Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)
Ex-seržants01.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Iesākumā par bankām hronoloģiskā secībā. Banka Baltija, Olimpija, Parex, Krājbanka, Trasta komercbanka, ABLV, PNB banka - informāciju par šo banku darbību un to īpašniekiem (gandrīz neviena latviska uzvārda) var viegli atrast tīmeklī, bet tos, kas šīs bankas piesedza LV, tik viegli atrast nebūs, tāpēc dažos vārdos. “Bankas Baltija” darbības laikā banku kontroli veica Latvijas Banka (LB), kuras vadītājs tolaik bija Repše un vietnieks Rimšēvičs.
Var pieņemt, ka Repše finanšu lietās bija apaļš idiots un nevarēja saprast, ka depozītu izmaksa ar 90% likmi gadā ir naturāla afēra, bet to nevarētu teikt par pārējiem LB klerkiem ar Rimšēviču priekšgalā. Ka vēlāk paši izteicās, tad esot bijis politisks spiediens. Droši vien bija ne tikai politisks spiediens, bet vēl kaut kas būtiskāks, jo ne jau par skaistām Laventa acīm izlikās, neko nemanot.
Labi atceros laiku, kad BB burbulis plīsa, un toreizējā premjera Māra Gaiļa TV uzrunu ar apgalvojumu, ka neviens noguldītājs nezaudēs ne santīma. Pašam arī bija depozīts, un to viņš atguva pilnībā, ko nevar teikt par citiem.
Tagad par Parex. Godmanis un it īpaši LB vadītājs Rimšēvičs bija tie, kas ar putām uz lūpām iestājās par bankas glābšanu, iepludinot tur gandrīz miljardu latu no nodokļu maksātāju naudas, vienlaicīgi neuzliekot aizliegumu veikt pārskaitījumus, tā dodot iespēju naudai nekontrolēti aizplūst Austrumu virzienā, kas ļāva Karginam ar Krasovicki izvairīties no nopietnām nepatikšanām, kā kādreiz tas notika ar bankas Olimpija vadītāju Ļevu Krēmeru, kas tika nošauts.
Turklāt ļāva ne vien izvairīties no nepatikšanām, bet turpināt dzīvot ar ierasto vērienu. Atceros to preses konferenci ar Krasovicki, kas zelēja košļeni ar cinisku smīnu uz lūpām, it kā teikdams visiem - ko jūs te sprēgājat, par visu sen ir nomaksāts. Skat. - https://lv.wikipedia.org/wiki/Parex_banka. Neskatoties uz visu to, Saeima Rimšēviču apstiprināja uz nākošo termiņu LB vadītāja amatā. Pēc tam sekoja afēra ar Trasta komercbanku un šoreiz ar Rimšēviču jau aizdomās turamā statusā. Notiesāts gan nav, bet cik daudz ir tādu, kas LV ir dabūjušu reālu cietumsodu lietās, kur figurē summas 500 tūkst. un vairāk?
Par ABLV. Informācija par to, ka šī banka darbojas ar Krievijas naudu, jau virmoja medijos krietnu laiku, pirms tika uzsākts bankas likvidācijas process, un arī šoreiz Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izlikās, neko neredzot, un sarosījās tikai tad, kad bremzēt vairs nebija iespējams ASV spiediena rezultātā.
Par PNB banku. Likvidācijas process uzsākts pērnajā septembrī. Lielākais akcionārs - Lielbritānija dzīvojošais Krievijas pilsonis Grigorijs Guseļņikovs. “Grigorijam Guseļņikovam nopērkot PNB banku, tai tika pievienota Krievijas Vjatka banka. Tās sliktie kredīti tika pārnesti uz PNB banku, un tad abas bankas atkal tika atdalītas. "Vjatka banka aizgāja prom, bet šie "neperformējošie" kredīti palika šeit," – tā ir bankas maksātnespējas administratora V.Krastiņa sniegtā informācija.
