Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dāmas un kungi, profesori un profesores, ekselences, domubiedri un citādi domājošie, vēršos pie Jums kā pie kompetentās institūcijas Trauksmes celšanas likuma 1. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē, šā likuma 6 .panta pirmās daļas izpratnē un Iesniegumu likuma 3. panta izpratnē. Atbilstoši analoģijai ar Administratīvā procesa likuma 64. panta trešo daļu lūdzu izskatīt lietu nevis Trauksmes celšanas likuma 7. panta pirmajā daļā minētajā septiņu dienu termiņā, bet steidzami līdz 2019. gada 23. maijam, ievērojot iesaistīto personu publiskās aktivitātes. Uzsveru, ka lūdzu ievērot Trauksmes celšanas likuma 7. panta sesto daļu un neizpaust manu vārdu, uzvārdu, izglītības iestādi, personas kodu, elektroniskā pasta adresi vai jebkuru citu informāciju, kas varētu mani identificēt, publiski.

Iepazinos ar pasaules tīmeklī publicēto informāciju par Latvijas Universitātes doktora programmas 2013. gadā studējušā Gundara Bērziņa (turpmāk – studējošais) promocijas darba eventuālajiem akadēmiskā godīguma un akadēmiskās ētikas pārkāpumiem, kamdēļ pārņem neviltots pārsteigums un patiess sašutums, ka atbilstošas Latvijas Republikas tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijas līdz šim publiskajā telpā nav sniegušas nekādu informāciju, vai šo ziņu par eventuālajiem pārkāpumiem atbilstība īstenībai tiek pārbaudīta normatīvos aktos noteiktajā kārtībā. Publisku ziņu neesība par to, ka universitāte pārbaudītu iespējamu akadēmiski negodīgu rīcību – piemēram, plaģiātu, datu safabricēšanu un citas – var radīt iespaidu par nepietiekamu labas pārvaldības kvalitāti universitātē un netiekšanos pēc augstiem akadēmiskiem un intelektuāliem standartiem, kas tik ļoti nepieciešami Latvijas sabiedrības izaugsmei.

Lai arī nav nekādu tiešu faktu, kas norādītu uz Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Latvijas Universitātes administrācijas vai tās akadēmiskās ētikas komisijas ieinteresētību studējošā iespējami akadēmiski negodīgās rīcības izvērtēšanā, tomēr esošā situācija, kad publiskajā telpā vispār nav ziņu par akadēmiskās saimes reakciju uz izskanējušajiem faktiem, var radīt daļā sabiedrības iespaidu, ka akadēmiskās vides locekļi piever acis uz notikušo saistībā ar faktu, ka studējošais kandidē uz augstu amatu Latvijas Universitātes administrācijas vadībā.

Norādu tīmeklī publicētos faktus ar atsaucēm uz to avotiem:

2013. gadā studējošais kā promocijas darbu doktora zinātniskā grāda ieguvei[1], aizstāvēja disertāciju uz 186 lapām Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās, kuru vadīja Vizma Niedrīte, recezenti Juris Krūmiņš, Ilze Sproģe, Ekonomikas un kultūras augstskola un Vita Zariņa Biznesa augstskola Turība[2]. Promocijas darba hipotēzes ir: pieaugot pārmaiņu intensitātei, palielinās nepieciešamība precīzi un regulāri saskaņot stratēģiskos un operatīvos plānus, radošo organizāciju elastīgu stratēģiju veidošanā noteicošais faktors ir organizāciju vadītāju pieņemto lēmumu atbilstība konkrētajai ārējās vides situācijai[3] [4] [5].

Publiskajā telpā ir norādīts, ka studējošā darbos ir acīmredzami akadēmiskā godīguma pārkāpumi[6] [7].

1) darbā nav nevienas atsauces; atsauce pēc definīcijas ir vēre ne tikai uz avotu, bet konkrētu vietu avotā, piemēram, lappusi. Ne Amerikas psihologu asociācijas, ne arī kāds cits akadēmisko atsauču standarts nedod tiesības autoram nenorādīt lappuses, lai lasītājs būtu spiests rakņāties simtiem un tūkstošiem lappusēs, lai atrastu eventuālo vietu avotā. Lai gan izmantotās literatūras sarakstā ir 151 avots, tomēr teju neviena atsauce, arī tad, kad iekļauts citāts, teju nekad un teju nekur nesatur noradi uz konkrētu avota lappusi, lapu vai kādu citu konkrētu, identificējamu vietu avotā. Vai Jūs spējiet iedomāties, ka vidusskolēns zinātniski pētnieciskajā darbā dabū labu atzīmi, ka bakalauram iedod sekmīgu par darbu bez nevienas, nevienas precīzas atsauces uz kādu lappusi?

