Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani sauc Linda. Vēlos dalīties savās pārdomās, kas radušās, darbojoties privātajā sektorā, vadot vidēji mazu uzņēmumu. Kāds noteikti pavīpsnās, sakot - veltīgi tērē savu laiku un nervus, kāds teiks, ka esmu stulba, jo nesaprotu, ar ko riskēju, nu, un būs noteikti arī citi viedokļi, taču man gribētos ticēt, ka būs arī tādi, kas sapratīs, par ko ir šis stāsts.

Esmu ilgi vērojusi, pārdomājusi, arī izdarījusi secinājumus, no kuriem viens ir, ka nevēlos sev "uzaudzēt tik biezu ādu", lai nospļautos un pateiktu, ka man vienalga. Vēl ne.

Ir daudz, ko teikt par nejēdzībām, kas notiek mūsu valstī, tiek kultivētas un uzskatītas par normu no ierēdniecības puses, runājot gan par sīkām ikdienišķām lietām, gan arī lielākām globālām. Šoreiz par uzņēmējdarbības vidi. Nerakstīšu abstrakti, bet izmantošu salīdzināšanas metodi.

Salīdzināt valsts un uzņēmēja attiecības 2 kaimiņvalstīs - Latvijā un Igaunijā, man ir diezgan vienkārši, jo abu pilsētu galvaspilsētās esmu atvērusi identiskus uzņēmumus sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kurus šobrīd arī vadu. Tātad, nesalīdzinu kaķus ar suņiem, bet gan "dvīņu" uzņēmumus Latvijā un Igaunijā.

Abi uzņēmumi veidoti "no nulles", sākot ar uzņēmuma dibināšanu. Latvijas uzņēmumā pašlaik nodarbināti 24 cilvēki, Igaunijas uzņēmumā pašlaik strādā 16 darbinieki.

Tātad - būtiskākā atšķirība ir valsts attieksmē pret uzņēmēju.

Latvijā bāzes sajūta, no kuras izriet visas pārējās, ir  - ja es nodarbojos ar uzņēmējdarbību, es pilnīgi noteikti apzogu valsti, nemaksāju nodokļus un daru vēl veselu virkni lietu, kas neatbilst normatīvajiem un dažādiem citādiem aktiem, kuri ļoti bieži ir novecojuši vai arī kurus ir uzrakstījuši cilvēki, kuriem nav sapratnes par konkrēto industriju vai ir vāja nojausma par to.

Tātad pašos pamatos es jau esmu vainīga ierēdņu acīs. Nesakiet, ka tā nav. Veiciet aptauju, un iegūtie dati varētu pārsteigt valsts institūcijas, bet ne uzņēmējus.

Igaunijas bāzes sajūta - pēc murgiem, ar kuriem saskaros Latvijā, un uz kuriem man ir jāreaģē gribot negribot - es atgriežos šeit, Igaunijā, kā sanatorijā, un valsts ir priecīga, ka es kā ārzemniece viņu valstī nodarbojos ar uzņēmējdarbību. Domāju, ka vietējiem uzņēmējiem šī sajūta varētu būt vēl komfortablāka.

Kad sāku darboties Igaunijā, vietējie uzņēmēji, grāmatveži, juristi, atbildīgo institūciju darbinieki skatījās uz mani kā uz citplanētieti, jo es tiešām nevarēju noticēt tam, cik lietas notiek vienkārši, ātri un bez liekiem sarežģījumiem, arī problēmas vai pārpratumus, kas radušies, iespējams atrisināt konstruktīvi.

Minēšu konkrētus piemērus, lai būtu saprotamāk.

Gribi reģistrēt uzņēmumu?

Lai atvērtu uzņēmumu Igaunijā, nepieciešamas aptuveni 30 minūtes. Ja esat ārzemnieks - maksimums 3 stundas. Lai gan oficiāli ir noteikts, ka uzņēmuma reģistrācijas numuru piešķir 5 dienu laikā, praksē tas notiek 1 (vienas) dienas laikā, jo šeit ierēdņi ir ieinteresēti, lai uzņēmēji strādātu. 

