Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pirms vairāk nekā gada rakstīju par iespējamiem kara Ukrainā scenārijiem, kā pirmo un galveno paredzēju ilgstošu kara darbību ar Krievijas ekonomikas pārveidošanos par kara ekonomiku, tās atkarības mazināšanos no resursu eksporta un masveida militārās industrijas ražošanas apjomu pieauguma. Tas nozīmē šīs agresīvās valsts militārā potenciāla un līdz ar to arī draudu Latvijai, visai Baltijai un lielai Eiropas daļai apdraudējuma pieaugumu.

Šis scenārijs ne tikai pilnībā attaisnojas, bet izvēršas plašumā ar arvien ciešāku citu autoritāru valstu, it īpaši Ķīnas, arī Irānas un Ziemeļkorejas iesaisti karā Krievijas pusē, ko arī atspoguļoju minētajā rakstā kā ceturto scenāriju. 

Krievijā tagad ir kara ekonomika

Turklāt ne tuvu nav noticis straujš Krievijas ekonomikas sabrukums Rietumu ieviesto sankciju dēļ, kā to bija prognozējuši daudzi rietumvalstu un pat daži pašas Krievijas eksperti. Tieši pretēji - Krievija spējusi savu ekonomiku ne tikai nosargāt, bet daļēji arī attīstīt, tiesa, galvenokārt uz militārās industrijas un ar to saistīto nozaru rēķina. Taču tas nemaina faktu.

ASV statistika rāda, ka Krievijas IKP pieauguma temps pēc krituma 2022.g. strauji palielinājies 2023.g. un turpināja pieaugt šī gada 1. ceturksnī par 5,4%. Taču tiek prognozēts, ka izaugsmes temps līdz gada beigām samazināsies līdz 1%. Arī Starptautiskā valūtas fonda prognoze tikai nedaudz atšķiras - 1,3%, attiecīgi. Acīmredzot, prognozēs tiek ņemta vērā arī sankciju pastiprināšana pret Krieviju.

Var, protams, šaubīties par šāda IKP tempa ilgtspējību, jo izaugsme lielā mērā balstās uz valsts finansētiem ieguldījumiem ieročos un munīcijā, lai uzturētu armijas karotspēju. Teorētiski ilgākā laikā tas valsts attīstībai nenesīs atdevi un arī kavē krievu dzīves līmeņa paaugstināšanos. 

Patiesībā IKP pieaugumu 2024.g. pirmajā ceturksnī nodrošināja arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (11.4%), apstrādes rūpniecība (9%) un būvniecība (4.8%). Tiesa, IKP deflators bija augstā 13.4% līmenī, pastiprinot inflācijas spiedienu [1]. Arī ikmēneša griezumā inflācijas temps arvien turpina pieaugt.

Taču, lai cik nepatīkams cenu pieaugums valsts iekšienē nebūtu, tā tālāka ietekme uz ekonomiku pagaidām tiek kontrolēta ar Krievijas Centrālās bankas noteiktajām augstajām procentu likmēm: kopš 2023.g. beigām - 16%.

Tajā pat laikā ir apstākļi, kas liek šaubīties par Rietumu sankciju iespējamo reālo ietekmi uz iepriekš minētajām prognozēm par Krievijas IKP samazināšanos. 

Neaizmirsīsim, ka vēl šī gada martā ASV uzstājīgi mudināja Ukrainu atteikties no uzbrukumiem Krievijas naftas industrijai, jo tas varot paaugstināt naftas cenas pasaules tirgū [2]. Brent cenām tiešām bija tendence palielināties, taču tas bija vērojams jau no paša 2024. gada sākuma, tātad tam bija pavisam citi iemesli, vismaz daļēji. Turklāt, jau drīz vien - no šī gada aprīļa līdz pat jūnija sākumam šī tendence izmainījās pretējā virzienā, bet Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas infrastruktūrai tikai pastiprinājās.

Rietumu politika mēģinot nepieļaut Krievijai pelnīt no eksporta, bet pašiem neciest zaudējumus no paaugstinātām resursu cenām pasaules tirgū, ir divkosīga, savstarpēji izslēdzoša politika. Tādēļ Krievijai eksporta apjomu ir izdevies lielā mērā stabilizēt (Attēls 3). Turklāt tā ir pašas Krievijas oficiālā statistika. Patiesībā gan eksporta, gan importa apjomi ir krietni lielāki, jo Krievija ar draudzīgu un pat NATO valstu, tajā skaitā Latvijas, palīdzību, izvēršot plašu "pelēkā" importa eksporta tīklu, izdodas Rietumu sankcijas apiet, un tā apjomi nekādos oficiālās atskaites datos neparādās. 