2) atsauces uz desmitiem avotu nav verificējamas nekā; atsauces uz tādiem izmantotās literatūras sarakstā minētajiem avotiem kā “41. EUROSTAT. Eurostat. In”, “42. FISCHER, J. BBC. In., 2003.” vai “131. STENDZINIEKS, E. Ziņas. In.: Apollo, Lattelekom., 2010.” nav normālā dzīvē verificējamas ne tikai konkrētu norāžu trūkuma dēļ, bet arī tādēļ, ka pats avots interesentam būtu jāmeklē pastāvīgi, jo izmantotās literatūras sarakstā norāžu nav;

3) vadībzinātnes Izmantotās literatūras sarakstā atrodami arī tādi kompetenci un vispārējo intelektu apliecinoši avoti kā “141. TZU, S. In 6 gs. p.m.e. "The Art of War". ebook: Public domain, 2010.” un “140. TZU, S. The art of war. Edtion ed. Philadelphia, PA: Miniature Editions, 2003. p. p. ISBN 0762415983.” Literatūras saraksts liek domāt, ka autors ir izmantojis ne tikai tulkojumu angļu valodā, bet, spriežot pēc nosaukuma, arī pavisam neparastu izdevumu, jo nosaukums satur reizē latviešu un angļu tekstu. Turklāt, ieskatoties tekstā, kur tad izmantots šāds avots, atklājas, ka promocijas darba autors drosmīgi piedāvā par “Kara mākslas” autoru uzskatīt “Sun Tzu”, nevis Suņdzi – 孫子;

4) izmantotās literatūras saraksts nav pilnīgs, jo tajā iztrūkst norādes uz tādu akadēmiskā vidē atzītu autoritatīvu avotu kā “TikaiNesakiNevienam.lv”, kuru kā avotu piedāvā disertācijas tekstā ietvertā saite. Tā, izmantojot no minētā avota pasmeltos politiķim Johanam Volfgangam fon Gētem un pašpalīdzības literātam Napoleonam Hillam piedēvētos citātus, autors izdara promocijas darba 50. lappusē veic secinājumus par diviem galvenajiem mūsdienu organizācijas efektivitātes nosacījumiem;

5) autors nesaprot avotus, ko piemin; Aplūkosim vienu piemēru. Drosme nepārliecināties par citāta izcelsmi un kontekstu atklājas arī gadījumos, kad faktiski citē, neliekot pēdiņas, no skata zinātnisku publikāciju. Tā, piemēram, 43.–44. lappusē rakstīts: “Spēļu teorijā: stratēģija ir visaptverošs plāns, kurš identificē, kādas izvēles tiks izdarītas visās iespējamās situācijās (von Newman, Morgenstern 1944:79) (Mintzberget et. al. 2003). Šī spēļu teorijas stratēģiskā definīcija paredz nākotnes rīcību, ilglaicīgumu un katra spēlētāja rīcību, arvien vairāk to ierobežojot.” Acīmredzot, izmantota citētā avota atsauce, jo tās autors atšķirībā no promocijas darba autora zina, ka norādāma konkrēta lappuse. Iepazīstoties ar pirmavotu, uzzinām, ka Džons fon Neimans (par “Ņūmenu” autors mīlīgi nodēvējis austroungārijas cilmes amerikāni, kura uzvārds konvencionāli rakstāms kā John von Neumann[8]) un Oskars Morgenšterns (Oskar Morgenstern) 79. lappusē sāk 11. nodaļu, kas veltīta stratēģijām un spēles apraksta galīgai vienkāršošanai, turpat – 11.1. apakšnodaļu, kas veltīta stratēģijas jēdzienam un tā formalizēšanai, turpat – 11.1.1. pievēršas reālās spēles norisei.

Šīs sadaļas otrajā rindkopā autori piedāvā iedomāties, ka spēlētājs tā vietā, lai pieņemtu lēmumus katru reizi, kad rodas šāda nepieciešama, pieņem lēmumu spēles sākumā par visām iespējamām situācijām, proti, sāk spēli ar pilnīgu plānu. Tad seko paskaidrojums, ko saprot ar plānu, proti, izvēles, kas veiktas katrā iespējamā situācijā atbilstoši pieejamajai informācijai, ko paredz spēles noteikumi. Rezultātā autori šo plānu nodēvē par stratēģiju. Nākamajā rindkopā, bet turpat 79. lappusē autori norāda, ka, “ja mēs pieprasītu katram spēlētajam sākt spēli ar pilnīgu šāda veida plānu, proti ar stratēģiju, mēs noteikti neierobežotu viņa rīcības brīvību”. Tad seko paskaidrojums, ka viņi nemēģina piespiest pieņemt lēmumu, vadoties no mazāka informācijas apjoma nekā katrā konkrētajā spēles brīdī. Tas, ko viņi piedāvā, sagatavoties visām iespējām situācijām. Ievērojot minēto, secinājums neatspoguļo Neimana un Morgenšterna domu gaitu; jautājums vai akadēmiski godīgi ir safabricēt premisas, piedēvējot autoritātēm tādus datus, kādas tās konkrētajās publikācijas paudušas nav?

6) autors atklāj, ka “stratēģiskās vadīšanas definīcijās” dominē arī tas, kam vislabāk, autoraprāt, izmantojama “metafora”, kas pasmelta no tāda autoritatīva darba, kas literatūras sarakstā dēvēts “104. NAIMI, M. Kniga Mirdada. Edtion ed. SanktPeterburga: Best, 2004,” par ko Ošo esot teicis – ““Книга Мирдада” – одна из моих самых любимых книг. Она из тех книг, которые будут жить вечно. Если бы я должен был составить список великих книг, ее бы я поставил первой” – , kā par to vēsta viens no šīs grāmatas izdevumu vākiem – Наими, Михаил. Книга Мирдада. Необыкновенная история монастыря, который когда-то назывался Ковчегом. Санкт-Петербург: ИГ “Весь”, 2006. Retoriski jāvaicā, vai okultu un ezotērisku metafizikas, reliģijas vai pašpalīdzības “galdu literatūras” studijas (kas gan, protams, var būt ekonomikas studiju objekts per se, jo vienkāršotu banalitāšu izdošana lielās tirāžās peļņu nes) ir adekvāts premisu avots akadēmiskajai zinātnei?

