Trīs sīki jautājumi par airBaltic tā sauktajam ekonomikas ministram
L. Lapsa09.06.2011.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Cilvēks, kas, šķiet, tikai Latvijā var tikt dēvēts par ekonomikas ministru, piektdien nāca klajā ar megaskaļiem paziņojumiem par pusnacionālo aviokompāniju airBaltic. Tā šā gada pirmajos piecos mēnešos esot strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un esot tuvu maksātnespējai. Tiešām traki, ja Artim Kamparam taisnība, taču, lai tas būtu skaidrāks, būtu jauki, ja ministrs būtu atbildējis – jeb vismaz nākamnedēļ atbildētu – uz kopumā trim sīkiem jautājumiem.
Pirmais – par aviokompānijas auditu, kuram esot bijis jābūt gatavam jau pirms mēneša un kurš visu varētu paskaidrot. Nekur nekas nav dzirdēts par valdības lēmumu ar šādu termiņu, taču, iespējams, to Kampara partijas biedra Dombrovska valdība noslepenojusi. Vienīgais, ko var atrast ziņu avotos, - ka marta sākumā valdība par šādu auditēšanu spriedusi.
Un te jautājums – ja reiz Kampara kungs visā nopietnībā vēlas divos mēnešos saņemt auditu par kompāniju, kuras gada apgrozījums ir 208 MILJONI latu, viņš noteikti var viegli paskaidrot, kāpēc viņa paša bēdīgi slavenajā firmā Ronis ar nedaudz vairāk kā 269 TŪKSTOŠU latu apgrozījumu it kā notiekošais audits, kura sakarā Kampars pērn nez no kā saņēmis viņam tik vajadzīgos 30 tūkstošus latu (ja ticēt paša izteikumiem), drīz jau svinēs gada jubileju?
Otrais – ministrs mums apgalvo, ka sabiedrībai esot tiesības zināt finansiālo situāciju airBaltic. Būtu tiešām interesanti uzzināt, kā Kampara kungs šķiro tās lietas, kas sabiedrībai ir jāzina (nu, piemēram, par to pašu airBaltic), un lietas, kur svarīgākas par visādu tur dumju sabiedrību tiesībām ir paša Kampara tiesības (nu, piemēram, no kurienes tad īsti ministrs pērn saņēma visus savus šaubīgos ienākumus – arī saistībā ar to pašu jau pieminēto savas firmiņas „auditu”)? Kāpēc saistībā ar personiskajām šeptēm izrādās, ka Kampars par sabiedrības interesēm neko nezina un arī negrib zināt?
Un trešais – ja reiz, kā Kampars apgalvo, sabiedrībai ir tiesības zināt par airBaltic finanšu situāciju un ja reiz šādi dati tiešām pastāv, kāpēc tad uz tiem nevar apskatīties? Citiem vārdiem: kāpēc galvenā valstiskā ekonomikas amatpersona tā vietā, lai noliktu priekšā nepārprotamus skaitļus, kā tas ekonomikas ministram pienāktos, vienkārši muld – un citādi to nenosaukt – par „satraucošu informāciju”? Tad kā – ir cipari vai nav ciparu?
Tiesa, piebildīšu: tie, protams, būtu jautājumi valstsvīram, bet ne nekompetentam balamutem, kurš gaidāmo vēlēšanu apjausmā acīmredzot izvirzījis mērķi apsteigt līdzšinējo muldēšanas čempionu Aināru Šleseru. Žēl tikai, ka no šīs balamutības valstij nebūt nekļūst labāk.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
