Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlos vērst uzmanību uz vienu no pēdējo mēnešu lielākajiem nesmukumiem Jūrmalas pilsētā, ko saviem vēlētājiem un visiem pilsētas iedzīvotājiem „prezentējis” Gata Trukšņa vadītās pilsētas domes deputātu vairākums. Ignorējot vairākus Latvijā spēkā esošus normatīvos aktus, Truksnis turpmāk saņems atalgojumu par pašvaldības kapitāla pārraudzīšanu vairākās pašvaldības kapitālsabiedrībās, tā faktiski dubultojot atalgojumu, kas viņam pienākas par domes vadītāja pienākumu pildīšanu.

Šā gada 12. septembrī Jūrmalas domes deputāti nobalsoja par to, ka pilsētas domes vadītājs Gatis Truksnis kā pašvaldības kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībās saņems divreiz lielāku algu nekā līdz šim. Lēmuma tekstā ir piesaukti vairāki likumi, saskaņā ar kuriem Truksnis esot tiesīgs saņemt 3195 latus mēnesī.

Te būtu vietā piezīmēt, ka citu pilsētu vadītāji algas par kapitāla daļu pārstāvēšanu nesaņem, jo tas ietilpst domes priekšsēdētāju tiešajos pienākumos – vārdu sakot, Jūrmala atkal izcēlusies un diemžēl atkal ne uz to pozitīvāko pusi. Vienkāršiem vārdiem, Truksnis izdomājis veidu, kā ar platu ķepu iebraukt pilsētas, respektīvi, mūsu, jūrmalnieku kabatā.

Jā, virspusēji lasot domes lēmuma tekstu, šķiet, ka no likuma viedokļa viss it kā ir kārtībā, tomēr, ielūkojoties dziļāk, paveras pavisam cita aina. Lūk, piemēram, likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” teikts:

“…(6) Atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam, izņemot gadījumus, kad kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks pienākumus pilda savu amata pienākumu ietvaros un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros, nosaka pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.”

Savukārt likumā ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” teikts:

“ ... (2) Ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, valsts amatpersonai, ievērojot šā likuma 7.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, 5.1, sestajā, septītajā, astotajā un trīspadsmitajā daļā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldība vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks.”

Savukārt Truksnis saskaņā ar 12. septembra domes sēdes lēmumu saņems atalgojumu no sešām pašvaldības kapitālsabiedrībām (plus vēl mēra amata atalgojumu).

Tāpat nav saprotams, par ko šim kungam piešķirts teju 1,5 tūkstošu latu algas pielikums, jo Komerclikuma 182. pantā „Sabiedrības naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem” (kapitāla daļu turētājs pašvaldības kapitālsabiedrībā šā likuma izpratnē ir uzņēmuma dalībnieks) skaidri un gaiši pateikts:

„(1) Sabiedrība drīkst izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem.

(2) Dalībniekiem izdarītās izmaksas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, uzskatāmas par nepamatotām. Par sabiedrības līdzekļu nepamatotu izmaksu uzskatāmi arī gadījumi, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības mantu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību, nekā noteikts līgumā, vai kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu.”

Citiem vārdiem, Truksnis ir pilsētas (resp., visu Jūrmalas nodokļu maksātāju) kapitāla pārraudzītājs, un attiecīgi algu viņam maksājam mēs, nodokļu maksātāji, Jūrmalas iedzīvotāji. Varbūt kādam pilsētas domnieki arī ir vaicājuši atļauju rīkoties ar mūsu līdzekļiem, bet mums noteikti neviens neko nav jautājis.... Kāpēc dome atļaujas pieņemt lēmumus bez mūsu ziņas, nav saprotams...

Nu, un visbeidzot minēsim citātu no Likuma par kapitālsabiedrībām, 14.panta „Pašvaldība kā kapitāla daļu turētājs”:

Laikrakstam Dienas Bizness Truksnis pirms dažām dienām teica: "Tas nav nekas jauns; pirmos mēnešus pēc savas ievēlēšanas par domes priekšsēdētāju strādāju bez maksas. Tagad nauda būs pat mazāka, nekā Ministru kabineta noteikumos paredzēts. Citu pilsētu mēri pelna, piemēram, ostu valdēs." Kāpēc tik bezkaunīgi jāmelo? Vai tiešām Truksnis būtu mēra krēslā sēdējis bez atalgojuma?

Publiski pieejamā informācija Jūrmalas domes mājas lapā http://jurmala.lv/upload/dome/augusts_2013.pdf liecina par pretējo, ka augusta mēnesī (kad, starp citu, viņš bija arī atvaļinājumā) G.Truksnis kā domes priekšsēdētājs saņēma 1191.68 latus.

Gata Trukšņa atalgojums par kapitāla daļu pārraudzīšanu

SIA Jūrmalas Siltums – 250Ls

SIA Jūrmalas Slimnīca – 250Ls

SIA Jūrmalas Ūdens – 250Ls

SIA Jūrmalas Namsaimnieks – 150Ls

SIA Dzintaru koncertzāle – 150Ls

SIA Jūrmalas Gaisma – 150Ls

* Žurnālists, biedrības 100% jūrmalnieks pārstāvis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...