Latvijā šis process ir laikietilpīgs un ļoti birokrātiski absurds. Tie, kas ir dibinājuši savus uzņēmumus, zina, par ko es domāju, par pēdiņām nosaukumos un lielo burtu nevietā, ieskaitot.

„Morzes ābece” vai kā pašam sev palīdzēt?

Latvijā vairākkārtīgi lūdzām dažādu institūciju pārstāvjus restorāna tapšanas laikā sniegt konsultācijas, lai pēc iespējas visu izdarītu atbilstoši spēkā esošajām prasībām. Atteikumi, sakot: atveriet, mēs pēc tam aiziesim un paskatīsimies, pārbaudīsim, vai esat pareizi iztulkojuši to, kas rakstīts n-tajos noteikumos, prasībās un visādos citādos dokumentos.

Ko dara uzņēmējs? Tie, kuriem mazāk naudas, paši mēģina izburties cauri "morzes ābecei", kuriem vairāk - algo konsultantus.

Gala iznākums būs diezgan līdzīgs. Vienmēr atradīs, par ko piekasīties (ar lielāku vai mazāku pamatojumu), būs jāuzklausa dažādas kritiskas piezīmes (ar katru nākamo pārbaudi jau zini, ka labāk "turēt muti", piekrītoši māt ar galvu, radot ierēdnim sajūtu, ka viņš 200% zina labāk). Diskutēt ir aizliegts, jo no tā visticamāk būs atkarīgs, vai jūs tikai pabrīdinās, ka slikti ievērojat kādu no noteikumiem, vai uzliks reālu naudas sodu.

Ir institūcijas, kas netiešā veidā pārbaužu laikā piedāvā izmantot "ārpakalpojumus", tā sacīt, mēs pārzinām visu "morzes ābeci" no sākuma līdz galam un nekādām problēmām nākotnē rasties nevajadzētu.

Pastāv nenormāls birokrātijas slogs, uz ko parazitē ierēdņi, kuriem pašiem vai pastarpināti ir uzņēmumi, kas nodrošina vajadzīgās jomas sakārtošanu par naudu.

Vai tas ir normāli?

Igaunijā, jau zinot, kā bija Latvijā, domāju - nu tik būs... Nezinu, pagājis gads, varbūt vēl nav sācies? Bet varbūt arī nav, kam sākties, jo sistēma darbojas citādāk?

Manas bažas šeit, ne savā valstī, bija krietni lielākas, taču rezultāts negaidīts. Bija un ir iespējams sazināties ar atbildīgajām institūcijām un konsultēties pa telefonu, elektroniski vai tikties klātienē un noskaidrot atbildes uz esošajiem jautājumiem, un darboties mierīgi.

Laipni lūdzam!

Pēdējā pusgada laikā Latvijas uzņēmumā pabijuši pilnīgi visi kontroles dienesti - un ierodas ar apbrīnojamu precizitāti, katram dienestam savs intervāls apciemojumiem.

Mēs jau jokojam, ka vienīgie, kas vēl nav bijuši, ir Dzīvnieku aizsardzības biedrība. Nu laikam tādēļ, ka biedrība :)

Igaunijā - ne čiku, ne grabu. Neviens.

Merry Christmas vai Valsts valodas dienests

Esmu latviete, esmu lepna par to, jo mūsu nav daudz. Jā, piekrītu, ka latviešu valodai ir jādominē komunikācijā, taču, atvainojiet, manuprāt, visam ir savas robežas.

Mūsu uzņēmumā ieradās valodas inspektors, tika sastādīts protokols, izteikts brīdinājums un uzlikts par pienākumu novākt sekojošus uzrakstus:

- uz durvīm PUSH un PULL

- uz logiem MERRY CHRISTMAS!

Bonusā - jāuzklausa komentārs, ka konkrētā persona katru dienu staigā pa šo ielu un visu redz, kas notiek. Nu pilnīgi kā bērnībā, kad tētis vai mamma aizrādot, pakrata pirkstu - nu, nu, nu... - nedari blēņas, es tāpat visu uzzināšu.

