Vai Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Garisons, iepriekš zināms kā Kurnosovs, šoreiz tomēr neizspruks sveikā?
Pietiek lasītājs09.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizsardzības ministrijas 220 (vai 330) miljonu afēra sāk pamazām noklust, bet galvenais vaininieks it kā nekas nebūtu bijis turpina ieņemt savu augsto amatu. Runa protams ir par Jāni Garisonu – agrāk pazīstamu kā Jāni Kurnosovu.
Stāsts, kāpēc Jānis, beidzot darbu Ārlietu ministrijas NVS sadarbības nodaļā, mainīja uzvārdu, ir ļoti interesants, bet par šo gan citu reizi. Šoreiz ne par uzvārdu, bet par J.Garisona unikālo spēju no jebkurām nepatikšanām tikt sveikā cauri. Uzskaitīsim tikai dažas no skaļākajām lietām.
- Bruņmašīnu Patria iepirkums.
- CVRT iepirkums ar tālāk plānotajiem apjomīgajiem remontdarbiem un rezerves daļu iepirkumiem.
- Slavenais patronu iepirkums, kur ražošana ilgi netika uzsākta, bet "ražotāja" rēkini tika apmaksāti regulāri, jo līgums tika noslēgts uz ļoti neizdevīgiem nosacījumiem valstij. Uzminiet, kurš bija līguma parakstītājs no Aizsardzības ministrijas puses?
Par augstāk minētajiem iepirkumiem bija ļoti izsmeļošs trauksmes cēlēja ziņojums, kuru var atrast YouTube, tāpēc šoreiz vairāk par pēdējo un skaļāko lietu - 220 miljonu pārtikas iepirkumu.
Sāksim ar pretrunām ministrijas pārstāvju paustajā:
1. Sākumā J.Garisons paziņo, ka viņam neesot kristāla bumbas un bez tās viņš par notiekošo ministrijā neko nezinot, arī par 220 miljonu vērtu iepirkumu ne.
2. Pēc tam aizsardzības ministre Ināra Mūrniece nāk klajā ar paziņojumu, ka tieši J.Garisons bija tas, kurš par šo aizdomīgo iepirkumu uzrakstīja iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Tad kā īsti tur bija? Zināja J.Garisons par šo iepirkumu vai nezināja? Bija J.Garisonam kristāla bumba vai nebija? Ministrijas labākie juristi šobrīd lauza galvas, kā lauzt līgumu ar pārtikas piegādātāju. Ministrijā šobrīd notiek dienesta izmeklēšana, lai saprastu, kas ir atbildīgs par šo līgumu.
Vai tiešām visu šo nevarēja vienkārši novērst, vai tieši J.Garisonam nebija iespēja noraut STOP krānu un procesu apstādināt?
Ja J.Garisons būtu pildījis savus amata pienākums apzinīgi, tad ministrija būtu izvairījusies no šī skandāla un nebūtu cietusi NBS reputācija. Ministres kundzei vajadzētu šo lietu vērtēt, vai aizdomīga iepirkuma neapturēšana bija vienkārši nolaidība vai arī kas cits? Vai valsts sekretāra pienākums nav uzraudzīt darbu ministrijā?
Tālāk par summām: ir absolūti skaidrs, ka J.Garisons vispār nav informēts par summu, ko NBS tērē pārtikas iegādei. Sākumā J.Garisons saka, ka summa, kas paredzēta 5 gadiem, ir 8 miljoni. Kaut gan NBS gadā pārtikai iztērē aptuveni 10 miljonus.
Par J.Garisona zināšanām aizsardzības sfērā liecina arī fakts, ka š.g. 29.03 LETĀ parādījās ziņa "Latvija cenšas paātrināt HIMARS un pretkuģu raķešu sistēmu piegādi", kurā minēts, ka J.Garisons ir devies uz ASV, lai paātrinātu HIMARS piegādi Latvijai. Interesanti, protams, būtu saprast, kā tieši J.Garisons iedomājās šo paātrināšanas procesu? Kā J.Garisons varētu ietekmēt privātas kompānijas darbu un paātrināt ražošanas jaudu?
Neskatoties uz visiem J.Garisona pūliņiem pierunāt rūpnīcas strādniekus strādāt ārāk, š.g. 15.04. parādās ziņa "Mūrniece cer paātrināt «Himars» un krasta aizsardzības sistēmu iegādi", - tas tik pierāda to, ka jau atkal J.Garisons netiek galā ar saviem pienākumiem vai arī tas vienkārši ir labs aizbildinājms polittūrismam.
Cik vēl Aizsardzības ministrijas ierēdņu brauks uz ASV paātrināt Himars rūpnīcas strādniekus par nodokļu maksātāju naudu? Būtu labi, ja Saeimas deputāti pajautātu Aizsardzības ministrijas ierēdņiem, vai galu galā ir sanācis paātrināt ražošanas procesu?
Neskatoties uz to, ka J.Garisons acīm redzami netiek galā ar saviem pienākumiem, viņam vēl ir uzticēti VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes "pagaidu" priekšsēdētāja pienākumi. Kā pagaidu loceklis J.Garisons VAS "Valsts nekustamie īpašumi" darbojas kopš 2019.gada, un, kā teica kādreiz, - nekas nav pastāvīgāks par pagaidu risinājumu.
Šobrīd gan izskatās, ka virs J.Garisona galvas ir savilkušies mākoņi, jo Vecrīgā klīst runas, ka kādā Siguldas dārzā sarunas par J.Garisona nomaiņu jau ir notikušas, vienīgi kāda Ināra šo nomaiņu apsolījās veikt pēc prezidenta vēlēšanām, jo, kā zināms, Ināra vēl joprojām ļoti cer uz šo augsto amatu un uz to, ka partija tomēr, neskatoties uz nespēju tikt galā ar pārtikas iepirkuma skandālu, viņu uz šo amatu izvirzīs otrajā kārtā, tāpēc vēl viens skandāls viņai šobrīd galīgi nav vajadzīgs.
Vai laikā, kad notiek karš Ukrainā tik augstā amatā mums ir vajadzīgs ierēdnis ar neskaidru biogrāfiju un apšaubāmu kompetenci?
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
