Uzbeku uzņēmēju „aptīrījuši” ar vēl vienas apšaubāmas pilnvaras palīdzību
PIETIEK14.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad uzbeku uzņēmējs Akbars Abdullajevs kritis nežēlastībā savā valstī, viņš pamazām „atbrīvots” arī no saviem īpašumiem Latvijā. Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti liecina, ka ar apšaubāmas pilnvaras palīdzību A. Abdullajevam atsavināts arī miljonus vērts nekustamais īpašums Jūrmalā, Kāpu ielā 98.
Viens no šiem dokumentiem ir ar 2016. gada 15. decembri datēts pirkuma līgums, no kura izriet, ka uzbeku uzņēmējs ir pārdevis savu īpašumu Krievijas iedzīvotājam Igoram Vlaskinam par 350 tūkstošiem eiro.
Taču, kā redzams, no zemesgrāmatas informācijas, jau desmit gadus iepriekš, 2006. gadā šis pats īpašums ir ticis pārdots par gandrīz četras reizes augstāku cenu – 1,089 miljoniem latu.
2016. gada nogalē gan īpašumu ir pārdevis nevis pats A. Abdullajevs, kurš šajā laikā, kā zināms no ārvalstu medijiem, ir atradies uzbeku specdienestu rokās, bet gan uzņēmējs Valdis Bišers, kurš rīkojies A. Abdullajeva vārdā uz viņa it kā izsniegtas pilnvaras pamata.
Šis īpatnais dokuments, kura kopija tāpat ir Pietiek rīcībā, ir noformēts četrus gadus iepriekš Kiprā un pilnvaro A. Abdullajeva vārdā rīkoties gan V. Bišeru, gan kādu Jāni Zaļo. Tieši ar šo pilnvaru V. Bišers tad arī pārdevis A. Abdullajeva Jūrmalas īpašumu par summu, kas oficiāli bijusi četrreiz mazāka nekā tā iegādes summa desmit gadus iepriekš.
Par 350 000 eiro oficiāli pārdots
Tas nozīmē, ka skaidrā naudā V. Bišeram kopā samaksāti 700 000 eiro, līdz ar ko, pēc visa spriežot, ir pārkāpts likums „Par nodokļiem un nodevām” tajā redakcijā, kas bija spēkā šajā laikā un kas noteica, ka nodokļu maksātājiem „nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro”.
Par to, kāda bija patiesā pirkuma summa un kādus ceļus tālāk aizgāja V. Bišera – ja ticēt līgumā rakstītajam – saņemtie 700 000 eiro skaidrā naudā, drošu ziņu nav, taču Pietiek zināms, ka šo informāciju pašlaik izvērtē Finanšu izlūkošanas dienests.
Nav izslēgts, ka saistībā ar šo darījumu var tikt izvērtētas darbības ar vēl vienu A. Abdullajeva it kā parakstītu pilnvaru, kas savukārt izsniegta uzņēmējam Uldim Skudram. Kā zināms, tā ir tikusi izmantota nu jau plaši zināmajos cīniņos par Vecrīgas viesnīcu Grēcinieku ielā, kuros iesaistīta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša dzīvesbiedre, advokāte Alla Juraša un viņas partneris Aleksandrs Berezins.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
