Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gadiem ilgās nedienas ap Jūrmalas, Talsu, Tukuma, Kandavas, Engures u.c. pašvaldībām kopīgi piederošo atkritumu savākšanas uzņēmumu un poligonu Piejūra, kur valdījis nesaimnieciskums, krimināllieta, sodi, priekšnieku maiņa, ugunsgrēks utt., liek jautāt: bet vai te speciāli netiek vests līdz kliņķim uzņēmums, kas savos novados ir faktiski monopolists?

Pēc Jūrmalas domes atteikšanās ieguldīt papildu naudu atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības Piejūra pamatkapitālā varam secināt, ka uzņēmuma vadītājam Ērikam Zaporožecam neizdosies izķepuroties un ka tiek radīti labvēlīgi priekšnoteikumi, lai ar atkritumu nozares miljonāriem saistīti uzņēmumi tuvākajā laikā pārņemtu atkritumu apsaimniekošanu deviņu pašvaldību teritorijā, kad tās būs apjēgušas savu nespēju pārvaldīt šo biznesa jomu.

Pastāvīgais pagaidu valdes priekšsēdētājs

 

Pašvaldībām kopīgi piederošā uzņēmuma Piejūra glābšanai 2019. gada pavasarī kā pagaidu valdes priekšsēdētājs piesaistīts rūdīts atkritumu jomas biznesmenis, vides maģistrs Ēriks Zaporožecs. Viņu uz Tukumu, kur atrodas Piejūras šķirošanas placis, atvedis un pārējām akcionāru pašvaldībām priekšā stādījis Jūrmalas domes deputāts, “zaļzemnieks” Jānis Lediņš, kuram pašam pagātnē ir neveiksmīgs bizness atkritumu jomā.

Lediņš neslēpj, ka toreiz galvojis par Zaporožecu kā godavīru. “Vienkārši es viņu pazinu no veciem laikiem, tādēļ es viņam piedāvāju, viņš piekrita apskatīties, viņam tas likās interesanti, viņš — cik es zinu — ir strādājis Hoetikā, gan Vides servisā, vēl visur un viņš šo jomu pārzina. Šobrīd mēs gaidām, ko Zaporožeca kungs šī mēneša laikā būs izanalizējis un ko viņš mums piedāvās. Šobrīd es nevaru pateikt, vai ar naudu būs jāpalīdz, īstenībā tas uzstādījums bija tāds: maksimāli izdarīt tā, lai novadu domei nevienam nav jāiejaucas ar saviem līdzekļiem.”

“Un jūs tur redzat tādu iespēju?” Lediņš atbild: “Jā.”

Lediņu un Ēriku Zaporožecu vieno politiskas intereses: 2014. gada Saeimas vēlēšanās Zaporožecs startēja no Zaļo zemnieku savienības saraksta, taču parlamentā netika. 2017. gadā tikpat neveiksmīgi viņam beidzās mēģinājums iekļūt Jelgavas domē. Zaporožecs par Piejūras (un savu) nākotni ir optimistisks. Lai gan pašvaldību vadītāji apgalvoja, ka viņš esot pagaidu vadītājs un uz valdi būšot konkurss, Zaporožecs ir pārliecināts, ka uzņēmumu savedīs kārtībā un nostrādās tajā piecus gadus.

Neuzskata sevi par pagaidu vadītāju

 

Ēriks Zaporožecs, SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra direktors, tiek vaicāts: kāda ir interese par salīdzinoši mazu atalgojumu uz trīs mēnešiem te nākt strādāt?

“Kas teica, ka uz trīs mēnešiem? Nav tāds termiņš pagaidu valdes priekšsēdētājam. Bija akcionāru lēmums, tas varbūt izskanēja kā pagaidu risinājums vai kā, bet man lēmums ir pieņemts tāds, ka ir noslēgts darba līgums uz pieciem gadiem, un, ja es nebūšu zaglis, krāpnieks un afērists, tad principā nav nekāda pamata ar mani pārtraukt līgumu ātrāk par pieciem gadiem.”

Krāpies ar atkritumu apjomu

Valsts vides dienests, pārbaudot AAS Piejūra dokumentus un faktisko atbilstību atkritumu poligonā, pieķēris Zaporožecu, ka tas manipulējis ar apjomiem un palicis parādā prāvas summas nenomaksātā dabas resursu nodoklī, par ko uzņēmumam piemērots uzrēķins. Tas ar pusmiljona zaudējumiem vēl vairāk pasliktinājis šaubīgo Piejūras finanšu situāciju, tāpēc Kandavas un Jūrmalas pašvaldības patlaban atteikušās iesaistīties glābšanas plānā.

No Jūrmalas domes Piejūra lūgusi vairāk nekā 777 000 eiro. Ņemot vērā, ka pilsētas dome jau pērn lēma nodot pārdošanai (privatizācijai) Piejūras daļas, dome secināja, ka uzņēmuma valdes sagatavotie pamatkapitāla palielināšanas noteikumi nav uzskatāmi par lietderīgiem, jo ieguldīt Jūrmalas pašvaldības finanšu resursus nav racionāli un ekonomiski pamatoti. Vienlaikus Jūrmalas dome piekrita pamatkapitāla palielināšanai, ja to darīs pārējās pašvaldības — līdzīpašnieces.