7) autors nesaprot, kā veidojamas atsauces uz normatīvajiem aktiem, nesaprot normatīvo aktu nozīmi akadēmisko jēdzienu veidošanā; autora zināšanu apjomu izsauc tādi literatūras sarakstā minēti avoti kā “88. LR_MINISTRU_KABINETS. Ministru kabineta noteikumi Nr. 185 Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku. In KABINETS, L.M.: Latvijas vēstnesis, vol. Nr. 185.” un “89. LR_MINISTRU_KABINETS. Noteikumi par fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem. In KABINETS, L.M. Nr. 533.Latvijas Vēstnesis Nr. 132 (2897).” Atsauce pati par sevi liecina par to, ka promocijas darba autors saglabājis savu nevainību un nav ieņēmis jebkāda veida zināšanas par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Autors izmanto 1996. gada 28. maijā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus Nr. 185, kas zaudējuši spēku 2003. gada 26. septembrī, tātad aptuveni desmit gadus pirms promocijas darba tapšanas. Tomēr, spriežot pēc promocijas darba 17. lappuses, apstāklis, ka Ministru kabineta noteikumi zaudējuši spēku, nemulsina autoru, jo viņš, tieši norādot, ka noteikumi zaudējuši spēku, tomēr steidz izmantot noteikumos doto termina “intelektuālais darbs” skaidrojumu. Tas, ka terminu skaidrojumi meklējami zinātniskajā literatūrā, nevis Ministru kabineta noteikumos neatkarīgi no šo normatīvo aktu spēka ir pārāk smalka matērija promocijas darba autoram.

8) autors acīmredzami nav lasījis avotus, jo neprot nosaukt pat avotu autorus; Piemēram, ikvienam pionierim bija jāzina, ka Markss un Engelss ir divas dažādas personas, bet Slava KPSS vispār nav cilvēks, šīs zināšanas noderētu disertācijas autoram, kuram, piemēram, pavisam vienkāršā vietā nav izdevies saprast, ka OECD Work on Knowledge and the Knowledge Economy redaktori ir francūzis Dominiks Forē (Dominique Foray) un amerikānis Braiens Kahens (Brian Kahin), tā vietā disertantam radies hibrīds “BRIAN (EDITOR) FORAY”, lai ko tas arī nozīmētu, tas liecina, ka cilvēks realitātē nav turējis atvērtu avotu, nemaz nerunājot par faktu, ka citāta autore šajā sējumā, bijusī OECD ģenerālsekretāra vietniece, Islandes vēstniece pie Kremļa ir Sigridura Berglinde Ausgeijrsdotira (Sigríður Berglind Ásgeirsdóttir), turklāt katra latviešu bērna dvēselīte, kas ir redzējusi dejotāju tumsā vai cukurgraudiņus, zina, ka Bjorka ir meitene un kā veidojās islandiešu patronīmi, bet disertants ir sava ceļa gājējs, viņš piedēvē Sigridurai vīriešu dzimti. Pieņemot, ka stratēģiskajai radošajai vadībai nav jāizdibina dzimte ne vēstniecei, ne dziedātājai, bet šis ir tikai piemērs, kādu ir bez sava gala, kas liecina, ka autors nezina, kas ir viņa avotu autori. Turpat sākumā ir mītisks varonis – droši vien ar Louis Vuitton somiņu par godu LVHM – “L.V. Bertalanfijs”, kas īstenībā ir amerikāņu austroungāriešu izcelsmes biologs Karls Ludvigs Bertalanfi, vispārējās sistēmu teorijas pamatlicējs, cik noprotams dīvainie inciāļi ir veidojušies, nezinot, ka aristokrātiskā izcelsme viņu apveltījusi būt par fon Bertalanfi, kur fon vācu valodā veido burtu “v”. Sistēmu teorija ir šī promocijas darba konceptuālā kodolā, bet autors nav lasījis un nav dzirdējis par tās pamatlicēju tik daudz, lai zinātu tā uzvārdu?

9) autors izmanto neesošas atsauces. Piemēram, atsauci ir aizņēmies no nākamā citāta autora – “Walonick, 1993”, bet te arī literatūras sarakstā ir tikai atsauce uz tīmekļa vietni, kas sen vairs nedarbojas (http://www.survey-software-solutions.com), bet pāradresējas uz ķīniešu tiešsaistes kazino ar izteiktiem sieviešu dzimuma relišeru ikonām (https://999.lfjde.top/), kas pieder Kantonā Ķīnas Tautas Republikā fukcionējošam un Singapūrā reģistrēto komersantam “Alibaba Cloud Computing Ltd”. Disertācijas 21. lappusē esošais teikums par nelineārām savstarpējām, tikpat mīklains saitēm nāk no simtiem vietu, piemēram, redaktoru Niko Tomašeka (Nino Tomaschek) un Dario Anterdorfera (Dario Unterdorfer) rediģētā krājuma Velina Čakarovas raksta sākuma (Veränderung: Der Wandel als Konstante unserer Zeit, Waxmann Verlag Gmbh, 2017, S. 13.), kas nozīmē, ka šis apraksts klejo pa brīvi pieejamām internet vietnēm, tādām kā disertanta internet kazino. Kāpēc? Valonika avots īsti nav klasiska zinātniskā publikācija. Walonick, David S. General Systems Theory, 1993 ir tāds kā uzziņu materiāls, kur uz Bertalanfi tieši Valoniks pat neatsaucās, bet gan uz Lotfi Aliaskeru Zadehu, par kuru raksta Daniels Makneils (Daniel McNeill) un Pols Freilbergers (Paul Freilberger) Fuzzy Logic: The revolutionary computer technology that is changing our world, Simon & Schuster, NY, London, Toronto, Sydney 1993. Vispār nekāda sakara ar disertācijas tēmu. Un kādu iemeslu dēļ vajadzīgs šis detektīvs ar tik obskūram, mīklainām norādēm? Zinātniskā darba lasītājam ir jāmeklē adata siena kaudzē pie katra teikuma? Tas liecina, ka autors nezina, kas avotos ir uzrakstīts.

