Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Tu

Leonards Inkins
22.08.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)

Patīk tas tev vai ne, bet vairumam cilvēku nepiemīt patstāvīga domāšana, viņi nav spējīgi ar izpratni lūkoties ne uz citu cilvēku dzīvi, ne uz savējo.

Šis mans apgalvojums nekādi neattiecas uz tevi personiski, jo esmu pārliecināts, ka tu tāds neesi. Vai tad, ja tu tāds būtu, tu šo lasītu? Bet diemžēl tev nākas dzīvot starp tiem, kuri tādi ir un par kuriem rakstu.

Tiem, par kuriem rakstu, piemīt apziņa, kura balstās mūžīgos jautājumos. Tas ir – cilvēks grib, atzīst vai apzinās to, ka ir visuma daļa un spēj dzīvot tikai tā, kā visums ir iekārtots.

Ja viņš atsakās ievērot visuma likumus, piemēram, paziņo, ka nekādas gravitācijas nav un droši sper kāju pāri balkona margai, tad, kaut īslaicīgi, tomēr nākas atzīt, ka gravitācija ne tikai pastāv, bet viņu ļoti ietekmē. Rezultātā viņš ir pagalam, bet gravitācija turpina eksistēt un gaida nākamo ignorētāju.

Var cilvēkam visu ko piedēvēt, bet patiesība ir tāda, ka tas zina, kā ir jādzīvo pareizi. Viņš par to ne reizi vien ir informēts pat uzstājīgās formās, bet vienalga atļaujas šo ignorēt un dzīvot ne tā, kā ir mācīts.

Ar tevi, protams, tā nav, tu visu dari pareizi, bet tie, par kuriem rakstu, zina, ka jārūpējas par savu veselību, tomēr par to ne tikai nedomā, bet pat atrod un izdomā visādas metodes, lai kaitētu sev. Bieži viņi tā rīkojas, pat skaidri apzinoties rīcības sekas, bet šī apziņa viņus neattur.

Viņi sapņo un tiecas pēc mīlestības, bet tikai ļoti retos gadījumos viņiem to izdodas sasniegt, pat ja šī «mīlestība» bieži vien izrādās īslaicīga. Arī izpratnes par to, kas ir mīlestība, viņiem nav, jo vairumā gadījumu mīlestību viņi izprot – lai man būtu labi. Pamēģini tiem pateikt, ka tas ir pārģērbts egoisms. Pa purnu dabūsi par tādu zaimošanu!

Arī savus bērnus tie it kā mīl, tāpēc bērniem nākas darīt tā, kā viņiem liek. Arī laulātos draugus tie mīl, tāpēc otrām pusēm ir jādara tā, kā viņi uzskata par pareizu.  Tāpat savus vecākus tie mīl, un arī vecākiem ir jārīkojas tieši tā, kā tiem saka, nevis tā, kā vecāki uzskata par pareizu.

Paši vecāki savus lielos bērnus, protams, mīl, tāpēc ir neapmierināti, ka bērni rīkojas citādi, nekā viņi būtu darījuši. Kad vecāki jau ir tik veci, ka ir spiesti samierināties ar savu bezspēcību, tad pacieš klusējot, un tur jau arī rodas tie labsirdīgie vectētiņi un vecmāmiņas. Viņi ir kļuvuši labsirdīgi tāpēc, ka ir spiesti samierināties.

Ja tā nebūtu, tad kur gan rastos tie sliktie, jo, tiem sliktajiem augot, vairumā gadījumu taču bija labsirdīgie vecvecāki...

Patīkams darbs

Tie, kas nav tādi kā tu, bieži precas it kā mīlestības mudināti, tomēr vairumā gadījumu rezultāts ir tāds, ka mīlestība ir ārpus ģimenes, bet ģimene ir mājās. Viņi atrod neskaitāmus attaisnojumus tam, kāpēc tā ir noticis un ka viņi nav vainīgi pie tāda rezultāta.

Ja arī tev ir līdzīgi, tu taču arī nejūties vainīgs, vai ne? Un vispār, kam vajadzīga tā mīlestība, ziedošanās citu labā, ja var vairoties draudzējoties, gūstot baudu un nenesot nekādu atbildības slogu?