Uzraksti PUSH un PULL nepamanīti bija noturējušies 3 gadus, līdz beidzot tos atrada.:(

Saviem ārzemju draugiem un kolēģiem vienmēr esmu stāstījusi, cik forši, ka esam mazas tautas pārstāvji, jo zinām nu vēl vismaz vienu, divas, pat trīs svešvalodas. Ar šiem diviem vārdiem un Merry Christmas acīmredzot ir problēmas.

Manuprāt, nevajadzētu absolūti visām normām, kas kādreiz uzrakstītas, pieiet ar tik lielu burta kalpību. Inspektori, zināt, kas ir fleksibilitāte?

Ja es vēlētos pasveicināt Rīgas tūristus, izvietojot restorāna skatlogos uzrakstu "Labdien!" dažādās valodās, nu, kādās 30, pieņemsim, tad tas dizainiski, manuprāt, izskatītos briesmīgi un smieklīgi, jo 51% no skatloga aizņemtu uzraksts "LABDIEN!" un 49% man būtu jāiekļauj visu pārējo valodu sveicieni.

Nu, manuprāt, absurdi.

Igaunijā par vēlējumu skatlogā "MERRY CHRISTMAS!" gan ārzemnieki, gan vietējie restorāna apmeklētāji ļoti priecājās, uzraksti PUSH un PULL stāv vēl joprojām.

Jūs jautāsiet, varbūt igauņiem vienaldzīga sava valoda vai nav Valsts valodas dienests? Nebūt ne.

No šī dienesta Igaunijā saņēmu vēstuli ar aizrādījumu par vienas normas neievērošanu. Sazinoties telefoniski, izskaidroju specifiku, vienojāmies par kompromisu, veicām papildinājumus, nobildējām rezultātu un elektroniski nosūtījām dienestam apstiprinājuma bildi, kas esam izpildījuši to, par ko vienojāmies.

Do You speak English?

Ja jau sāku par valodu, tad nedaudz paturpināšu citā aspektā.

Tā kā nerunāju igauniski, tad visās Igaunijas valsts institūcijās ar mani komunicē angļu vai krievu valodās. Šādu institūciju ir bijis pietiekami, lai pārliecinātos par ierēdņu valodas prasmēm un sajūtu, ka ir pilnīgi normāli komunicēt vēl kādā citā valodā, izņemot igauņu. Nav radies nekādu barjeru, nav bijis nepieciešamības izmantot tulka pakalpojumus komunikācijā.

Pats par sevi saprotams, ka Latvijā ar ierēdniecību komunicēju latviešu valodā. Interesanti būtu uzzināt, kā ir ārzemniekiem.

Esi gatavs? Vienmēr gatavs!

Retoriski jautājumi par komunikācijas veidu. Kāpēc Igaunijā 99% gadījumu komunikācija notiek elektroniski? Ja būs nepieciešama tikšanās, tad tiks nolikts tikšanās laiks, minēts iemesls, norādīts, kādus dokumentus nepieciešams sagatavot.

Kāpēc Latvijā 99% gadījumu, kad ierēdņi vēlas tikties, kontrolēt, pārbaudīt, viņi ierodas un mums ir jābūt gataviem nekavējoties atbildēt uz jautājumiem, uzrādīt dokumentus, atcelt visas savas iepriekš plānotās darīšanas utt.?

Un šī prakse man vienmēr ir likusies dīvaina. Nu vai tiešām Latvijā uzņēmējus uzskata par tik stulbiem, slinkiem, nevīžīgiem un vēl nezin kādiem, lai "darbotos pēc standartiem" tikai brīžos, kad notiek pārbaudes?

Atbildiet man, lūdzu, kāds valsts sektora pārstāvis, kas būtiski mainītos, ja ierēdņi pieteiktu savas vizītes 3 vai 5 darba dienas iepriekš?

Es jums atbildēšu kā uzņēmēja, kas mainītos man. Es ieplānotu Jūsu vizīti, noteikti personīgi mēģinātu būt klāt un sagatavotu bez steigas dokumentāciju, kuru vēlaties redzēt vai pārbaudīt. Un šādas tikšanās būtu daudz produktīvākas, konstruktīvākas un aizņemtu mazāk laika.