Savukārt Guseļņikovs vēl 2017.gadā ir iesniedzis prasību pret Latvijas valsti starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (ICSID), kurā tiek apgalvots, ka "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, lai FKTK neizdarītu spiedienu pret banku. Pēc Guseļņikova publiski paustā, prasībā minētā amatpersona ir korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš gadiem ilgi esot izspiedis kukuļus no viņam piederošās kredītiestādes.
Vēl viens piemērs, šoreiz ne par bankām. Aigars Kalvītis - tāds Latvijas mēroga Gerhards Šrēders. Prominents Šķēles partijas. biedrs un premjers no 2004. līdz 2007. gadam. 2009.gadā tikās ar Putinu neformālās vakariņās. "Grūti pateikt, ko Krievijas premjers ar Kalvīša pabarošanu gribējis pateikt Krievijas tautai, bet, iespējams, to pašu, ko latviešiem, proti, to, ka Kremlis par beigta ēzeļa ausīm un brīvpusdienām pie lielās siles var nopirkt jebkuru mūsu pašreizējās politiskās elites ēzeli,” - citāts no Daiņa Īvāna teiktā šai sakarā.
Drīz vien pēc tam Kalvītis tiek Latvijas balzama padomes priekšsēdētaja amatā. Šī uzņēmuma īpašnieks ir Krievijas oligarhs Jurijs Šeflers. Jāpiezīmē, ka Kalvītis nebija vienīgais no bijušām atbildīgām LV amatpersonām, kas tur piepelnījās un vēl piepelnās. Viens no tiem - bijušais finanšu policijas izlūkošanas daļas operatīvās nodaļas vadītājs Maksims Bogdanovs, kas tolaik tika apsūdzēts par valsts noslēpuma izpaušanu un pazemināts amatā. Savukārt Šeflera personīgā apsarga un šofera pienākumus veic pazīstamā LV politiķa Parādnieka brālis.
2015.gada augusta Kalvītis jau ir stratēģiski svarīga izņēmuma AS Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs. Jāpiezīmē, ka LG lielākais akciju īpašnieks ir Krievijas valsts uzņēmums Gazprom (34% akciju), savukārt vienīgais akcionārs no Latvijas ir SIA Itera Latvija (16%), kur valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Savickis - bijušais VDK pulkvedis un centrālā VDK kantora „S” daļas darbinieks (spiegu - nelegāļu sagatavošana) - https://youtu.be/L65XtwNpPe0 . Kā izteicās Putins, čekists - tā ir profesija uz mūžu.
Vēlreiz atkārtošu to, par ko man ir dzelžaina pārliecība, - mantrausība, godkāre un varaskāre, trīs postoši dzinuļi, kas mūsdienās ir izteikti saredzami postpadomju telpā. Kāpēc tieši postpadomju valstīs? Šis jautājums ir socioloģiski filozofiska pētījuma cienīgs, un, rodot skaidrojumu tam, iespējams, varētu tikt mazinātas šo parādību postošās sekas.
Tā kā rakstā biju pieskāries tādai nemainīgai vērtībai kā Bībeles baušļi, tad pieminēšu vēl vienu no tiem - pēdējo, bet tāpēc ne mazāk svarīgu - „tev nebūs svešu sievu p…t”. Laikam jau nav jāpierāda to, ka maucība, kā likums, noved pie ģimeņu iziršanas. Frāze „ģimene ir sabiedrības pamatšūna” var likties banāla, tomēr zināma gudrība tur ir.
Izjūkot ģimenei, pirmie, kas cieš, ir bērni, un, kā to ir pierādījuši psihoterapeiti, bērnībā gūtās psiholoģiskās traumas nekur nepazūd, bet var izpausties brieduma gados un dažkārt apkārtējiem ne visai patīkamā formā. Pavisam nelāgi, ja šāds bērnībā traumēts indivīds, kas, sasniedzot brieduma gadus, nav spējis pārvarēt savus kompleksus, iegūst zināmu varu par citiem sabiedrības locekļiem (piemēru neminēšu ētisku apsvērumu dēļ).
Kāds pateiks - nu ja, pusmūža vecim viegli runāt, bet, ja tev ir 25 un stāv
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
