Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visos laikos mežs cilvēkam ir kalpojis par barības, enerģijas un izejvielu avotu, turklāt mežs ir viens no būtiskākajiem dabisko procesu regulatoriem dabā. Mežs ir sarežģīta sistēma, kurā tā elementi savstarpēji saistīti ļoti komplicētās barības ķēdēs. Mežu galvenais elements ir koki.

Mežsaimniecībā ērts ir kokaudžu novērtējums pēc to produktivitātes. Piemēram, priežu mežus, kur augsne ir ļoti sausa un barības vielām nabadzīga, mežsaimnieki sauc par silu, kur zemi klāj galvenokārt virši un ķērpji. Pēc sastāva audzes iedala tīraudzēs un mistraudzēs. Audzi uzskata par tīraudzi, ja citu koku sugu piemistrojums ir mazāks par 5%. Tomēr mūsu mežā koku sugai ir vieta tikai tad, ja tās ir vairāk par 5%, tāpēc par tīraudzi šoreiz runa nebūs.

Viens no redzamākajiem kokiem mežā ir osis. Tā ir saimnieciski nozīmīga koku suga - osis tiek lietots mēbeļu, parketa izgatavošanā, arī laivu būvē. Osim ir dziļa sakņu sistēma gan tīraudzēs, gan jauktu koku mežaudzēs, tomēr jauktajos mežos oši iesakņojas dziļāk, lai konkurētu ar kokiem, kam ir seklas sakņu sistēmas. Miza osim ir pelēka vai brūna, cieta un grumbuļaina, bet zari mēdz būt nokareni. Jaunie zari ir olīvkrāsas, taču ar gadiem arī tie kļūst brūni un grumbuļainu mizu. Salīdzinājumā ar citām lapu koku sugām osis ir viens no tiem kokiem, kam lapas pavasarī uzplaukst visvēlāk un pirmais, kam tās rudenī nokrīt. Šie koki viegli identificējami ziemā, jo to melnie pumpuri pamanāmi jau no attāluma. Tāpat osim, bet ne tikai tam, bieži pie stumbra pieaug piepes, kas gan raksturīgs tikai Latvijas mežiem.

Osis bieži aug mālainās augsnēs, kas bagātas ar bezmugurkaulnieku faunu, it īpaši sliekām un citiem līdējiem. Osis pacieš īstermiņa plūdus, tomēr tas iet bojā ilgstošu plūdu vai sausuma apstākļos, jūtīgs pret bargām ziemām, nepacieš noēnojumu – tad ātri pārstāj augt un attīstīties.

Jaunos dzinumus bieži apgrauž zaķi un brieži, bet citi meža zvēri noplēš jaunajiem kociņiem mizu un nokož galotnes. Lieliem ošiem gadās arī cita nelaime – virsotnes zari mēdz sadalīties «V» formā, un katrs zars kļūst tik stiprs, ka pašu koku vienkārši saplēš. Ja mežsargs šo kaiti neiznīdē laikus, rezultātā nevienam zaram nekāda labuma nav – iet bojā visi zari, stumbrs, piepes un pat  zaķi, kuri bija paspējuši izveidot savas ligzdas oša pakājē. Šādus slimību nomocītus ošus vēlāk var izmantot labākajā gadījumā malkai vai mēslojumam.

Neskatoties uz oša vēlmi dzīvot un atrast iespējami auglīgāku augsni, izplatītākie mežā ir skujkoki – priedes vai egles, kuri sāk ziedēt 25 – 30 gadu vecumā. Dažkārt skujkoki izaug «U» formā. Skujukoki aug kā purvos, tā arī sausās vietās, priedēm ir gara mietsakne, kas ļauj noturēties arī smiltīs un tikt klāt dziļajiem pazemes ūdeņiem. Skujkokus daudz izmanto medicīnā – priežu preparātiem piemīt dezinficējošas īpašības, tie palīdz nervu, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. No parastās priedes iegūst terpentīnu, darvu un ogli. Aktivēto priežu ogli dažkārt lieto pret pūšanas procesiem un saindēšanos ar alkaloīdiem un citām vielām. Iespējams, skujkoku ārstniecisko un dezinficējošo īpašību dēļ tiem nelīp nekādu citu meža koku kaites.

Apstrādājot svaigi zāģētu priedes materiālu, ir jārēķinās ar tā sveķainību. Sveķi, kas ir aizsarglīdzeklis pret koka pūšanu, apgrūtina tā apstrādi, tostarp ar abrazīvajiem materiāliem – tie ātri pieķep, bet lietojot rotējošus slīpēšanas instrumentus, tie sāk piededzināt koksnes virsmu, veidojoties paaugstinātai berzei starp koka virsmu un abrazīvo materiālu. Tāpēc tam, kurš vēlas apstrādāt skujkoku parasti nākas daudz piepūlēties.

