Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām "izbīdīt cauri" no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības "pērle" ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk nekā astoņiem miljoniem eiro. Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips, un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro! Iespējams, idejas virzītāji cerēja, ka energokrīzes un kara Ukrainā izraisīto satricinājumu ietekmē tādu sīkumu neviens nepamanīs.

Tomēr būtiskākais jautājums nav zemes, kuras kadastrālā vērtība patiešām ir neadekvāti zema un ko nepagurstošie cīnītāji ar “zemes baroniem” ir izdomājuši, kā padarīt vēl lētāku, atpirkšanas cena, bet pašas procedūras neatbilstība labai pārvaldībai, spēkā esošajai likumdošanai un tās radītais dīvainais precedents.

Ja reiz 2022.gada 30.augustā jau gandrīz pilnā sparā darbojās Tieslietu ministrijas uzražotais brāķis “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, tad kāpēc arī Biķernieku trase nevarēja palikt reālservitūtā par gada nomas maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības? Atbilde ir vienkārša. Reālservitūts, kas apgrūtina vienu nekustamo īpašumu par labu otram nekustamajam īpašumam, Biķernieku trases gadījumā vienkārši ir nederīgs. Tikpat nederīgs kā daudzdzīvokļu māju apbūves gadījumā, nepiemērots arī savrupmājām, skolām, bērnudārziem ceļiem, un, piemēram, Jēkabpils Cietumam! Vēl nederīgāks tas ir vien Rīgas un Ventspils brīvostai, kā arī lidostai “Rīga”.

Var jautāt, kādēļ gan valdība nelēma nogaidīt, līdz tiks pieņemts likums par  zemes atpirkšanu zem privātmājām un citiem objektiem? Kolīzijas ap Biķernieku zemi ilgst jau tik ilgi, ka vēl daži mēneši neko nemainītu. Kā nekā jau 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā likums par piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanu, kurš paredz dzīvokļu īpašniekiem iespēju zemi zem savām mājām iegādāties par tās kadastrālo vērtību (vienu, nevis četrām vai desmit!).

Uzsākot šī likumprojekta izstrādāšanu, tika postulēts, ka pārējie gadījumi, salīdzinot ar šo, ir tik vienkārši jeb primitīvi, ka minēto likumprojektu varēs klonēt un vienkāršot dažu dienu laikā pēc šī objektīvi daudz sarežģītākā likuma pieņemšanas. Tātad vismaz teorētiski tādam likumprojektam jābūt jau pēdējā izstrādes stadijā. Nekā tamlīdzīga! Likums par zem savrupmājām un citiem objektiem esošās zemes izpirkšanu, pretēji koalīcijas deputātu un ministru solītajam, līdz šim nav ne vien pieņemts, bet pat netiek gatavots! Acīmredzot tādos objektos nav vēlētāju vispār, vai arī tajos nedzīvo tik daudz elektorāta, lai riskētu ar sekām valstij par investīciju līgumos, Satversmē un starptautiskajās konvencijās uzņemto saistību pārkāpšanu.

Vēl viena problēma ir tā saucamā “Biķernieku gadījuma” radītais precedents. Ja reiz no vieniem īpašniekiem zeme valsts vajadzībām atsavināta par desmit reizes lielāku cenu, nekā tās kadastrālā vērtība, tad uz līdzīgu pretimnākšanu, atbilstoši tiesiskās paļāvības principam, var pretendēt arī citi zemes un nekustamā īpašuma īpašnieki, uz kuru zemēm atrodas tādi valstij nozīmīgi objekti kā skolas, sporta būves, u.tml. Jo būtībā MK ar savu lēmumu radījis sev pienākumu arī līdzīgos gadījumos sekot savai iedibinātajai praksei, un interesanti būs dzirdēt, ar kādiem argumentiem citi zemes īpašnieki tiks pasūtīti “piecas mājas tālāk”. Šo argumentu zemes īpašnieki zem daudzstāvenēm varēs izmantot, tostarp, Satversmes tiesā, ja iebildīs pret zemes izpirkumu par kadastra cenu. Tā valdības deklarācijā rakstītais ir “ierakstījies skurstenī”.

Jā, ir likums par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu, kurš cita starpā reglamentē, ka atlīdzību nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Taču arī te pēc Biķernieku zemes atpirkšanas radies interesants precedents. Proti, 2019. gadā, tātad jau “bezkompromisa tiesiskuma” laikā, Biķernieku kompleksās sporta bāzes apsaimniekotāja CSDD nolīgtie vērtētāji šī īpašuma cenu aplēsa ~3,5 miljonu eiro vērtībā (būtu grūti iedomāties citu iemeslu, kāpēc tieši šādu cenu ministrija piedāvāja zemes īpašniekiem). Tika pat piedraudēts, ka vajadzības gadījumā to atsavinās piespiedu kārtā – tas nozīmē ar Saeimas balsojumu. Pagāja trīs gadi, pienāca valdības pilnvaru beigu termiņš, un īpašnieki par savu zemi saņems ~8,1 miljonu eiro. Likumsakarīgi rodas jautājums, ja reiz vienā gadījumā zemes kadastrālo vērtību varēja neņemt vērā, kādēļ tai vajadzētu būt saistošai citos gadījumos?

Jāsecina, ka ar ieceri par dalītā īpašuma taisnīgu izbeigšanu kārtējo reizi esam iesēdušies peļķē, bet Tieslietu ministrija nodemonstrējusi savu mazspēju tiesiskā regulējuma sakārtošanā dalītā īpašuma jautājuma sakārtošanai – tirgus cenai atbilstoša zemes kadastrālā vērtība un valsts vai būves īpašnieka tiesības jebkurā brīdī zemi par kadastrālo vērtību izpirkt.

Starp citu, tieslietu ministra Saeimai un suverēnam sniegtās ziņas par tam nepieciešamajiem līdzekļiem ir tikpat ticamas kā Krievijas armijas paziņojums par tās 43 iznīcinātajiem HIMARS. Ne karš Ukrainā, ne vēlēšanas Latvijā neko nenorakstīs – ne melus, ne nepiepildītos solījumus, ne arī bezjēdzīgi izšķērdētos miljonus.

Publikācijai oriģināli ir cits virsraksts, bet šis atspoguļo Pietiek redakcijas viedokli.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...