10) Čārlzs Darvins ir citēts no brainyqoute.com. Kāpēc vispār Darvins? Un kāpēc no joku lapas? Darvina darbi tīmeklī ir brīvpieejā. Tos var lasīt katrs, kas māk lasīt kādu valodu, angļu valodas zinātāji – oriģinālos pirmizdevumus tiešsaistē. Un tas tādēļ, lai stratēģisko vadību pamatotu ar “Tās nav stiprākās vai visgudrākās sugas, kuras izdzīvo; tās ir tās, kuras vislabāk piemērojas pārmaiņām”, lai raksturotu vārdu “pārmaiņas”. Darbam tas ir lieka pieblietēšana ar citātiem, necieņa pret lasītāju. Lapa ir Ošo stilā, ar saulrietu attēliem, reklāmām, bez jebkādām atsaucēm, kur sarūpētie “citāti” ir rauti. Jāpiebilst, ka konkrētajā, disertācijas 35. lappusē esošā citāta gadījumā, tas nemaz nav atrodams šajā saitē. Darvinam pieraksta, teiksim, “It is not the strongest of the species that survives, nor the most intelligent that survives. It is the one that is most adaptable to change.’’, bet ir arī variācijas. Pasen jau izpētīts, ka darbā “Sugu izcelšanās”, kurā gan ievadā ir atsauce uz izcilo Latvijas biologa Kristiana Pandera devumu (trešajā izdevumā, 1861. gadā tā ir xviii lappuse), minētā citāta vis nav. Izklaides labad varam piebilst, ka Kembridžas universitāte izpētīja vairāk kā piecpadsmit tūkstošus Darvina neiespiesto vēstuļu, bet izrādījās, ka Darvina kungs to nekad nav rakstījis, bet šo lietu ir radījuši menedžmenta un vadībzinātnes apoloģēti, tāpēc Kembridžas darvinologiem uzticēsimies vairāk kā apsveikuma kartīšu citātlapai. Skat. https://www.darwinproject.ac.uk/people/about-darwin/six-things-darwin-never-said#quote1.

11) Privātais, personīgais promocijas darbos izpaužas maksimums kā veltījums vai pateicības vārdi mīļotajiem. Autors spēris soli tālāk un iekļāvis savu acīmredzot kā Latvijas Universitātes kanclera neuzklausītu skatījumu par “Torņakalna projektu”, norādot, ka “Latvijas Universitātes infrastruktūras attīstības stratēģija ir balstīta uz pārliecību, ka izdosies ietekmēt izglītības likuma redakciju tādā veidā, ka LU lietošanā esošie valsts īpašumi tiks nodoti LU īpašumā ar pilnām tiesībām ar tiem rīkoties” (118. – 119. lpp.) un ka “[a]utors apzinās, ka šāds skatījums ir pretrunā daudzām vadības zinību teorijām, tomēr uzskata par būtisku nosacījumu izpētīt jautājumu par vides ietekmēšanu no organizācijas stratēģiskās vadīšanas specifikas viedokļa” (119. lpp.). Šādas piezīmes atgādina gadījumus, kad studenti mēģina jokojot pārbaudīt docētāju uzmanību, piemēram, vairākos darbos pirmajā lapā liekot vienu un to pašu atsauci ar zvaigznīti vai kas tiešā tekstā atsaucē raksta tādus tekstus kā, “ja Jūs vēl atceraties, kas bija iepriekš rakstīts”;

12) 2013. gada promocijas darba struktūra un forma atgādina to, ko šobrīd no skolēniem bez ierunām pieprasa “zinātniskās pētniecības darbos”. Visuzskatāmāk tas redzams ievadā, secinājumos un priekšlikumos, kas rakstīts pēc skolēnu “ZPD” šablona, kur nepieciešamie atribūti noteiktā secībā izkārtoti, noteiktā veidā formulēti un pat noteiktos gadījumos izcelti treknrakstā. Jāteic gan, ka viss darbs no skata atgādina “ZPD”, un tas nebūt nav vienīgais promocijas darbs, kas, šķiet, vadās pēc skolēniem domātām vadlīnijām. Nožēlojami, ka zinātniskā grāda pretendents vadās nevis no Rietumeiropas labāko disertāciju paraugiem vai vismaz kaut kādiem tēvzemes lietpratēju paraugiem, bet gan skata bērniem domātu pamācībām, kurām līdz ar to nav pat izredžu būt pilnveidotām, ja jau pat zinātniskā grāda un tagad arī rektora pretendenti neuzskata par iespējamu pilnveidot sava zinātniskā darba stilu.

