? Kā pusē nostāsies L. Meņģelsone?
Pirmās simt dienas paies ātri. Interesanti, kādi ir kritēriji partijām un tieši Apvienotajam sarakstam, - kas ministram ļauj turpināt darbu vai arī tiek nominēts cits kandidāts? Un vispār – cik gari ir šie rezervistu soliņi, ja tādi ir? Vai arī Kariņa otrā valdība turpinās ierasto darba stilu, ka strādā, kā nu sanāk, citas valdības nav iespējamas!
L.Meņģelsonei esot raksturā visus darbus sākt ar auditu. Vai viņai būs apņemšanās izvērtēt Covid 19 laika miljoniem dārgās nejēdzīgās izšķērdības, kuras veica Veselības ministrijas pianists ar ministru prezidenta Kariņa akceptu (un kuras turpinās, tērējot jau tā plāno budžetu medicīnā), vai arī “vārna vārnai acī neknābj” un “nespļaus jau akā, no kuras dzer”? Tas ir, runās par finanšu efektivitāti, bet nemanīs vakardienas nejēdzīgos tēriņus, jo premjers jau tas pats vien palicis…
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
