„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Tātad – jaunākais konflikts, kurā ir iesaistījies pilsonis Skudra, ir strīds ap viesnīcu “Hotel Garden Palace”. Tur, kā visiem jau labi zināms, viss notika apmēram kā vecajā anekdotē: vispirms mežā (viesnīcā) atnāca plukatas „sarkanie”, to ieņēma, uz ātru roku pieķēzīja, sāka zāģēt („piļīt”), taču tad parādījās mežsargs un iztrieca viņus ārā.

Var noprast, ka iztriekšana ir bijusi pilnīgi likumīga, jo viesnīcas nomniekiem ir reāls, taustāms līgums ar viesnīcas īpašnieku, kurš slēpjas kaut kur aiz firmām un ofšoriem. Pilsonim Skudram ar viņa vēl slavenāko advokātu-suņēdāju Induli Balmaku, cik noprotams, nekāda šāda līguma nav – vismaz uzrādīt viņi tādu nespēj.

Ko dara kaut cik godīgs uzņēmējs šajā sakarā? Visticamākais, secina: neko darīt, neizdevās reiderisms – labi, priecājamies, ka viesnīcai vismaz visus rezervējumus paspējām atcelt un biznesu sačakarēt, domāsim atkal kādu jaunu blēdību.

Kā nekā advokāts no Vonsoviča biroja – tā jau ir šīs jomas „kvalitātes zīme”. Turklāt, kā labi zināms, ir maz advokātu ar labākiem „kontaktiem” tiesībsargāšanas iestādēs kā kādreizējais padomju tiesu sistēmas balsts Vonsovičs. Bet primitīvus blēžus raksturo tas, ka viņi nespēj apstāties un vienu neizdevušos blēdību cenšas pabalstīt ar citām, jaunām.

Ja pilsonim Skudram un viņa uzņēmumiem nekādu reālu līgumu, kas dotu pamatu pārņemt viesnīcu, nav, un ja tādus viltot tomēr nepietiek drosmes (jo skaidrs, ka tad no problēmām ar policiju nepaglābs pat desmit Vonsoviči), tad izeja blēžiem viena – jāsameklē kaut jel kas, uz ko uzķertos Latvijas joprojām labticīgie un naivie mediji.

Portāls Pietiek ir nopublicējis fragmentu no, kā izskatās, pilsoņa Skudras piespēlētas un it kā Ukrainā izdotas tā paša Abdullajeva pilnvaras, kas it kā izdota pašam Skudram. Žēl sarūgtināt portāla lasītājus, taču ir labi zināms, cik korupcijas cauraustajā Ukrainā maksā šāda papīrīša izgatavošana. Lēti.

Tāpat klasiskā „vonsoviču garā” pilsonis Skudra mums sūdzas par kārtējo investoru tiesību aizskārumu un apgalvo, ka Latvijā, piemēram, esot visiem zināms, kam pieder kāda Panamas ofšorkompānija. Taču nez kāpēc nekādus oficiālus pilnvarojumus no attiecīgā ofšora neuzrāda, - tikai vienu Ukrainā it kā izdotu pilnvaru.

Nez kāpēc liekas, ka pats Abdullajevs par šādu papīru nekā nezina, - jo vai gan citādi Skudra, Balmaks un pārējai amatiermahinatoru kompānija nebūtu uz savu preses pasākumu sarūpējuši, piemēram, videoierakstu, kurā Abdullajevs skaidri un gaiši pasaka, ko un uz ko viņš pilnvarojis.

Taču šāda video nav, un skaidrs, kāpēc – tādu nav iespējams uzmeistarot tik vienkārši kā jau kārtējo „universālpilnvaru”. Tā nu nekas cits neatliek kā, izvairoties saukt kādu vārdā, sūdzēties par anonīmiem „tiesībsargāšanas iestāžu reideriem” un muļķot naivos medijus, stāstot par to, kā pret Skudru, Balmaku un kompanjoniem Latvijā esot sazvērējušies reizē pilnīgi visi – gan policija, gan tiesa, gan uzņēmumu reģistrs, gan vēl nezin kas.

Pārfrazējot pilsoņa Skudras raksta neskaitāmos retoriskos jautājumus, gribas pajautāt – kā tas var būt, ka viens blēdis savās blēdībās var būt tik primitīvs? Vai tāpēc, ka zina – Latvijā ar to pilnīgi pietiek?

Novērtē šo rakstu: