Uldis Pīlēns – vecs komjaunietis ar labu “reputāciju” jaunā maisā
Pietiek lasītājs01.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā 14.Saeimas vēlēšanas nav vairs aiz kalniem, no visām malu malām lien ārā vecie komjaunieši, Kremļa adepti un visādi uzņēmēji ar vairāk vai mazāk apšaubāmu reputāciju, lai izmantotu šo brīdi un izdarītu visu iespējamo, lai tiktu pie “siles”. Šoreiz manu uzmanību ir pievērsis bēdīgi slavenā Andra Šķēles draugs Uldis Pīlēns, kurš ir nolēmis iet politikā, nodibinot partiju “Apvienotais Latvijas saraksts”, apvienojot tajā politiskos spēkus, kas visu šo laiku ir parazitējuši un radījuši iespaidu par aktīvu darbību.
Piemēram, ar kādiem labi paveiktiem darbiem jums asociējas šajā apvienībā iekļautā Latvijas Reģionu apvienība, Zaļā partija un Liepājas partija? Man, piemēram, Reģionu partija asociējas ar Nelliju Kleinbergu, kura vienkārši atsēdēja sev piešķirto laiku 12.Saeimas sastāvā, nonākot pirmajās vietās pēc saņemto piemaksu un kompensāciju apjoma salīdzinājumā ar pārējiem 99 tautas kalpiem. Par Zaļo un Liepājas partijām labāk nemaz nesākšu.
Kaut kur tas viss jau ir piedzīvots un redzēts neskaitāmas reizes. Proti, kārtējais bijušais komunists, šoreiz Pīlēns, piesakās glābt Latviju. Piekrītu, cilvēkam ir laba/veiksmīga uzņēmēja reputācija, bet tikai vienu nesaprotu – priekš kam atkal jālien valsts pārvaldē? Neticu, ka viņam ir iesāpējusies sirds par latviešu tautu, vai Latviju kopumā.
Lai lieki netērētu laiku, izlasiet paši šīs rindas par Pīlēnu no Liepājas avīzes “KOMUNISTS” Nr.190 (1983.10.05.):
“Pilsētas 17. sasaukuma Tautas deputātu padomes 6. sesijā Uldis Pīlēns apstiprināts par pilsētas galveno arhitektu. Uldis Pīlēns dzimis 1956. gadā Liepājā. 1974. gadā beidzis Liepājas 5. vidusskolu, viņš iestājās Rīgas politehniskā institūta arhitektūras fakultātē. 1976. gadā komandēts uz Vācijas Demokrātisko Republiku, lai turpinātu studijas Veimāras augstākajā arhitektūras un celtniecības skolā. 1980. gadā viņš to beidza ar izcilību.
Pēc augstskolas beigšanas Uldis Pīlēns strādāja Latvijas Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko pētījumu institūtā par dizaina centra vadītāju. Viņš ir Latvijas PSR Valsts plāna komitejas tehniskās estētikas problēmu padomes biroja loceklis. Kopš 1983. gada PSRS Mākslinieku savienības jauno mākslinieku apvienības biedrs.
U. Pīlēns dienējis Padomju Armijā, apbalvots ar otrās pakāpes medaļu «Par izcilību karadienestā». Viņš apbalvots arī ar Vācu un padomju draudzības biedrības (VDR) sudraba goda nozīmi, Starptautiskās arhitektu savienības medaļu un diplomu. Kopš 1970. gada U. Pīlēns ir VĻĶJS (Vissavienības Ļeņina komunistiskā jaunatnes savienība) biedrs.”
Cik saprotu, Pīlēns vienmēr ir labi kalpojis sistēmai, komunistu sistēmai, kā nekā bijis komjaunatnes biedrs. Tie tomēr nebija nekādi pionieri, kur visiem jāstājas piespiedu kārtā. Komjaunatne bija zīmogs, ka tās biedrs ir lojāls padomju iekārtai. Vēl jo vairāk, cik jūs pazīstat cilvēkus, kas no dienesta PSRS armijā ir atgriezušies mājās ar otrās pakāpes medaļu «Par izcilību karadienestā»? Par šo medaļu vien Pīlēnam neredzēt pielaidi valsts noslēpumam kā savas ausis.
Nezinu, kā Jums, bet man šis politiskais projekts izskatās pēc Šķēles Tautas partijas reanimēšanas mēģinājuma…
Avoti:
periodika.lv - Liepājas avīzes “KOMUNISTS” Nr.190 (1983.10.05.)
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
