Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Braucienu laikā dažādās Eiropas valstīs vienmēr esmu priecājusies par daudzajiem pieminekļiem pilsētās un ārpus tām. Ļoti daudzi pieminekļi uzstādīti šo valstu okupācijas laikā un slavina bijušos okupantus. Tomēr nevienam šie pieminekļi netraucē, neviens tos nespridzina un neprasa nojaukt, tie tiek kopti un izskatās ļoti labi, tos apbrīno daudzie tūristi un citu valstu pilsoņi.

Iespējams, attieksme pret pieminekļiem raksturo arī dažādu nāciju pieredzi un apziņu par sevi un savu spēku. Domājams, arī Latvija kādreiz tiks vaļā no vēlēšanās rīkot karus pret pieminekļiem. Jāatceras, ka 90.gados jau tika nojaukti daudzi pieminekļi un arī tā sauktie ļeņinekļi, kas slavināja padomju režīmu. Tādējādi Latvija jau nepārprotami izteica savu attieksmi pret šiem padomju simboliem, izlemjot, ka tiem nav vietas mūsu valstī.

Vairāki pieminekļi tika saglabāti, to skaitā arī tā dēvētais „Uzvaras” piemineklis. Lai kā negribētos, tomēr jāatzīst, ka tā nojaukšanai piemērotais brīdis ir palaists garām. Šobrīd izteiktie aicinājumi nojaukt šo pieminekli diemžēl radīs tikai jaunas problēmas.

Nesen sabiedrības iniciatīvu portālā „Manabalss.lv” tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, aicinot demontēt „Uzvaras” pieminekli. Parakstu vākšanu jau 2017.gadā sāka Uģis Polis, kurš ir pazīstams kā radio uzņēmuma dibinātājs un dīdžejs. Viņš pieminekli nodēvējis par simbolu, kas latviešu tautai atgādina padomju okupācijas radītās ciešanas.

Vairāku gadu laikā tika savākts nepieciešamais balsu skaits, lai šo iniciatīvu iesniegtu Saeimā. Parasti to apspriež Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija, un, ja komisijā deputātu vairākums to atbalsta, iniciatīva tiek vērtēta Saeimas plenārsēdē.

Piemineklis tika atklāts 1985.gadā Pārdaugavā (tā sākotnējais nosaukums bija „Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”), un tā autori bija vairāki tolaik slaveni tēlnieki un mākslinieki. Piemineklis slavina PSRS uzvaru pār fašistiem Otrajā pasaules karā.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, pieminekli aizsargā 1994.gadā ar Krieviju noslēgtā vienošanās par savstarpēju memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanu. Uzvaras piemineklis atbilst tādai celtnei, uz ko šo vienošanos attiecina.

Interesanti, ka Rīgas dome ir informējusi, ka šī pieminekļa tehniskai uzturēšanai un sakopšanai nepieciešami 135 000 eiro, jo tas ir sliktā stāvoklī un var sabrukt. Nesen Rīgas dome nāca klajā ar paziņojumu, ka gatavojas par četriem miljoniem eiro remontēt pie pieminekļa līdzās esošo parku, atjaunojot celiņus un citas vietas.

Piemēram, 2007.gada aprīlī Igaunija nolēma pārvietot līdzīgu padomju pieminekli – tā saukto „bronzas Aļošu” – no Tallinas centra uz kādu PSRS karavīru kapsētu. Tolaik krieviski runājošie Igaunijas iedzīvotāji vairākas dienas rīkoja protestus un masu nekārtībās. Šāds Igaunijas lēmums pasliktināja tās attiecības ar Krieviju, un pēc tam pret Igauniju tika ieviestas ekonomiskas sankcijas un veikts masīvs kiberuzbrukums.

Kaut arī lielā mērā var piekrist Uģa Poļa viedoklim, ko viņš izklāstījis iniciatīvā portālā „Manabalss.lv”, tomēr jāatzīst, ka šis nav īstais brīdis Uzvaras pieminekļa demontāžai. Turklāt tas ir pārāk liels, lai to pārvietotu uz citu vietu. Ir skaidrs, ka tā sauktā Uzvaras pieminekļa demontāža būtu vērtējama kā provokācija, ko ar lielu prieku to savās propagandas interesēs izmantotu Krievija.