Mūžzaļie skujkoki ir ļoti sīksti, piemēram, parastā egle ir izteikti ēncietīga suga – tā var mūžīgi augt citu koku noēnojumā. Interesants ir “U” veida skujkoks kas parasti veidojas nokalstot primārajai galotnei. Tad divi zari kļūst par viens otru līdzsvarojošām galotnēm un stumbru tas nebojā – viens saules apspīdēts aug slaids, otrs, iemanījies izmantot ēnas puses priekšrocības, aug resnāks. Tāds skujkoks ir liels retums. Atrast tādu ir liela veiksme – īpaši noder aku ierīkošanai.

Pats stiprākais meža koks ir ozols. Tam ir spēcīga sakņu sistēma, un ozola koksne ir sevišķi cieta un izturīga. Kopš seniem laikiem ozola koksne ir atzīta par labāko žoga balstu izgatavošanai un kuģu būvēšanai. Ozola koksnē ir augsta tanīna koncentrācija, kas ir traucēklis ozola apstrādē, jo korodējoši iedarbojas uz darbarīkiem. Tanīns arī padara ozola koksni par puvuma izturīgu. Ozola zīles jeb augļi ir nozīmīgs barības avots dažādiem dzīvniekiem, piemēram, mežacūkām. Ozolam ir virkne ārstniecisku īpašību, piemēram, ozola mizu tautas medicīnā izmanto apsaldējumu gadījumos un skalojumiem.

Ozolam ir liela simboliska nozīme – piemēram, sapnī redzēt ozolu nozīmē ilgu mūžu, lielu godu, bagātību un varu, bet redzēt to nolūzušu – būs liela nelaime. Ozola zariem ir rotāts Latvijas ģerbonis, bet ozola lapa ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju simbols. Viens no skaistākajiem dižozoliem ir Vēveru dižozols, kurš jau 250 gadus iesakņojies Ventspils novadā. Tomēr ir arī selekcionētas dekoratīvas ozola šķirnes, kuras savu dekoratīvo funkciju bieži pilda reģionālajos mežos.

Lai nu kā, ozols ir tik dižs un spēcīgs koks, ka zem tā zariem nekas neaug un neviens pat nemēģina to nozāģēt vai izcirst, turklāt ozols vienmēr izdzīvo arī meža ugunsgrēku gadījumos. Pat indīgā latvāņa mēģinājumi ieaugt zem ozola zariem, nevainagojas panākumiem.

Atmetuši mēģinājumus cirst un citādi izmantot ozolu – daudzas meža iemītnieku paaudzes iemanās to pielūgt. Tāpēc ozols ir izplatītākais svētkoks.

Latvānim toties ticis galvenā meža kaitēkļa gods. Daudzi runā, ka latvānis ir unikāls Latvijai. Latvijā tam, protams, ir dažas unikālas īpašības, tomēr kopumā latvānis ar dažādiem nosaukumiem un aptuveni 70 sugām ir sastopams visā pasaulē. Latvānis ir spēcīga nezāle, kura saindē gan mežus, gan labības laukus un tā sēklas ātri izplatās gan ar vēju, gan ūdeni, putniem u.c. Cilvēkam bīstamākais latvānis Latvijā ir ievests, un tā ir vienīgā Latvijas invazīvo augu sarakstā ietvertā suga. Pirms 50 gadiem latvāni cerēja ieviest ražošanā kā perspektīvu lopbarības augu, tomēr nekas nesanāca, un izplatība astoņdesmito gadu beigās kļuva nekontrolējama. Apkarot to ir grūti vēl joprojām, tomēr daudzos reģionālajos mežos cilvēki ir iemācījušies ierobežot latvāņa izplatību.

Augu aizsardzības speciālists un botāniķis A. Rasiņš jau 1986. gadā latvāni dēvēja par botānisko "jenotsuni" un atzina par sevišķi bīstamu karantīnas nezāli. Cilvēks, kurš saindējas ar latvāni, toksiskās sulas dēļ iegūst ādas bojājumus, līdzīgus apdegumiem, kurus pavada vispārējs nespēks, galvassāpes, slikta dūša un pat redzes traucējumi.

Mežā ir vēl visādi grauzēji, ložņas, līdēji, viendieņi, mizgrauži, lidoņi un parazīti, bet par to kādu citu reizi.

Atsauce: meža un koku raksturojumiem pasakā izmantoti LLU Meža fakultātes, LU, Pasaules Dabas fonda un Vikipēdijas materiāli.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_postit

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...