Esošajā tiesiskajā un akadēmiskajā situācijā neatkarīgie žurnālisti[9] ir pamatoti studējošajam uzdevuši jautājumus, kā arī saņēmuši šādas atbildes:

Uzdotie jautājumi – 1. daļa

 Jūsu promocijas darba 35.lpp. lasāms: „Čārlzs Darvins izteica ļoti precīzu apgalvojumu par sugu evolūciju, kuru var attiecināt uz organizācijām mūsdienās: "Tās nav stiprākās vai visgudrākās sugas, kuras izdzīvo; tās ir tās, kuras vislabāk piemērojas pārmaiņām” (Darwin). Kā atsauce minēts: DARWIN, C. Brain Quote. Available from internet: http://www.brainyquote.com/quotes/authors/c/charles_darwin.html%3E.

 Jūsu promocijas darba 19.lpp. lasāms: „Par līderi šajā jomā, kā arī pierādījumu informācijas svarīgumam konkurētspējas radīšanai var izmantot Google kompāniju un tās sniegtos pakalpojumus, kura, piedāvājot bezmaksas meklētājprogrammas, e-pastu, kartes, interneta pārlūkus, ir radījusi automātiski ģenerētu, uz konkrēta patērētāja profilu balstītu pakalpojumu biznesa modeli reklāmas devējiem (Witham 2002). Šajā modelī jebkurš interneta lietotājs, veicot meklēšanu Google meklēšanas programmā, automātiski saņem netiešu reklāmu par pakalpojumiem, kuri varētu viņu interesēt, balstoties uz šī lietotāja iepriekš veiktajiem meklējumiem un netiešu e-pasta sūtījumu atslēgvārdu analīzi.” Kā atsauce minēts: 150. WITHAM, S. Festive : The art and design of promotional mailing. Edtion ed. Hove: RotoVision, 2002. 207 s. p. ISBN 2880467381. Kā Jūs skaidrojat to, ka minētā literatūras norāde ir dažādu firmu pa pastu sūtāma korporatīvo dāvanu attēlu albums un Google tur nav pieminēta?

Jūsu promocijas darba 26.lpp. lasāms: „Radošās nozares var identificēt kā atsevišķu nozaru grupu (Keane 2005).” Kā atsauce minēts: „76. KEANE, R. Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. ScienceDirect, 2005, 1-5.” Kā Jūs skaidrojat, ka šādi citēta atsauce vispār nav atrodama zinātniskās informācijas avotos? Ja ir domāts šis avots - Keane, M.A., Ryan, M.D., Cunningham, S.D.(2005) Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America.  Telematics and Informatics, 22(4):pp. 309-331 – kāpēc tas nav norādīts promocijas darba atsaucēs? Ja ir domāts šis darbs, tad kā skaidrojat to, ka šajā rakstā nemaz netiek apspriestas radošo nozaru definēšanas problēmas, tikai pateikts, ka “The concept of creative industries—now widely adopted in developed countries— has been recently introduced into development agendas in both reģions”?

Jūsu promocijas darba 26.lpp. lasāms: „Tas, kas uzņēmumiem bija piemērots pagājušajā gadsimtā, neder 21.gadsimtā, jo 20.gadsimtā uzsvars tika likts uz materiālo vērtību radīšanu. Netiek apgalvots, ka ražošana neattīstīsies vispār, tomēr īpatsvars sliecas par labu pakalpojumiem un uzņēmumiem ar nepieciešamo intelektuālo īpašumu 60,8% (Volkova 2007b) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Eiropas Savienībā 2006.gadā bija nodarbināti pakalpojumu sektorā.” Kā Jūs skaidrojat to, ka atsauces (Volkova 2007b) promocijas darbā vispār nav, bet tās vietā ir „VOLKOVA, T. Kas ir radošā industrija un cik tā aktuāla Latvijā. Komersanta vēstnesis, 2007, 13, 69., on-line versija http://www.kvestnesis.lv/?menu=DOC&id=155022”? Kā Jūs skaidrojat to, ka šajā atsaucē minētais avots ir nevis T. Volkovas zinātniska publikācija, bet viņas uzstāšanās atstāstījums kādā seminārā, kurā nemaz nav datu par cilvēku procentiem, kas būtu nodarbināti pakalpojumu sektorā 2006. gadā? Kā Jūs skaidrojat to, ka līdz ar to Jūsu promocijas darbā ir atsauce uz literatūras sarakstā esošajā, ar T.Volkovas vārdu saistāmajā atsaucē neesošiem datiem?

