Vai galma pīāristam Rajevskim caur „Rīgas karti” politiķi maksājuši kukuli?
Linda Liepiņa02.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pazīstamā un pieprasītākā galma politisko procesu komentētāja, sabiedrisko attiecību guru Filipa Rajevska sabiedrisko attiecību firma SIA Mediju tilts pirms trim gadiem 14 mēnešus sniedza PR pakalpojumus pastarpināti Rīgas pašvaldībai līdzpiederošajam uzņēmumam SIA Rīgas karte par 3581,60 eiro mēnesī, kopā iekasējot gandrīz 50 tūkstošus eiro.
Vai atceraties kaut jel vienu publikāciju, sižetu, aktivitāti saistībā ar SIA Rīgas karte? Par ko tika maksātas šīs summas? Varbūt Mediju tilts tirgoja tukšu gaisu un neesošus un nenotikušus pakalpojumus?
Līgums paredzēja gana vispārīgas un nepārbaudāmas lietas:
- Preses sekretāra pakalpojumi
- Sociālo tīklu kontu izveide un uzturēšana (Facebook & Instagram)
- PR materiālu sagatavošana (preses relīzes, atbildes & komentāri medijiem)
- Public Affairs konsultācijas
- Krīzes komunikācijas konsultācijas
- PR aktivitāšu plānošanas sapulces
Ieskatieties vērīgi. Par naudu organizētas arī tikšanās ar politiķiem. Vai pirkti arī politiķu lēmumi, mēs varam tikai minēt.
Pārbaudāmas no šīm aktivitātēm ir tikai trīs pirmās, kamēr konsultācijas varēja būt un varēja arī nebūt.
2019.gadā Mediju tilta darbinieks Jānis Basevičs kopumā izplatījis septiņas Rīgas kartes preses relīzes. Aģentūras LETA arhīvā nav pieejama neviena laikrakstu vai žurnālu publikācija, kur Jānis Basevičs būtu paudis Rīgas kartes viedokli.
Facebook ir izveidots Rīgas kartes konts, tam ir divi sekotāji – Mediju tilta īpašnieks Filips Rajevskis un Mediju tilta projektu vadītājs Jānis Basevics, kā arī kontam ir sešas “patīk” atzīmes. Nekāda Rīgas kartes informācija kontā nav publicēta.
Instagram konts vispār ir tukšs.
Galma piarščikam varētu būt problēmas, jo lūgšu KNABam šo līgumu un tā izpildi papētīt. Iesniegums jau top.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