Secinājumi

Ko no šī visa konteksta varam secināt? Pirmkārt, Rietumu novēlotās un divkosīgās sankciju politikas dēļ Krievijas ekonomikas izturība līdz ar iedzīvotāju atbalstu un sabiedroto, galvenokārt Ķīnas, palīdzību izrādījusies daudz lielāka, nekā pat labākie stratēģi to bija iedomājušies. Nekādas impērijas šķelšanās un sabrukuma pazīmes arī nav vērojamas, par ko, analizējot iespējamos kara scenārijus, arī jau rakstīju.

Rietumi ir politiski pārāk vāji (vienmēr tādi bijuši), lai noteiktu tādu Krievijas blokādi, kas ja ne pilnībā izslēgtu, tad līdz minumam samazinātu tās iespēju mobilizēt karam nepieciešamos resursus. Par to liecina jau gadu desmitiem noteiktās ekonomiskās sankcijas Irānai vai Ziemeļkorejai. Taču tās nez kāpēc nav ne iznīkušas, ne padevušās, bet tieši pretēji, ar savu militāro potenciālu ir pieaugošs drauds starptautiskajai drošībai.

Otrkārt, tagad Latvijas un Baltijas kontekstā ir jārēķinās, ka Krievijas karš Ukrainā visdrīzāk būs ilgstošs, un arvien vairāk pieaug iespēja, ka tas no pašreizējās lokālā kara Ukrainā jeb Trešā Pasaules hibrīdkara, jeb vienkāršākiem vārdiem - kara "zem deķa" stadijas izvērsīsies reālā globālā karā. 

Treškārt, ja Krievija netiks izšķiroši sakauta un padzīta no Ukrainas - un vismaz pagaidām tas ir maz ticams - var nebūt nekādas pauzes 3-4+ gadu garumā, kā prognozē daži militārie stratēģi. Līdz ar to Rietumiem var nebūt nekādas atelpas, lai sagatavotos atjaunotam Krievijas uzbrukumam. Karadarbības eskalācija turpināsies nepārtraukti, un tajā tiks ierauti dažādu valstu cilvēku un materiālie resursi pieaugošos apjomos. Šādam variantam Rietumi un Latvija ne tik nav gatavi, un ir skaidri redzams, ka pašreizējā Rietumu maigas agresora "atturēšanas" un pakāpenisku aizsardzības pasākumu politika un stratēģija nestrādā.

Kas jādara

NATO valstu iekšējā un ārējā politikā daudz ātrāk jānotiek pārejai uz kara režīmu. Tas nozīmē maksimālu izmaksu samazināšanu absurdām un maznozīmīgām iniciatīvām kā virkne "zaļā kursa" vai "atvērtās sabiedrības" un tml. populistisku politisku pasākumu, bet ietaupītie līdzekļi jānovirza iekšējās un ārējās drošības ātrai nostiprināšanai.

Jāpārskata arī Rail Baltica projekta turpināšanas nepieciešamība. Ņemot vērā Ukrainas kara pieredzi un novērojamo uzbrukuma ieroču iespējas jau šobrīd, šī dzelzceļa stratēģiskā nozīme ir stipri apšaubāma. Pat šī projekta tūlītēja konservācija, kas būtu jāveic nekavējoties un jāsaglabā vismaz līdz kara beigām, tāpat prasīs ievērojamus līdzekļus, kas nepieciešami valsts drošības nostiprināšanai.

Latvijas gadījumā neveiktās dekolonizācijas dēļ īpaši kritiska joma ir iekšējā drošība. Runa ir par latento piekto kolonu, kuras ievērojama daļa formāli ir Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet patiesībā noteiktos apstākļos, kā to rāda arī Ukrainas pieredze, var izpausties ar agresīvu destruktīvu rīcību, nemaz nerunājot par sašķeltas sabiedrības sekām ilgtermiņā, ko vērojam kopš PSRS okupācijas sākuma. 

Tādēļ nepieciešams pilnībā pārskatīt visus 1990. gada Latvijas PSR Augstākās Padomes un vēlāko Saeimas un valdības, zem Krievijas militārā (Krievijas armija tika izvesta 1994.g.) un Rietumu divkosīgā politiskā spiediena pieņemtos politiskos un tiesiskos aktus. Tie vai to daļas jādenonsē ar mērķi pavērt ceļu Latvijas neatkarības pilnīgai atjaunošanai Ženēvas konvencijas un Eiropas Parlamenta 1983. gada 13. janvāra rezolūcijas par Baltijas valstīm [3] kontekstā. 

Daudzus pasākumus PSRS laikā iebraukušo imigrantu un to pēcteču repatriācijai uz to izcelsmes dzimteni var veikt arī šobrīd. Taču tam nepieciešama konsekventa Saeimas un valdības rīcība. 

* Pārpublicēts no https://sites.google.com/view/uldis-osis/home

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...