Jūsu promocijas darba 26./27. lpp. lasāms: „Radošās nozares var definēt: ""Radošās nozares" ir vispārējs apzīmējums tām aktivitātēm, kas sakņojas individuālajā radošumā, prasmēs, talantā, ar vērtības potenciālu, kas darba vietu radīšanai izmanto intelektuālo īpašumu, – galvenokārt: reklāma, arhitektūra, māksla, senlietas, rokdarbi, dizains, modes dizains, kino, interaktīva izklaides programmatūra, mūzika, tēlotājmāksla, izdevējdarbība, datorprogrammu dizains, TV un radio" (Townley. et al. 2009). Attīstoties informācijas apmaiņas tehnoloģijām, arvien grūtāk izmantot "autortiesību nozaru" apzīmējumu ar mākslu saistītām nozarēm, atdalot tās no radošajām nozarēm, kuras tradicionāli tika saistītas ar "pielietojamību" (Townley.et al. 2009). Kā atsauce minēts: TOWNLEY., BEECH., MCKINLAY. Managing in the creative industries: Managing the motley crew. Human Relations, 2009, 5-9. http://hum.sagepub.com/cgi/content/abstract/62/7/939  Kā Jūs skaidrojat, ka šādi citēta atsauce vispār nav atrodama zinātniskās informācijas avotos? Vai Jūs esat domājis Townley, B., Beech, N., McKinlay, A. Managing in the creative industries: Managing the motley crew. Human Relations, 2009, 62(7): 939–962. DOI: 10.1177/0018726709335542? Ja jā, tad šajā darbā atrodama definīcija: „The ‘creative industries’ is the collective noun for ‘those activities which have their origin in individual creativity, skill and talent and which have a potential for wealth and job creation through the generation and exploitation of intellectual property’, namely: advertising, architecture, art and antiques, crafts, design, designer fashion, film, interactive leisure software, music, performing arts, publishing, software design, TV and radio.” Taču tā ir nevis raksta autoru definīcija, bet gan dota ar tālāku atsauci: Department for Culture, Media and Sport (DCMS). Creative industries mapping document. London: DCMS, 1998. Kāpēc Jūs neesat minējis šo oriģinālo atsauci? Vai tas nozīmē, ka Jūsu promocijas darbs tādejādi atsaucas uz neeksistējošiem autoru Townley, B., Beech, N., McKinlay pētījumiem, kurus ir veikuši pavisam citi zinātnieki? Ja nē, kādu tad skaidrojumu Jūs varat sniegt?

Vai, Jūsuprāt, promocijas darbs ar šādiem defektiem atbilst LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem? Atbildi, lūdzu, pamatojiet.

Vai, Jūsuprāt, promocijas darbs ar šādiem defektiem atbilst Latvijā spēkā esošajiem standartam LVS ISO 690:2010 “Informācija un dokumentācija. Vadlīnijas bibliogrāfiskām norādēm un atsaucēm informāciju resursos”?

Vai uzskatāt, ka Jūsu promocijas darbā nevar identificēt godprātības trūkumu, kas izpaužas kā maldināšanas, vērtējuma neobjektivitātes, citu autoru darbu atlases tendenciozitātes un selektīvas interpretācijas pazīmes?

Vai uzskatāt, ka Jūsu promocijas darbā līdz ar to nav saskatāma citu autoru pētījuma rezultātu un datu viltošana vai safabricēšana, kā arī atsaukšanās uz neeksistējošiem darbiem, datiem, pētījumiem?

Vai, Jūsuprāt, interneta aforismu vietnes BrainyQoute izmantošana promocijas darba atsaucēm nerada šaubas par akadēmisko kvalitāti?

Vai neesat informēts, ka šis citāts vismaz kopš 2009. gada ir pazīstams kā viltojums? (Skat.:https://www.darwinproject.ac.uk/people/about-darwin/six-things-darwin-never-said/evolution-misquotation; https://pandasthumb.org/archives/2009/09/survival-of-the-1.html)

Saņemtās atbildes – 1. daļa

Labprāt atbildu uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem un sniedzu darbā izmantoto citātu un avotu izvēles skaidrojumu.

Attiecībā uz citātu izmantošanu promocijas darbā, vēlos norādīt, ka Jūsu minētie it kā citāti nav precīzs autora oriģinālteksts, bet gan vairāku autoru domu, ideju izklāsts, tāpēc nav izmantotas pēdiņas. Minēto autoru domu izklāsts veido pamatojumu vai papildina autora izteikto viedokli, vai tieši pretēji - pauž viedokli, kuram autors nepiekrīt. Šāda pieeja ir vispārpieņemta prakse zinātnisko darbu vai rakstu veidošanā un nav pretrunā ar citējamības principiem. Vēl vairāk – tieši šāda forma tiek uzskatīta par vēlamu, jo ļauj veidot vieglāk uztveramu autora domas izklāstu. Precīzi citāti darbā ir likti pēdiņās, jo ir autora rakstītā tiešs tulkojums. 

Tāpat skaidroju, ka:

Atsauce uz Čarlza Darvina citātiem tika minēta pārmaiņu kontekstā, lai paspilgtinātu domu par organizācijas pārmaiņu nepieciešamību, šis citāts ir vispārzināms un ļoti plaši lietots, pie tam tas minēts darba pirmā nodaļā, 1.3. apakšnodaļas ievadā. Pateicos, ka informējāt par to, ka citāts nav autentisks. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, piemēram, (Witham 2002) attiecas uz teikuma daļu”…, uz konkrēta patērētāja profilu balstītu pakalpojumu biznesa modeli reklāmas devējiem”, uzsvaru liekot uz jēdzienu “konkrēts patērētājs un "biznesa modelis”.

Par atsauci uz (Keane, M.A., Ryan, M.D., Cunningham, S.D), kā redzams promocijas darba literatūras sarakstā, ir minēts tikai darba vadošais autors, un Jūsu pieminētais raksts literatūras sarakstā ir korekts avots. Saistībā ar jautājumu par raksta saturu, lūgums iepazīties ar to rūpīgāk. Jūs atradīsiet minētās idejas ļoti precīzu izklāstu, raksta autoram papildus atsaucoties arī uz OECD un Pasaules Banku. 