Jūrmalas domes sēdes protokols arī mums parāda, ka pašlaik kapitāldaļu atsavināšanai nav saņemta Swedbankas piekrišana. Zināms, ka uz Jūrmalai piederošām Piejūras kapitāldaļām pieteikušās Talsu, Tukuma un Dundagas novada domes, taču ne vienbalsīgi. Piemēram, Tukuma novada domes sēdes protokols liecina, ka pret bijis vicemērs Agris Zvaigzneskalns (Zaļā partija). Viņš uzskata, ka sākumā ir jāveic kapitālsabiedrības izvērtējums, turklāt saistībā ar uzņēmumu ir sākti divi kriminālprocesi. Domniece Daiga Reča (patlaban bezpartejiska) gan oponēja, ka pašvaldība nevar ļaut uzņēmumam bankrotēt: ja tas notiks, tad banka vērsīsies pret pašvaldību kā pret galvotāju ar mērķi piedzīt naudu.

Krimināllieta par kaitējumu - 4 miljoni eiro

Valsts policija izmeklēšanā secinājusi, ka SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra radījusi būtisku kaitējumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesēm vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā.

Septembrī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Valsts vides dienestu un Specializēto vairāku nozaru prokuratūru pabeidza izmeklēšanu lietā par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem un izvairīšanos no dabas resursu nodokļa nomaksas, informē Valsts policijā.

Policija norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. martam, pārkāpjot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, radīja būtisku kaitējumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesēm 4 05 6788 eiro apmērā un izvairījās no dabas resursu nodokļa nomaksas 971 822 eiro apmērā.

Policija informēja, ka kriminālprocesā četrām personām ir piemērots aizdomās turētās personas statuss un piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Policija neatklāj, kāda ir šo personu saistība ar atkritumu apsaimniekotāju — darbinieki, vadītāji vai vēl kas. Tagad prokuratūrai būs jāizlemj, vai uzrādīt apsūdzību, informēja policijā.

Piejūra pieder deviņām pašvaldībām — Jūrmalai, Talsiem, Tukumam, Kandavai, Engurei, Mērsragam, Rojai, Dundagai un Jaunpilj. 2019. gadā tā izkļuvusi no zaudējumiem, apgrozījums pieaudzis par 28% līdz 3,57 miljoniem eiro, taču tas ir līdz brīdim, kad uzlikti sodi.

2020. gada martā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests diennakti dzēsa degošus atkritumus Piejūras atkritumu pārkraušanas, šķirošanas stacijas teritorijā Dienvidu ielā 1, Tukumā. Kopumā angārā dega atkritumi 2000 kvadrātmetru platībā angārā un zem klajas debess. Vēlāk augustā Valsts vides dienests presei paziņoja: izmantojot tiešsaistes videonovērošanas kameru ierakstus, VVD izdevies pārliecināties, ka ugunsgrēka skartā Piejūra noglabāšanai nodevusi vairāk atkritumus, nekā apgalvojusi, mēģinot izvairīties dabas resursu nodokļa nomaksas.

Arī iepriekšējā valde regulāri blēdījusies

2019. gadā Piejūras valde (priekšsēdētāja Indra Rassone, kā arī valdes locekļi Āboltiņš un Bērziņš) zaudēja pašvaldību uzticību un tika atsaukti pilnā sastāvā. Pašvaldību kapitāldaļu turētāju pārstāvji iepriekš norādīja, ka uzņēmumā “ir konstatējuši faktus, kas norāda uz sabiedrības valdes nesaimniecisku un, iespējams, prettiesisku rīcību, neapzinātu vai apzinātu bezdarbību un iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem”. Audita laikā tika konstatētas būtiskas nepilnības grāmatvedības uzskaitē, iepirkumu veikšanā un līgumu slēgšanā: līgumu sadalīšana un Publisko iepirkumu likuma normu pārkāpšana, trūkumi budžeta un naudas plūsmas plānošanā un uzraudzībā, dažādos vadības procesos un nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Līdz ar to var modelēt šādu scenāriju: pašvaldību kopīgi izveidotajam atkritumu apsaimniekotājam atklājas arvien jaunas un jaunas nepilnības, nejēdzības, nesaimnieciskums un pat atklātas blēdības, tiek uzlikti sodi, banka satraukusies par savas aizdotās naudas atgūstamību, sākas vainīgo tiesāšana utt. Savukārt tajā brīdī, kad uzņēmuma vērtība tādā veidā kļuvusi jau negatīva, tad no nelaimīgajām pašvaldībām to par sviestmaizi nopērk kāds bārdains “privātais investors”, kas var atļauties nosegt iepriekšējos zaudējumus, ja iegūs teju vai atkritumu saimniecības monopolu pusē no Kurzemes un vēl Jūrmalā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...