Šobrīd mēs esam nevienlīdzīgās pozīcijās. Ierēdņi zina par to, ka tiekas ar mums, jo viņi taču ierodas, bet mēs to uzzinām tikai tad, kad viņi ir ienāk pa durvīm uz tikšanos, kura mums nav ieplānota.

Nu gluži kā padomju laikos pionieriem, kuriem vienmēr bija jābūt gataviem, tā jābūt arī mums!

Vai tev ir fiskālo čeku krātuve?

Pirmo reizi ar fiskālā čeka neesamības varbūtības teoriju es saskāros, pirms vērām vaļā restorānu Latvijā. Kases sistēmu bijām iegādājušies no Eiropas kompānijas, kas uzstāda speciālas sistēmas restorāniem. Mēs ilgi viņiem nevarējām izskaidrot, kas ir fiskālais čeks. Toreiz vēl ļoti nobrīnījos, kā tad tā? Uzstāda sistēmas dažādās valstīs un nezina neko par fiskālo čeku?

Otro reizi es paliku mēma uz brīdi un pat mēģināju igauņiem paskaidrot, ka viņi kaut ko nesaprot. Izrādās, ka nesapratu es. Igaunijā neeksistē fiskālais čeks.

Man nav jākrāj milzu papīru kalni, lai kaut kādā brīdī Valsts ieņēmumu dienestam pierādītu, ka es neesmu zaglis. Igaunija uzticas tam, cik lielu apgrozījumu uzņēmums uzrāda katru mēnesi. Pietiek ar apgrozījuma uzskaiti vienkāršā formātā.

Latvijā man šāda fiskālo čeku krātuve ir! Nemaz nerunājot par to, ka ir dokumenti, kas jākrāj no 5 līdz pat 10 gadiem! Starp citu, lai būtu, kur novietot visus dokumentus, kas jāuzglabā, šogad noīrējām papildu telpu. Nu, par saviem līdzekļiem, protams!

Mēs un jūs

Parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu. (Nedaudz ironijas - tik lielas celtnes un autoparka Tallinā nav nevienā vietā, pat lidosta ir mazāka.)

Salīdzinājumam. VID 2014.gadā strādāja aptuveni 4100 darbinieki Latvijā, Igaunijas Nodokļu un muitas departamentā uz 2013.gada 1.martu bija 1545 darbinieki.

Būtu interesanti salīdzināt uzņēmumu skaitu, kas darbojas abās valstīs, ieņemtos nodokļus un citus datus, kas ļautu mums izdarīt secinājumus un salīdzināt abu kaimiņvalstu darbības efektivitāti šajā sektorā.

Igaunijā uzņēmumu apkalpo grāmatvede ar 20 gadu pieredzi, tāpat arī Latvijā. Bez mūsu uzņēmumiem tiek apkalpoti arī citu sfēru uzņēmumi, līdz ar to kopaina ir reāla.

Šo 20 gadu laikā Igaunijas grāmatveža apkalpotajos uzņēmumos Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvji ieradušies 1 (VIENU) reizi. Un, ticiet man, tas nav bijis slinkuma dēļ, sistēma darbojas citādāk.

Visa komunikācija notiek elektroniski, nepieciešamie dokumenti pārbaudēm tiek iesūtīti elektroniski. Notiek sadarbība, nevis nemitīga kontrole, pārvietojoties no viena uzņēmuma uz otru, patērējot milzīgi daudz lieka laika un līdz ar to arī resursus.

Īsumā par to, kāda bija mūsu pēdējā saskarsme ar Valsts ieņēmumu dienestu Latvijā.

Divi ierēdņi ierodas uzņēmumā, pieprasa uzrādīt veselu virkni dokumentu, tajā skaitā fiskālos čekus, kas tiek salīdzināti ar kontrolpirkumu čekiem, kas sakrāti ilgākā laika periodā.

Tiek fotografēti darba grafiki, jo noteikti taču šeit ir jābūt nodarbinātiem nelegāliem darbiniekiem, vai darbavietā atradīsies kāds, kurš nav grafikā, vai vēl velns viņu zina kas! 

Tiek veiktas darbinieku aptaujas - kādas alga, kā izmaksā, cik garas stundas strādā. Mīļā valsts, Jūs nekad neesat padomājuši, ka ar šādām savām darbībām jūs mani kā uzņēmuma vadītāju degradējat manu darbinieku acīs?