Atsauces uz profesores T. Volkovas darbiem tiek lietotas, jo viņa ir atzīta autoritāte radošo industriju pētījumos. Savukārt, 60,8% attiecas uz teikuma turpinājumā un nākošā teikumā minēto informāciju ar atsauci uz (EUROSTAT) datiem par 2006. gadu.

Saistībā ar atsauci uz (Townley.et al. 2009), rūpīgi izanalizējot abus rakstus, Jūs konstatēsiet, ka minētā definīcija ir minēta abos rakstos, Towenly atsaucas uz politikas dokumentu, ko izstrādājusi (Department for Culture, Media and Sport (DCMS). Creative industries mapping document. London: DCMS, 1998), savukārt tieši Towenley šo definīciju izmanto radošo nozaru pārvaldības kontekstā. Līdz ar to, tas bija pietiekošs pamats izmantot tieši šādi noformētu atsauci.

Saistībā ar tālāk uzdotajiem jautājumiem, sniedzu sekojošu komentāru:

Darbs atbilst metodiskajiem norādījumiem un prasībām, kas bija spēkā darba aizstāvēšanas brīdi;

Atbilstoši kārtībai, darbam ir bijuši četri augsta līmeņa recenzenti, LZA eksperti (mērķis nodrošināt vērtējuma objektivitāti), kas tāpat kā promocijas padome, ir atzinuši to par atbilstošu visām prasībām, tāpēc Jūsu minētie apgalvojumi ir nepamatoti un subjektīvi interpretēti.

Uzdotie jautājumi – 2. daļa

Lai publikācija būtu maksimāli precīza un objektīva, te būs vēl daži jautājumi:

1) saistībā ar Č. Dārvina „citātu” man rodas iespaids, ka Jūs faktiski atzīstat, ka neesat pārbaudījis izmantoto avotu un, atsaucoties uz apšaubāmu, faktiski sen zināmu kā maldinošu citātu, mēģinājis interpretēt informāciju. Vai Jūs piekrītat šim iespaidam vai arī varat to kādā veidā apgāzt?

2) saistībā ar Witham citātu – vai Jūs tiešām apgalvojat, ka tas attiecas tikai uz saliktā teikuma pēdējo daļu, kaut arī patiesībā daļa nav atraujama no virsteikuma, kas runā par Google kompāniju? Un vēl – sakiet, lūdzu, kā var ar atsauci uz korporatīvo dāvanu izlases attēlu albumu zinātniskā darbā ilustrēt jēdzienus "konkrēts patērētājs” un "biznesa modelis".

3) neraugoties uz Jūsu skaidrojumu, prof. Volkovas darbā, uz kuru dota atsauce, nekas nav teikts par 60,8% uzņēmumu, kam nepieciešams intelektuālais īpašums, un standartiem neatbilst atsauce uz Eurostat 2006. gada datiem (2012. gadā rakstītā darbā? kāpēc?), kas ir nākamajā teikumā par nozari "citi biznesa pakalpojumi", kurā minētajā gadā radīta lielākā pievienotā vērtība. Vai nav tā, ka patiesībā Jūs cenšaties noslēpt maldinošas informācijas izmantošanu savā promocijas darbā?

4) par Keane, et al. piemēru diemžēl neredzu atbildi, kāpēc gan darba tekstā, gan literatūras sarakstā atsauce ir dota neatbilstoši pieņemtajiem standartiem, arī bez zinātniskās literatūras avota, kur raksts faktiski publicēts. Lūdzu, sniedziet šo atbildi.

5) papildus tam, lūdzu, paskaidrojiet, kurus no 2013. gadā spēkā esošajiem noteikumiem (metodiskajiem norādījumiem) par literatūras sarakstu sastādīšanu Jūs esat izmantojis un kuros būtu paredzēts, piemēram, citētā darba autoriem norādīt tikai to iniciāļus, duplicēt dažas norādes, tulkot daļu no literatūras atsauces teksta, pārējo atstājot oriģinālā valodā, atsauces uz tiesību aktiem noformēt tā, kā tas izdarīts Jūsu?

6) no kādas valsts iestādes, kurai esmu lūdzis izvērtēt promocijas darba literatūras sarakstu, esmu saņēmis šādu neformālu vērtējumu: „Literatūras apskata sastādīšanas kvalitāte neatbilst nevienam no LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, piemēram, ne Latvijas Universitāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Metodiskie norādījumi noslēguma darbu (bakalaura darbu, diplomdarbu un maģistra darbu) izstrādāšanai un aizstāvēšanai, ne 12.07.2012. LU rīkojumam 1/201 par (kā rektora p.i. parakstījis G. Bērziņš) Latvijas Universitātes, promocijas darbu kopsavilkumu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumiem, ne arī Latvijā spēkā esošajam standartam LVS ISO 690:2010 "Informācija un dokumentācija. Vadlīnijas bibliogrāfiskām norādēm un atsaucēm informāciju resursos".” Kā Jūs varētu komentēt šo vērtējumu?

