Vai Egila Levita dāvātie Triju Zvaigžņu ordeņi ir priekšapmaksa kovidokrātu atbalstam?
Juris Paiders27.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2021. gada 20. aprīlī valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls nolēma “par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, par nozīmīgu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē, risinot valstiski un sabiedriski nozīmīgus tematus un pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku,” iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri žurnāla “Ir” darbinieku Aivaru Ozoliņu, bet par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Latvijas Radio 1 programmu vadītāju Aidi Tomsonu, kā arī apbalvot citus informācijas jomā strādājošos.
Šāds lēmums sabiedrībā netika uztverts viennozīmīgi, jo tika paustas aizdomas, ka šī ir noteikta uzpirkšanas forma. Piemēram, Neatkarīgās komentētājs Māris Krautmanis norādīja: “Ar Triju Zvaigžņu ordeni pašreizējā valdošā vara pielaizās un uzpērk žurnālistus, kuriem vajadzētu kritiski un objektīvi raudzīties uz norisēm valstī.”
Pašlaik ir pamatotas aizdomas, ka Valsts prezidenta dāvātie ordeņi ir savdabīga “priekšapmaksa” par atbalstu kovidokrātu ideoloģijai. Pēdējā pusotra gada laikā pasaulē, ES un arī Latvija ir izveidojusies mafijai līdzīga apvienība - kovidokrāti, kuri gūst labumu, vairo savu ietekmi, varu un bagātību, izmantojot pandēmijas laika noteiktos ierobežojumus. Kovidokrātu intereses ir uzturēt maksimālu baiļu līmeni sabiedrībā, nepieļaut aizliegumu samazināšanu, bet izmantot pandēmijas laiku un sabiedrības apmulsumu varas un bagātības koncentrācijai par labu kovidokrātiem.
Izskatās, ka Latvijas kovidokrātiem tagad talkā nāk Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji.
Tikai viens piemērs. 14. maijā LR1 un LTV1 demonstrētā pārraide “Krustpunktā”. Pārraidi vadīja Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Aidis Tomsons, bet viens no dalībniekiem bija Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš.
Izskatās, ka tieši jaunizceptais komandieris noformulēja kovidokrātijas ideoloģisko ietvaru par to, kā vērtējami Latvijas valdības ministri. Jebkurai darbībai, vadot nozari, ir nulles vērtība. Ministra darbība ir jāvērtē tikai vienā aspektā - vai ministrs atbalstīja Covid ierobežojumu pastiprināšanu. Ja ministrs nav atbalstījis ierobežojumu pastiprināšanu, tad tādiem nav vietas Kariņa valdībā. Saberzt putekļos tādus!
Komandieris Aivars Ozoliņš: “Izskatās, ka viena daļa to, kur politiķu vai aizkulišu spēlētāji, kuri gribētu pārmaiņas valdībā, mēģina izmantot, mēģina pasliktināt epidemioloģisko situāciju, lai pēc tam to varētu pārmest valdībai, premjerministram, un es domāju, ka premjerministram jau sen vajadzēja uztaisīt vienkārši elementāru revīziju - paskatīties, kuri ministri nav piedāvājuši nekādus priekšlikumus, kā ierobežot saslimstību, kuri ir piedāvājuši, tikai tieši otrādi, kā situāciju pasliktināt. Vitenbergs, protams, ir pirmais. Un tad šo ņemt par atskaites punktu, nevis kaut kādu koalīcijas partneru vēlmes, bet epidemioloģisko situāciju kā atskaites punktu pārkārtojumiem valdībā, kā kritēriju pārkārtojumiem valdībā.”
Pēc tam komandieris Aivars Ozoliņš izteica draudīgu pareģojumu: “Un, ja tagad vēl atvērs papildus terasēm vēl kaut ko, epidemioloģiskā situācija tiešām līdz pašvaldību vēlēšanām noteikti un neizbēgami pasliktināsies, un tas būs vēl viens faktors diskusijās par valdību.”
Ministru kabineta vairākums neņēma vērā komandiera Ozoliņa pravietojumu, bet lēma mazināt ierobežojumus atvērt nevis kaut ko, bet daļu no tirdzniecības centru lielveikaliem. 18. maijā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu atļaut tirdzniecības centros darboties visiem veikaliem, kuriem ir atsevišķa ārēju ieeja. Valdība atļāva vienā telpā tikties līdz 19 cilvēkiem, ja vien tie ir vakcinēti vai Covid pārslimojušie, kā arī atļāva pēc tādiem pašiem principiem atsākt darbu amatieru mākslas un amatieru sporta kolektīviem.
Taču vistrakākais! 18. maijā valdība atbalstīja noteikumu maiņu, atļaujot (noteiktos apstākļos) raidījuma laikā masu informācijas līdzekļu raidījumu vadītājiem un dalībniekiem nelietot mutes un degunu aizsegus. Tieši šis valdības vairākuma lēmums izraisīja histēriskus Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa protestus. Kariņš MK sēdes protokolā pievienoja savu atsevišķo viedokli un paziņoja: “Mēs uztraucamies par valdības lēmumu konsekvenci, bet tagad viens lēmums aiz otra briedina nekonsekvenci."
Veiksim komandiera Ozoliņa pravietojuma patiesuma pārbaudi!
Kādi tad bija epidemioloģiskie radītāji komandiera Ozoliņa pravietojuma laikā?
14. maijs. Diennakts laikā Latvijā veikti 15 153 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 4,4%. Tika reģistrēti 666 jauni Covid-19 gadījumi. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 445,3. Kopumā slimnīcās ārstējās 663 Covid-19 pacienti.
18. maijā valdība atcēla virkni ierobežojumu, pat izpelnoties kārtējo Kariņa histērisko lēkmi.
Kādi tad bija epidemioloģiskie radītāji 24. maijā, 10 dienas pēc komandiera Ozoliņa pravietojuma un 6 dienas pēc ierobežojumu samazināšanas?
24. maijs. Diennakts laikā Latvijā veikti 3898 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 3,4%. Tika reģistrēti 134 jauni Covid-19 gadījumi. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 355,3. Kopumā slimnīcās ārstējās 609 Covid-19 pacienti.
Pēc komandiera Ozoliņa pravietojuma (“noteikti un neizbēgami pasliktināsies”) divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju samazinājās no 445,3 līdz 355,3.
Komandiera Ozoliņa apgalvojums ir nepatiess. Līdz ar to var rasties ļoti daudzi jautājumi, bet uzdošu tikai divus.
Pirmais jautājums, ir par kritērijiem, izvirzot Triju Zvaigžņu ordeņa komandierus un virsniekus? Vai darbošanās kovidokrātijas interesēs bija galvenais noteikums? Otrs jautājums - kā tas nākas, ka LR1 labākais ētera laiks tiek piešķirts nekompetentiem aplamību sludinātājiem, jaunizceptiem pareģiem, kuri izmanto sabiedrības resursu, lai ar meliem turpinātu biedēt cilvēkus?
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