Tātad pēc visas izrādes uzņēmumā, es tieku izsaukta uz VID viņu norādītā laikā. Vai kāds no ierēdņiem kontrolētājiem ir kādreiz padomājis, ka ierēdņiem vajadzētu pielāgoties uzņēmēju iespējām tikties, nevis otrādi.

Lai paņemtu līdzi visus dokumentus, ko pieprasa VID, nepieciešams līdzi ņemt vismaz vienu spēcīgu vīrieti, kurš to visu var aizstiept līdzi norādītājai vietai.

Tikšanās laikā aptuveni stundu tika salīdzinātas uzņēmumā ienākošās pavadzīmes ar darba grafikiem. Vai pavadzīmes ir parakstījusi persona, kas tajā dienā uzrādīta darba grafikā kā nodarbināta uzņēmumā.

(Piebildīšu, ka Igaunijā gan paraksti uz pavadzīmēm, gan darba grafiki tiek uzskatīti par uzņēmuma iekšējās komunikācijas dokumentiem.)

Ja kādu interesē, kā es jutos šo stundu, tad es varu atbildēt vienā vārdā. PAZEMOTA.

Lieki piebilst, ka neko neatrada, jo mēs savā uzņēmumā Latvijā tērējam milzum daudz laika, lai visas šīs absurdās prasības ievērotu.

PAZEMOTA par to, ka man neuzticas, ka urķējas, meklē, atļaujas izteikt komentārus, kurus man pat grūti atkārtot un komentēt.

Jūs droši vien atceraties to sajūtu skolā, kad sēžat klasē, kurā ir kapa klusums, jo neviens nevēlas būt izsaukts tikai dēļ kādas neveiklas kustības. Klases priekšā pie galda sēž neapmierināta skolotāja, pāršķirsta burtnīcas ar tikko izlabotiem kontroldarbiem un izmet pa kādam "viedam" komentāram vai "jociņam". Tur - VIDā - es to sajūtu dabūju atpakaļ. Atmiņas par skolu :)

Par VID šobrīd droši vien varētu rakstīt un rakstīt, runāt un runāt. Protams, bez šiem sīkumiem, ir jau vēl arī LIELIE JAUTĀJUMI.

Nu un kā tad tā var būt, ka tie, kas ir šmaukušies par miljoniem, kur it kā pierādījumi savākti, turpina strādāt... Vai tad to nevar uzskatīt par tirgus kropļošanu?

Vai lielie miljonu parādnieki, kuriem ļauj turpināt darboties, ir vienlīdzīgāki par tiem, kas dara visu iespējamo, lai nomaksātu nodokļus?

Nu un tā, lūk, ir mūsu sistēma. Man līdz galam nesaprotama.

Kāpēc visi grib zināt visu?

Vesela virkne dokumentu, kas mums tiek pieprasīti uzrādīšanai vispār un uzrādīšanai latviešu valodā, Igaunijā tiek uzskatīti par iekšējās komunikācijas dokumentiem. Tie nav jāuzrāda, un nav obligāta prasība tiem būt igauņu valodā.

Tiem ir jābūt darbiniekiem saprotamiem. Respektīvi, var tikt izmantota jebkura valoda, arī japāņu, ja darbinieks saprot.

Ja nesapratīs ierēdnis, viņš uzdos konkrētu jautājumu par interesējošo tēmu un saņems atbildi.

Latvijā mums ir jāiztulko absolūti viss, lai saprastu ierēdnis, receptes un ēdiena gatavošanas gaitu ieskaitot.

Kāpēc pelnīt Latvijā?

Igaunijā nav peļņas nodokļa. Ir 20% nodoklis, ja kompānijas īpašnieki vēlas izņemt dividendes. Ja peļņa paliek uzņēmumā, tiek novirzīta uzņēmuma vajadzībām vai attīstībai, nodoklis nav jāmaksā.

E-...?

E-paraksts ir viennozīmīgi interesanta tēma. Igaunijā viss labi, un viss darbojas visos sektoros. Valsts ir atradusi veidu, kā iedzīvotājiem izmantot rīku, kura izveidē investēti miljoni. Bez e-paraksta Tevis Igaunijā nav.