Labi zināms, ka pēdējo gadu laikā ar „Saskaņas” līdera Nila Ušakova un citu prokremlisku aktīvistu atbalstu pie šī pieminekļa katru gadu 9.maijā tiek rīkotas liela mēroga svinības par godu PSRS uzvarai karā, kas beigās izvēršas par Staļina un padomju armijas slavināšanu. Šo pasākumu vienmēr apmeklē arī vēstnieki no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, tāpēc to nevar uzskatīt tikai par šauru vienas pilsētas vadības rīkotu pasākumu.

Nav šaubu, ka radīto troksni ap „Uzvaras” pieminekli, ko atkal ir aktualizējusi „Manabalss.lv” iniciatīva, kurai ir izdevies savākt iesniegšanai Saeimā  vajadzīgos  10 000 parakstus, pilnībā izmantos Krievija. Šis troksnis ir ļoti piemērots Krievijas propagandas un dezinformācijas kampaņai, ko tā jau ilgstoši veic Latvijā, uzrunājot ne tikai daudzos krievvalodīgos iedzīvotājus, bet arī vienu otru latvieti. Visticamāk Krievija cer vai pat to jau cenšas saasināt etniskās nesaskaņas Latvijā. Nav šaubu par to, ak Kremlis būtu ļoti priecīgs par etniskiem nemieriem Latvijā, ja vien izdotos izprovocēt šādus nemierus.

Paradoksālā kārtā „Manabalss.lv” iniciatīva par „Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu ir kā dāvana Krievijai pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vairākkārt izteikts viedoklis, ka Krievijas mērķis ir sašķelt ES, panākt, lai Eiropas Parlamentā tiktu ievēlēti Krievijas atbalstīti populisti un eiroskeptiķi. Krievija aktīvi izplata viltus ziņas sociālajos medijos, tā īsteno propagandas un dezinformācijas kampaņas daudzās Eiropas valstīs.

Pēdējā laikā vairākas valstis ir ziņojušas, ka ir pastiprinājušies hakeru uzbrukumi pret šo valstu valdībām, medijiem un sabiedriskajām organizācijām. Arvien biežāk tiek teikts, ka Krievija izplata dezinformāciju un viltus ziņas Facebook, Twitter un Google, un ne velti šo kompāniju vadība bijusi spiesta bloķēt daudzus viltus kontus, kam pirmsākumi meklējami Krievijā un citās pret Rietumu ideoloģiju negatīvi noskaņotās valstīs.

Ir viegli iedomāties, ka gadījumā, ja „Uzvaras” piemineklis tiktu nojaukts, Krievijai lojālās partijas un organizācijas ar Kremļa atbalstu organizētu dažādus piemiņas pasākumus tā atrašanās vietā, mobilizējot uz šiem pasākumiem arvien jaunus cilvēkus un stāstot viņiem, cik slikti latvieši izturas pret saviem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un kā tos apspiež. Visticamāk, tad līdzīgi pasākumi tiktu organizēti ne tikai 9.maijā, bet daudz biežāk, un tie būtu ļoti piemēroti Krievijas propagandas izplatīšanai Latvijā un ārpus tās.

Zinot, ka Nils Ušakovs kopā ar Andri Ameriku kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās, nav šaubu, ka arī „Manabalss.lv” iniciatīva tiks pilnībā izmantota priekšvēlēšanu kampaņā, lai maksimāli mobilizētu ne tikai „Saskaņas” vēlētājus, bet arī citu sarakstu, tajā skaitā Tatjanas Ždanokas un Andreja Mamikina vadītās Krievu savienības vēlētājus.

Noderīgi tas būs vēl vairākiem odioziem sarakstiem, piemēram, Jura Žuravļova izveidotajam „Jaunās Saskaņas” sarakstam un Normunda Grostiņa izveidotajam Centra partijas sarakstam. Krievu savienība jau ir paziņojusi, ka ir gatava izvest tūkstošiem atbalstītāju ielās, lai nepieļautu pieminekļa nojaukšanu. Nepieciešams nopietni izvērtēt, vai šāda prokremlisko atbalstītāju mobilizācija atbilst valsts interesēm. Kam tas būtu izdevīgi?

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

Pietiek neskaidrību

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...