Vai Bērnu slimnīcas valde nav pārcentusies, ierobežojot savus darbiniekus?
Fanija Golda09.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikam jau pilnmēness ietekmē daudzus. Šoreiz tas ir skāris Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdi, kura ar rīkojuma palīdzību panāks to, ka medicīnas personālam piespiedu brīvprātīgā kārtā liks ņemt slimības lapas un, atsaucoties uz Darba likuma 37.panta divpadsmito daļu, personālu nepielaidīs pie darba pienākumu izpildes, nesaglabājot darba samaksu.
Rīkojums, ko izdevusi BKUS valde, ir ļoti nenoteikts, un no tā faktiski izriet arī tas, ka darbinieki faktiski nevar pamest valsti, jo Covid-19 lielākā vai mazākā mērā skāris visu pasauli, izņemot Ziemeļpolu un Dienvidpolu. Izrādās, ka struktūrvienību vadītāji drīkstēs neapstiprināt darbinieku atvaļinājumus, ja to laikā būs ieplānoti braucieni uz kādu no epidēmijas skartajām valstīm. Lieki atzīmēt, ka neviens neplāno kompensēt ceļojumus, ko ar savām zemajām algām ilgi bija plānojis zemākais medicīnas personāls.
Lūk, viss skaisti izlasāms BKUS valdes 9.marta rīkojumā:
„Par piesardzības pasākumiem sakarā ar koronavīrusa (COVID-19) izraisīto uzliesmojumu
Ņemot vērā sabiedrības intereses - VSIA "Bērnu klīniskās universitātes slimnīca” (turpmāk - Slimnīca) pacientu veselības drošību, tās apdraudējumu risku novēršanu un veselības aprūpes iestādes izpratnes līmeni par koronavīrusa COVID-19 apdraudējumu gan Slimnīcas pacientiem, gan darbiniekiem, uzdodu:
1. Slimnīcas darbiniekiem nekavējoties informēt darba devēju (Personāla vadības daļu) par faktu, ja viņi vai viņu tuvākie ģimenes locekli, vai personas, ar kurām ir kopīga mājsaimniecībā (turpmāk tekstā - tuvinieki), pēdējo 14 dienu laikā (kopš 2020.gada 24.februāra) ir apmeklējuši ārvalstis, īpaši COVID-19 skartās valstis un teritorijas (ar aktuālākajiem krīzes reģioniem var iepazīties SPKC mājas lapā).
2. Darbinieki, kuri paši vai to tuvinieki ir apmeklējuši COVID-19 skartās valstis un teritorijas, bet pēc atgriešanās Latvijā neatrodas pārejošā darbnespējā, var tikt atstādināti no darba pienākumu veikšanas Slimnīcā.
3. Darbiniekiem, kuri ir apmeklējuši COVID-19 skartās valstis un teritorijas paši vai minētajās valstīs un teritorijās bijuši to tuvinieki, konsultējoties ar savu ģimenes ārstu, izvērtēt nepieciešamību atvērt darbnespējas lapu, arī gadījumos, ja koronavīrusam COVID-19 raksturīgie simptomi nav parādījušies uzreiz pēc atgriešanās Latvijā.
4. Darbiniekus, kuri ir atgriezušies no COVID-19 skartajām valstīm un teritorijām un tiem ir parādījušies simptomi, taču tie neatrodas pārejošā darbnespējā, nepielaist pie darba saskaņā ar Darba likuma 37.panta divpadsmito dalu, nesaglabājot darba samaksu.
5. Slimnīcas darbiniekiem nekavējoties informēt darba devēju (Personāla vadības daļu) par faktu, ja viņi laikā līdz 2020.gada 30.aprīlim plāno doties atvaļinājumā ārpus Latvijas teritorijas, norādot valsti/-is, kuras plānots apmeklēt.
6. Struktūrvienību vadītājiem saskaņot pieteiktos atvaļinājumus tikai tad, ja darbinieks iesniegumā norādījis informāciju par to, vai plānots doties ārpus Latvijas teritorijas un norādījis mērķa valsti/-is;
7. Struktūrvienību vadītājiem un virsmāsām vienlaikus ar darbinieka atvaļinājuma apstiprināšanu ir jābūt rīcības plānam, kā nodrošināt pilnvērtīgu struktūrvienības darbu situācijā, ja darbinieka prombūtne pagarināsies par 14 dienām.
8. Struktūrvienību vadītājiem aicināt savus darbiniekus atturēties no došanās uz COVID- 19 skartajām valstīm un teritorijām, kā arī aicināt izvērtēt nepieciešamību doties uz jebkādu valsti, kurā šobrīd konstatēta saslimšanas ar COV1D-19, ņemot vērā situācijas attīstību un mainību.
9. Rīkojums ir spēkā līdz tā atzīšanai par spēku zaudējušu.
10. Rīkojuma izpildes kontroli uzdodu slimnīcas virsārstiem R.Snipei un V.Grīnbergam, virsmāsai I.Stūrei-Stūriņai un Personāla vadības daļas vadītājai G.Tralmakai.
Valde: V. Ābols, Z. Straume, I. Riekstiņa.”
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