Kā ir Latvijā? Miljoni ir investēti. Pagaidām čiks vien sanācis. Un tā diemžēl ir noticis ar daudzām lietām.

Šo sarakstu es varētu turpināt vēl un vēl un vēl. Par absurdām lietām, kas notiek nepārtraukti.

Kad beidzot uzņēmēji ar ierēdņiem Latvijā samainīsies lomām? Kad valsts sāks sadarboties ar uzņēmējiem? Kad ierēdņi aptvers, ka dzīvo no nodokļiem, kurus mēs maksājam? Par maz naudas? Mainiet sistēmu, samaziniet ierēdniecību un, lūdzu, ļaujiet strādāt!

Lūdzu, aizdomājieties.

Kad piegriezīsies pavisam, uzņēmīgi cilvēki sev nodarbošanos atradīs arī ārzemēs, ko pierāda kaut vai mans piemērs. Bet ko darīs tie, kuru dēļ viss šis cirks uzņēmis apgriezienus? Vai nebūs tā, ka cirks aizbrauks un klauni paliks?

Diemžēl mūsu ierēdniecība pati ir panākusi situāciju, ka mēs atrodamies nepārtrauktā kara stāvoklī divās pretējās frontēs. To ļoti spilgti raksturoja arī mana pēdējā vizīte VID-ā. Kad norādītajā kabinetā mēs (es un uzņēmuma administratore) bijām apsēdušās katra savā galda pusē, VID darbiniece ļoti izbrīnījusies teica… Citēšu: "Kā tad jūs te esat sasēdušās? Mums jābūt vienā pusē, jums otrā!" Nu, ko gan vairāk piebilst? Tā arī dzīvojam… Tikai cik ilgi Latvijas uzņēmēji izturēs šo ņirgāšanos?

Varbūt valstij ir vērts parēķināt, cik izmaksā neuzticēšanās Latvijas pilsoņiem, iedzīvotājiem un uzņēmējiem?

Kad darbinieks uzņēmumā ir neapmierināts ar vadības stilu, mikroklimatu, atalgojumu, kad viņš sastopas ar mobingu, emocionālu teroru un tamlīdzīgām lietām, viņš maina darbavietu, un mēdz būt, ka iesūdz darba devēju tiesā. Saprotami. Paskatieties uz valsti kā uzņēmumu un saņemsiet atbildes, kāpēc cilvēki aizbrauc no Latvijas, nevēlas atgriezties, kāpēc uzņēmumu darbības tiek pārnestas uz citām valstīm, kāpēc Rīgā tik daudz automašīnu ar citu valstu numuru zīmēm un vēl, un vēl, un vēl...

Kādā no reizēm, kad devos no Tallinas uz Rīgu, mani uz robežas apturēja Latvijas robežkontrole. Jā, šad un tad tā tur ir, šad un tad aptur automašīnas ar ārvalstu numuriem un, jā, braucu ar auto, kuram ir Igaunijas reģistrācijas zīmes. Pēc dokumentu uzrādīšanas saņēmu jautājumu, kas mani uz mirkli apstulbināja: "Kāpēc braucat ar Igaunijā reģistrētu mašīnu?" Es pat nezinu, vai to drīkst jautāt vai ne, vai tas bija formāli vai nē, taču momentāli galvā iešāvās atbilde: "Tādēļ, ka lētāk." Labi, ka noklusēju šo atbildes daļu, diez vai mani saprastu.

Neviens jau nav perfekts, un, visticamākais, likumi ir izdomāti, lai tos pārkāptu, dzīve bez tiem droši vien nebūtu tik interesanta un pietrūktu adrenalīna, taču būtu jauki, ja mēs varētu dzīvot un strādāt veselā saprāta robežās. Un es nedomāju, ka tas ir par daudz prasīts.

Es mīlu savu zemi, un man ir žēl noskatīties, kā mēs izpostām to, kas mums vēl ir palicis. Un daudz jau nekā vairs nav. Lūdzu, attopieties, politiķi, ierēdņi un visi tie, kas tajā pusē!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...