Uldis Pīlēns – vecs komjaunietis ar labu “reputāciju” jaunā maisā
Pietiek lasītājs01.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā 14.Saeimas vēlēšanas nav vairs aiz kalniem, no visām malu malām lien ārā vecie komjaunieši, Kremļa adepti un visādi uzņēmēji ar vairāk vai mazāk apšaubāmu reputāciju, lai izmantotu šo brīdi un izdarītu visu iespējamo, lai tiktu pie “siles”. Šoreiz manu uzmanību ir pievērsis bēdīgi slavenā Andra Šķēles draugs Uldis Pīlēns, kurš ir nolēmis iet politikā, nodibinot partiju “Apvienotais Latvijas saraksts”, apvienojot tajā politiskos spēkus, kas visu šo laiku ir parazitējuši un radījuši iespaidu par aktīvu darbību.
Piemēram, ar kādiem labi paveiktiem darbiem jums asociējas šajā apvienībā iekļautā Latvijas Reģionu apvienība, Zaļā partija un Liepājas partija? Man, piemēram, Reģionu partija asociējas ar Nelliju Kleinbergu, kura vienkārši atsēdēja sev piešķirto laiku 12.Saeimas sastāvā, nonākot pirmajās vietās pēc saņemto piemaksu un kompensāciju apjoma salīdzinājumā ar pārējiem 99 tautas kalpiem. Par Zaļo un Liepājas partijām labāk nemaz nesākšu.
Kaut kur tas viss jau ir piedzīvots un redzēts neskaitāmas reizes. Proti, kārtējais bijušais komunists, šoreiz Pīlēns, piesakās glābt Latviju. Piekrītu, cilvēkam ir laba/veiksmīga uzņēmēja reputācija, bet tikai vienu nesaprotu – priekš kam atkal jālien valsts pārvaldē? Neticu, ka viņam ir iesāpējusies sirds par latviešu tautu, vai Latviju kopumā.
Lai lieki netērētu laiku, izlasiet paši šīs rindas par Pīlēnu no Liepājas avīzes “KOMUNISTS” Nr.190 (1983.10.05.):
“Pilsētas 17. sasaukuma Tautas deputātu padomes 6. sesijā Uldis Pīlēns apstiprināts par pilsētas galveno arhitektu. Uldis Pīlēns dzimis 1956. gadā Liepājā. 1974. gadā beidzis Liepājas 5. vidusskolu, viņš iestājās Rīgas politehniskā institūta arhitektūras fakultātē. 1976. gadā komandēts uz Vācijas Demokrātisko Republiku, lai turpinātu studijas Veimāras augstākajā arhitektūras un celtniecības skolā. 1980. gadā viņš to beidza ar izcilību.
Pēc augstskolas beigšanas Uldis Pīlēns strādāja Latvijas Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko pētījumu institūtā par dizaina centra vadītāju. Viņš ir Latvijas PSR Valsts plāna komitejas tehniskās estētikas problēmu padomes biroja loceklis. Kopš 1983. gada PSRS Mākslinieku savienības jauno mākslinieku apvienības biedrs.
U. Pīlēns dienējis Padomju Armijā, apbalvots ar otrās pakāpes medaļu «Par izcilību karadienestā». Viņš apbalvots arī ar Vācu un padomju draudzības biedrības (VDR) sudraba goda nozīmi, Starptautiskās arhitektu savienības medaļu un diplomu. Kopš 1970. gada U. Pīlēns ir VĻĶJS (Vissavienības Ļeņina komunistiskā jaunatnes savienība) biedrs.”
Cik saprotu, Pīlēns vienmēr ir labi kalpojis sistēmai, komunistu sistēmai, kā nekā bijis komjaunatnes biedrs. Tie tomēr nebija nekādi pionieri, kur visiem jāstājas piespiedu kārtā. Komjaunatne bija zīmogs, ka tās biedrs ir lojāls padomju iekārtai. Vēl jo vairāk, cik jūs pazīstat cilvēkus, kas no dienesta PSRS armijā ir atgriezušies mājās ar otrās pakāpes medaļu «Par izcilību karadienestā»? Par šo medaļu vien Pīlēnam neredzēt pielaidi valsts noslēpumam kā savas ausis.
Nezinu, kā Jums, bet man šis politiskais projekts izskatās pēc Šķēles Tautas partijas reanimēšanas mēģinājuma…
Avoti:
periodika.lv - Liepājas avīzes “KOMUNISTS” Nr.190 (1983.10.05.)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
