Iesaki rakstu: 
Pirms vairāk nekā diviem mēnešiem kara noziedznieks Putins uzsāka “specoperāciju”. Plāns bija 96 stundās iekarot Ukrainu, paredzot, ka ukraiņu valdība bēgs, armija bez ierunām padosies, bet sajūsminātā Ukrainas tauta bučos “atbrīvotāju” tankus un sagaidīs tos ar ziediem un pīrāgiem. Ukraiņu varonīgā pretošanās apturēja šo murgaino ieceru īstenošanu par PSRS impērijas atjaunošanu un “krievu pasaules” iedibināšanu no Vladivostokas līdz Lisabonai.
Putinisms ir vissatrunējušākā un visprimitīvākā vara
Nav šaubu, ka, ātri uzveicot Ukrainu, sekotu uzbrukums Polijai, Baltijas valstīm un Zviedrijai ar mērķi iznīcināt Rietumu demokrātiju un NATO. Tomēr, lai kā Krievija gribēja parādīt savu pseidovarenību, šobrīd iluzorās “krievu pasaules” Potjomkina sādža brūk un plīst pa visām šuvēm.
Jāatceras, ka visi asiņainie diktatori - Kadafi, Huseins un citi - savu dzīvi beidza nožēlojami traģiski. Putins nebūs izņēmums - jau šobrīd visa civilizētā pasaule gaida viņa galu. Jautājums vien, cik lielā apmērā izaugs izsludinātā atlīdzība par bunkurā tupošā fīrera novākšanu un kurš būs tas, kas ne vien atbrīvos pasauli no šī asiņainā pundura, bet pie viena arī labi nopelnīs!
Eiropa atkal pieredz krievu barbaru plosīšanos
Šķiet, šodien pasaulē nav neviena, kurš nezinātu, kas ir Buča un Mariupole. Šīs Ukrainas pilsētas uz visiem laikiem cilvēces kolektīvajā apziņā tiks saistītas ar baisu slaktiņu, kurā krievu orki, t.i. krievu armija ar baudu izvaroja, nogalināja un spīdzināja visus ukraiņus pēc kārtas - arī mazus bērnus.
Diemžēl ne jau pirmo reizi Eiropa spiesta saskarties ar šo tumsonīgo necilvēku invāziju - 1945. gadā krievu armija Vācijā izvaroja vismaz 2 miljonus sieviešu vecumā no 8 līdz 80 gadiem. Līdzīgi tā rīkojās arī Ungārijā, Latvijā un citās valstīs, kas pieredzējušas krievu īstenoto “atbrīvošanu”.
Krievu vardarbībai ir arī gluži “materiālistiskas” saknes - kā vaņku marodieri laupīja Austrumprūsijā un Berlīnē, tā šodien tie to pašu dara Ukrainā. Netiek smādētas ne mikroviļņu krāsnis, ne televizori un pat ne sieviešu apakšveļa, tualetes podi un suņu būdas. Turklāt šo laupīšanu neveic kādi mistiski, nezin no kurienes uzradušies “indivīdi” - to veic regulārā Krievijas armija, kas tādējādi īsteno savas valsts varas apzināto politiku - masveida teroru un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Vistraģiskākais, ka daudzi krievi joprojām atsakās ticēt acīmredzamajam. Šķiet, ka tik ļoti ar propagandas aklumu sistai tautai nākotnes var arī nebūt, - tāds var izrādīties “krievu pasaules” celšanas plāna baisais atlikums.
Patiesības mirklis ir klāt arī Latvijā
Šis baisais karš ir parādījis, kas īsti ir kas arī Latvijā. Ja kvēlo putinistu jeb tā sauktās piektās kolonnas esamība īpašu pārsteigumu neradīja, tad kopējais nozombēto ļautiņu skaits, sevišķi Latgalē, ir šokējošs.
Paldies Dievam, ka mūsu valdībā vēl ir tādi vīri kā aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Paldies Dievam, ka mūsu valdībā nav Gobzema vai Šlesera. Ar pārējiem valdības un Saeimas nīkuļiem un naudas izšķērdētājiem, kuri īpaši “izcēlās” COVID laikā, vēlētāji tiks galā pie rudenī gaidāmo vēlēšanu urnām.
Tikmēr neatslābsim, jo pašlaik notiek civilizācijas karš ar barbarismu. Krievijas agresijai ir jāatbrīvo mūs no egoisma un vienaldzības. Kaut uz laiku aizmirsīsim sīkos strīdus par to, vai saldējums jāsauc par melnīti vai baltīti, beigsim kašķēties par to, kurš ir vakseris, antivakseris, kovididiots, liberasts vai konservs. Esam vienoti, jūtam līdz un palīdzam Ukrainai, atbalstām tās armiju un sniedzam patvērumu kara bēgļiem.
Gļēvuļi un vienaldzīgie kļūst par vergiem, nākotne pieder brīviem un drosmīgiem cilvēkiem! Katra brīvību mīloša cilvēka ieguldījums ir svarīgs, citādi karš jau visā drīzumā var pieklauvēt pie mūsu namdurvīm.
Slava varoņiem! Slava Ukrainai! Dievs, svētī Latviju!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