Viņi un, iespējams, arī tu zina, ka ļoti daudzi gudrie apgalvo, ka patiesas laimes rādītājs ir tas, kā mēs jūtamies. Lai labi justos un priecātos par dzīvi, nav nepieciešama ģimene, atbildība, rūpes u.c. Svarīgi, lai tava iekšējā pasaule tevi priecētu un darītu laimīgu.

Visi vēlas darīt to darbu, kas viņiem patīk, darīt to, ko uzskata par pareizu. Viņi izvēlas mācību iestādi pēc patikas un pēc savām vēlmēm, bet reti strādā to darbu, kurš viņiem patīk un pēc kura tiekušies, kā arī – kam skolojušies.

Cilvēki sapņo par brīvību, par iespēju darīt to, ko vēlas, bet realitātē ir spiesti darīt to, kas viņiem nepatīk, bet kur nāk nauda, vai vienkārši tur, kur ir darbs, ja cita darba nav.

Citi tiecas pēc popularitātes, slavas. Dažiem pat izdodas to sasniegt, bet bieži viņiem nav bērnu vai viņu bērnus audzina vecvecāki vai algoti skolotāji. Toties viņiem ir suņi un kaķi, un visi ar tiem saistītie rituāli. Dzīvnieki ir uzticīgi saimniekam, bet bērni vecākiem ne. Bērni izaug par cilvēkiem ar savām vēlmēm, saviem uzskatiem un saviem sapņiem, bet sunim ir tikai viens sapnis – no acīm nolasīt saimnieka gribu un to pildīt. Tāpēc cilvēki mīl dzīvniekus, bet cilvēkus ne. Jo cilvēku mīlēt prasa spēku, izturību, iecietību, piedošanu, atsaucību, bet dzīvnieku – ne.

Cilvēki, par ko rakstu, nosodoši attiecas pret valsti, valdību un sabiedrību kopumā, tajā pašā laikā sapņo par taisnīgu sabiedrību, godīgu valdību un labsirdīgu Pasauli kopumā. Tad kāpēc viņi nerada sev vēlamu sabiedrību, valdību, valsti un Pasauli kopumā?

Ir valstis un sabiedrības, kur taisnības un taisnīguma ir vairāk.  Ir valstis, kurās dzīves līmenis ir augstāks un brīvību ir vairāk, bet ir arī tādas, kurās visa minētā ir mazāk. Tie citi, ne tu, tā vietā, lai izveidotu sev vēlamu valsti un sabiedrību, dodas turp, kur tas jau ir izdarīts (vai vismaz sapņo par došanos turp).

Emocionāls pārdzīvojums

Kāpēc cilvēki rīkojas pretēji savām interesēm un pretēji tam, kā tie vēlas dzīvot? Cilvēki nevis rada laimīgu vidi, bet to iznīcina. Cilvēki glābj floru un faunu, bet glābšanas rezultātā floras un faunas paliek mazāk. Daba bez cilvēka neies bojā, bet cilvēks, mainot dabu, padarot vidi par dzīvošanai – cilvēkam nederīgu, gan ies bojā.

Kāpēc cilvēks tūkstošiem gadu dzīvo tā, ka par dzīvi nepārtraukti sūdzas?! Vai tiešām nav iespējams vienreiz sākt dzīvot tā, kā vajag, un pārstāt sūdzēties, darīt tā, lai nebūtu iemesla neapmierinātībai? Cilvēks pats iekārto savu dzīves telpu tādu, kādā tas vēlas dzīvot, un miers mājā, bet nekā... Kāpēc tā nesanāk? Kurš traucē? Kas to neļauj? Pajautā pats sev! Kāpēc ir tā? Mēģini atminēties savu bērnību, jaunību, brieduma gadus. Ko tu no tā atceries? Visticamāk, vairāk atceries pārestības, nelaimes, retos baudas brīžus, bet ne dabas skatus, ne domu gājienu, pārdomas un secinājumus. Kāpēc jaunības notikumus tu atceries labāk par citiem dzīves posmiem? Vai tik ne tāpēc, ka cilvēks labāk atceras to, kas viņu sāpīgāk un priecīgāk skāris, kas viņu vairāk aizskāris, pazemojis, negaidītus laimīgus atgadījumus un veiksmes nesis... To varētu apkopot kā emocionālos pārdzīvojumus.

