Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti
Juris Paiders12.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā, ir neizplatīt nepatiesu informāciju, pašiem neradīt nepatiesu informāciju un neizplatīt citu radītās “feika” ziņas.
Kad “feika” ziņas vai nepatiesu informāciju izplata ļaudis bez lielas ietekmes, tad tas nerada lielus draudus sabiedrībai. Daudz bīstamāk, kad nepatiesu informāciju vai maldinošu un nepatiesu informāciju izplata cilvēki, kas strādā masu informācijas līdzekļos, - tad to ļaunās sekas jau ir daudz nopietnākas.
Tomēr vēl lielākas negatīvās sekas rodas, kad nepatiesu, melīgu un “feika” informāciju izplata personas, kas ir saņēmušas valsts visaugstākos pagodinājumus, Latvijas gadījumā tās ir personas, kas ar valsts prezidenta rīkojumu ir ieceltas Triju Zvaigžņu ordeņa komandieru vai virsnieku pakāpē.
Diemžēl Latvijā ir noticis gadījums, kad masu informācijas līdzekļa darbinieks ir izmantojis valsts prezidenta un Ordeņu kapitula dāvāto uzticību, lai pēc iecelšanas Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera pakāpē izplatītu melīgu un nepatiesu informāciju par Latvijas procesiem.
Kā Neatkarīgā jau rakstīja, 2021. gada 20. aprīlī valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls nolēma “par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, par nozīmīgu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē, risinot valstiski un sabiedriski nozīmīgus tematus un pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku,” iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri žurnāla “Ir” darbinieku Aivaru Ozoliņu, bet par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Latvijas Radio 1 programmu vadītāju Aidi Tomsonu.
Jau 14. maijā LR1 un LTV1 demonstrētā pārraide “Krustpunktā”, kuru vadīja Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Aidis Tomsons, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš, vērtējot Covid-19 izplatību un valdības lēmumus, paziņoja: “Un, ja tagad vēl atvērs papildus terasēm vēl kaut ko, epidemioloģiskā situācija tiešām līdz pašvaldību vēlēšanām noteikti un neizbēgami pasliktināsies.”
Šādā formā aicinot valdību neko neatvērt, nekādus ierobežojumus nesamazināt, nevienā punktā nepiekāpties. Atbilstoši Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera Aivara Ozoliņa izplatītajai informācijai jebkuru epidemioloģisko prasību mīkstināšanas sekām bija jābūt traģiskām - epidemioloģiskā situācija “noteikti un neizbēgami pasliktināsies”.
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš precīzi norādīja sava apgalvojuma beigu datumu - pašvaldību velēšanas. Tās, kā zināms, notika 5. jūnijā. Atbilstoši Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera Aivara Ozoliņa teiktajam līdz 5. jūnijam Latvijas valdība nedrīkstēja mīkstināt nevienu epidemioloģisko ierobežojumu.
Tomēr MK 18. maijā atļāva tirdzniecības centros darboties visiem veikaliem, kuriem ir atsevišķa ārējā ieeja. No 18. maija valdība atļāva vienā telpā tikties līdz 19 cilvēkiem, ja vien tie ir vakcinēti vai pārslimojuši Covid, kā arī atļāva pēc tādiem pašiem principiem atsākt darbu amatieru mākslas un amatieru sporta kolektīviem.
Vēl vairāk! Trīs dienas pirms pašvaldību vēlēšanām (2. jūnijā) Ministru kabinets individuāliem apmeklētājiem atļāva apmeklēt iekštelpās bibliotēkas, arhīvus, muzejus un muzejiem radniecīgas vietas. No 2. jūnija MK atļāva privātos pasākumos (ievērojot divu mājsaimniecību principu) iekštelpās pulcēties līdz desmit cilvēkiem, bet brīvā dabā līdz pat 20 cilvēkiem. Savukārt no 3. jūnija MK atļāva lielo tirdzniecības centru darbību.
Ja Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera Aivara Ozoliņa 14. maijā izplatītā informācija būtu patiesa, tad visiem Covid-19 saslimstības rādītājiem būtu dramatiski jāpasliktinās, slimnīcām atkal bija jāpiepildās ar Covid pacientiem un epidemioloģiskajai situācijai vajadzēja “noteikti un neizbēgami pasliktināsies”.
Tikai nekas tāds nenotika! Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš, kurš augsto pagodinājumu saņēma par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas informācijas telpas kvalitātē (pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku), 14. maija LR1 pārraidē “Krustpunkti” izplatīja pilnīgi maldinošu un patiesībai neatbilstošu informāciju, jo visu šo laiku Covid-19 epidemioloģiskā situācija Latvijā noteikti un neizbēgami uzlabojās.
14. maijā, kad komandieris Ozoliņš izplatīja savu paziņojumu, divu nedēļu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 445,3, bet slimnīcās kopumā ārstējās 663 Covid-19 pacienti.
18. maijā MK atcēla virkni ierobežojumu, bet 2. un 3. jūnijā MK vēlreiz ievērojami samazināja ierobežojumu apjomu.
5. jūnijā - pašvaldību vēlēšanu dienā, kad, pēc komandiera Ozoliņa izplatītā paziņojuma, epidemioloģiskajai situācijai vajadzēja “noteikti un neizbēgami pasliktināsies”, divu nedēļu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 209,4, bet slimnīcās kopumā ārstējās 362 Covid-19 pacienti.
Līdz ar to divu nedēļu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju šajā laikā samazinājās vairāk nekā divas reizes, bet Covid-19 pacientu skaits - gandrīz divas reizes. Līdz ar to ir jāsecina, ka persona, kurai Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera tituls ir piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas informācijas telpas kvalitātē, pēc pagodinājuma saņemšanas grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti.
Kāda ir morāle? Ja komandieris Ozoliņš patiešām pārstāv “kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku”, tad viņš pats atteiksies no Latvijas informācijas telpas kvalitātes grāvējam neatbilstoša apbalvojuma. Ja Valsts prezidents ir savā vietā un komandieris Ozoliņš pats neizrādīs iniciatīvu, tad Egilam Levitam vajag ieteikt Aivaram Ozoliņam atteikties no nepiemērotā apbalvojuma. Ir arī trešais risinājumus.
Ordeņu kapitulam ir jāpārveido komandiera Ozoliņa apbalvojuma motivācija un jāizslēdz punkts par nozīmīgu ieguldījumu “Latvijas informācijas telpas kvalitātē”, kā arī jādzēš teikuma daļa par “kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku”.
Tikai maz ticams, ka jebkas mainīsies. Tāpēc visiem citiem Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējiem, kuri augsto apbalvojumu saņēma par patiesiem nopelniem valsts labā, būs jāsamierinās, ka viens no Triju Zvaigžņu ordeņa komandieriem apkauno šo apbalvojumu.
Nobeidzot ir jāatgādina, ka pat ievērojamā iedzīvotāju pārvietošanās pašvaldību velēšanu nedēļā neizraisīja epidemioloģiskās situācijas “noteiktu un neizbēgamu pasliktināšanos”. Tieši pretēji. 11. jūnijā divu nedēļu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 166,4, bet slimnīcās kopumā ārstējās 334 Covid-19 pacienti.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