Cilvēks labāk atceras to, kas viņā rada emocionālus pārdzīvojumus, un ļoti vāji atceras ikdienišķu rutīnu. Smadzenes cilvēka dzīvi organizē tā, ka tās liek tiekties pēc patīkamiem emocionāliem pārdzīvojumiem.

Piemēram, kā izbaudīt patīkamu siltumu? Ielec aukstā ūdenī, tad noslaukies un sasildies. Pārkāp likumu, veic noziegumu un atslābsti, ja tevi nenoķer... Lec ar izpletni un izbaudi, ka tomēr paliki dzīvs... Lai izbaudītu adrenalīnu, ir jāveic kādas darbības, kuras ne tikai ietekmē mūs pašus, bet ar ko ir spiesti saskarties arī citi, tāpēc nav iespējama tāda sabiedrība, par kuru sapņo adrenalīna alkstošie.

Lai izbaudītu patīkamu emocionālo pārdzīvojumu, vairums lieto alkoholu. Baudas brīdis ir īss, bet blaknes jūt ne tikai baudītājs. Kas tik nav izdomāts, ja nu galīgi nekā neizdodas gūt emocionālu gandarījumu!?! Var apzīmēties, t.i. notetovēties, lai visi redz, cik es stulbs...

Ēdiens daudziem no dzīvības uzturēšanas nepieciešamības ir kļuvis par baudas avotu. Izbaudīt, izgaršot... Arī māksla kalpo emocionāla pārdzīvojuma un baudas virzienā. Bet labi zināms, ka tas, kas vakar radīja labsajūtu, šodien vairs tādu efektu nesniedz, tātad devas ir jāpalielina, jāzīmē aizvien briesmīgāk, depresīvāk un citādi jāļauj ķert kaifu...

Cilvēka dzīve ir sajūtu kopums, un pēc sajūtām cilvēki tiecas. Protams, ne tu, – ar tevi viss nav tik bezcerīgi.

Viss, pēc kā cilvēks tiecas, patiesībā ir laime, tikai ne vienmēr viņš apzinās cenu, kāda jāmaksā par laimi, un ne vienmēr viņš saprot, kas ir patiesa laime. Par laimi tiek uzskatīts tāds emocionāls pārdzīvojums, kad cilvēks jūtas labi. Kad emocionālais pārdzīvojums viņā rada baudu, – štrunts par bitēm, ka tik medus.

Sāpes

Daži māca, ka ir jāpriecājas par to, kas tev jau ir, un par to, kā tev ir. Ir tādi, kas mēģina, bet ir pārliecinājušies, ka no tukša vēdera vai sāpoša zoba nerodas gaidītais emocionālais pārdzīvojums, un nākas meklēt citas – iedarbīgākas – metodes, kādā veidā kaut uz brīdi kļūt laimīgam.

Cilvēki zina, kā ir jābūt, lai viņi labi justos. Viņi zina, kas tā dēļ ir darāms, bet kategoriski atsakās tā rīkoties un pauž – lai to dara citi, un tad, kad citi tā darīs, tad arī viņi pievienosies, bet tie citi atkal rāda ar pirkstu uz iepriekš minētajiem. Aplis noslēdzas, un izmaiņas nav iespējamas.

Vai esi padomājis, kāpēc cilvēks jūt sāpes? Tās šodien medicīna veiksmīgi prot atslēgt, lai cilvēkam vairs nesāp. Bet ja viņam nesāp, tad no tā vien viņam laimes brīži ir biežāki. Kāpēc Dievs neradīja tādu cilvēku, kuram nesāp, kurš nepazīst bada un citu likstu?

Kāpēc vecumdienās cilvēks, pat ar prieku un baudu, atceras jaunības neveiksmes, grūtības un ciešanas?  Kāpēc atceras karus, pārestības, nelaimes un to, cik smagi to bija pārdzīvot? Tas tāpēc, ka šajā brīdī, kad viņš jūtas drošs, viņš izbauda kontrastu – milzīgu starpību starp to, kā bija un kā ir šobrīd. Ja salīdzina ar to, kā bija tad un kā ir tagad, tad, protams, tagad viņš ir laimīgs. Ja nebūs nelaimīgas pagātnes, tad arī šobrīd nebūs iespējams izbaudīt atvieglojumu, labsajūtu un laimi. Ja baterijai būs tikai plusa elektrods, tas nespēs darbināt nevienu iekārtu.

Kāpēc populāras ir šausmu filmas un grāvēji?  Iemesls ir tas pats. Pat pēršanās pirtī turpat vien sakņojas. Pretmetos... Dzīvības instinkts liek dzīvot, bet dzīvot nozīmē just. Just ne tikai patīkamo, bet arī nepatīkamo, jo tikai caur salīdzināšanu var izbaudīt patīkamo. Kā saka, ja nebrauksi pa kreisi, nenokļūsi pa labi. Bet tu jau tā nedari, tu jau tāds neesi...

Nodzīvot dzīvi – tas nozīmē īstenot organismā iebūvētās iespējas. Un mēs dzīvojam. Jo vairāk dzīves laikā cilvēks ir izjutis emocionālos pārdzīvojumus, jo saturā bagātāka un pilnīgāka ir bijusi viņa dzīve. Tieši pēc tā cilvēks dzīves garumā tiecas.

Ciešanas veicina pārdomas, iemāca izprast un liek rīkoties tā, lai ciešanas mazinātu. Ciešanu jēga ir izprast cēloņus un nonākt pie secinājumiem, kā rīkoties tā, lai ciešanu būtu mazāk. Cilvēks, tiecoties pēc laimes, automātiski komplektā dabū arī ciešanas, tikai, ja par laimi viņš domā un tās alkst, tad par ērkšķiem ceļā pēc rozes viņš atsakās domāt. Cilvēks izbauda alkohola un citu narkotiku apdullinošo mānīgo laimes sajūtu, bet par paģirām un atkarību izvairās domāt, kaut apzinās šo faktoru klātbūtni. Cilvēks jūt, domā un spēj darīt.

Sprādziens

Esi taču vismaz dažreiz uzdevis retorisku jautājumu – kādēļ vispār ir vajadzīgs tāds radījums? Nu, piemēram, kam ir vajadzīgas ērces, čūskas, krokodili?  Vai tad bez viņiem nevarētu iztikt?  Bet ir arī kāds cits jautājums –kam ir vajadzīgs cilvēks, – vai tad ērces, čūskas un krokodili bez cilvēka nevarētu iztikt? Varētu! Un tomēr cilvēks ir radīts no zemes pīšļiem, lai darītu ko, bet kā vārdā – lai būtu kas? Daba un pasaule, arī dzīvnieku pasaule, taču var lieliski iztikt arī bez cilvēka.

Iespējams, cilvēks visumā ir tādēļ, lai no visumā pieejamās Mendeļejeva tabulas elementiem iemācītos un spētu radīt enerģiju, tādējādi iznīcinātu esošo visumu un radītu jaunu ar citu tabulu. Tas arī ir izskaidrojums, kāpēc tika radīts cilvēks. Daba pati prata tikai kurināt mežu, bet cilvēks iemācījās kodolsintēzi, un tas nav pēdējais sasniegums, līdz pastāvošie tabulas elementi tiks pārvērsti daudz lielākā enerģijā.

Viss sākās ar sprādzienu, un varbūt cilvēka uzdevums ir iemācīties, izglītoties, lai no viņa rīcībā pieejamajiem materiāliem radītu lielāku sprādzienu, nekā spēj spridzināt daba. Varbūt ir jāiznīkst vecajai pasaulei, lai dzimtu jauna, un šī vecās pasaules iznīcināšana un jaunās rašanās grūdiens ir jāveic cilvēkam, un tieši tāpēc bez viņa nevar. Vai tieši šis ir tas nolūks, kāpēc dabā ir nepieciešams tāds postošais elements kā cilvēks?

Es nezinu, un tu to arī nezini un pierādīt nevari, bet pagaidām, kamēr mēs nezinām un nespējam izskaidrot, tie citi slimos un mirs, bet tu ne. Uz tevi jau tas neattiecas...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...