Saņemtās atbildes – 2. daļa

Novērtēju Jūsu rūpes par plānotās publikācijas objektivitāti un nosūtu savas atbildes uz uzdotajiem papildu jautājumiem:

1. Pirmkārt, tas, ka minētais citāts ilgstoši ir bijis vienas no pasaules autoritatīvākās pētniecības iestādes - Kalifornijas Zinātņu akadēmijas (ASV) devīze, kas iegravēta tās biroja ēkas grīdā, kā arī fakts, ka tas citēts un izmantots pasaules vadošo pētnieku darbos, liecina par tā nozīmību cilvēces domas attīstībā. Otrkārt, ir apstrīdēts tā autentiskums un precīzs atveidojums, nevis saturs – doma, kā arī fakts, ka trūkst precīzu avotu, kas neapgāžami pierādītu, ka Darvins būtu vai tieši pretēji – nebūtu izteicis sekojošu domu. Līdz ar to varam loģiski secināt, ka citāts un tā saturs, lai arī kādam autoram tas teorētiski piederētu, nevar būt maldinošs, jo pauž jēgpilnu eksperta viedokli. Tāpat jāatgādina, ka mans promocijas darbs nav aizstāvēts bioloģijā vai balstīts evolūcijas teorijā, tāpēc šim citātam ir ilustratīva, nevis fundamentāla nozīme.

2. Ir būtiska atšķirība starp citātu un atsauci, šajā gadījumā ir runa par atsauci uz autora viedokli par konkrētiem jēdzieniem atbilstoši analizējamās tēmas kontekstam. Jūsu pieminēto satura daļu un jāskata kontekstā ar promocijas darba saturu un attiecīgās nodaļas tematiku. Tas ir, kā mūsdienās (attiecīgā laika periodā) mainījies darba saturs, meklējot dažādas radošo nozaru izpausmes uzņēmējdarbībā. Inovatīvi, radoši reklāmas satura, formas elementi, kuros izmanto IT risinājumus, tika analizēti saistībā ar radošo nozaru definējumu. “Radošās nozares" ir vispārējs apzīmējums tām aktivitātēm, kas sakņojas individuālajā radošumā, prasmēs, talantā, ir ar vērtības potenciālu, kā arī, kas darba vietu radīšanai izmanto intelektuālo īpašumu, – galvenokārt: reklāma, arhitektūra, māksla, senlietas, rokdarbi, dizains, modes dizains, kino, interaktīva izklaides programmatūra, mūzika, tēlotājmāksla, izdevējdarbība, datorprogrammu dizains, TV un radio”. Kā redzams, minētais avots ir atbilstošs darba un nodaļas tematikai, un raksturo jauno pieeju tiešās reklāmas tirgum. Uz darba tapšanas brīdi, radošās nozarēs izmantotās pieejas, vēl bija salīdzinoši maz pētītas, līdz ar to būtiski bija izmantot faktisko uzņēmējdarbības praksi un izmantotos piemērus. Uzņēmējdarbības pētniecībā tā vispārpieņemta pieeja, ja tiek konstatētas jaunas uzņēmējdarbības formas, kuras radušās uzņēmumiem radot inovatīvus biznesa modeļus un  ieviešot to praksē, kas nav atklātas teorētiskās analīzes rezultātā. 

3. Saistībā ar attiecīgo laika perioda izmantošanu, darbs tika rakstīts laika periodā no 2006. – 2012. gadam, to pakāpeniski pilnveidojot atbilstoši darba vadītāja norādījumiem. Līdz ar to darbā apskatītais laika periods ir salīdzinoši plašs. Ja šo rādītāju mēs analizētu šogad, būtu vērojams attiecīgā segmenta īpatsvara pieaugums, tomēr tas nav manījies būtiski un neietekmē paustās atziņas būtību un aktualitāti arī mūsdienās. Datu avots norādītajai informācijai ir EUROSTAT.

4. Atsauce tekstā (Keane 2005) atbilsts atsaucei literatūras sarakstā 76. KEANE, R. Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. ScienceDirect,  2005. Raksta avots ir ScienceDirect elektroniskā datu bāze, kurā konkrētam rakstam Keane norādīts kā korespondējošais autors.

5. Atsauču un literatūras saraksta sastādīšanai tika izmantots APA standarts. Formatēšana automātiska, atbilstoši attiecīgā perioda Microsoft Office programmatūras funkcionalitātei

6. Lūgums izvērtēt jūsu ekspertu kvalifikāciju, ja minētais eksperts būtu rūpīgāk iepazinies ar jūsu pieminētā LU rīkojumu saturu, kā arī pielikumiem, kurā aprakstīti izmantojamie standarti, eksperts būtu konstatējis, ka viens no izmantojamiem standartiem promocijas darbos ir APA. Papildus jāatzīmē, ka darbs uz rīkojuma izdošanas brīdi jau faktiski bija pabeigts, pēc attiecīgā datuma būtiskas izmaiņas netika veiktas.

Atbildes jau runā it kā pašas par sevi.

Paužu viedokli, ka studējošais nav atspēkojis faktu, ka lielākajai daļai atsauču vispār nav uzrādītas lappuses avotā, lielai daļai avoti ir nepilnīgi uzrādīti, mīklaini vai neeksistējoši. Papildus ir izmeklējams nodarījuma materiālais aspekts, vai darbā ir pazīmes tam, ka daļa darba ir plaģiāts no citas disertācijas[10], piemēram, lūdzu salīdzināt studējošā 3.1. apakšnodaļas sākumā citēto Bryman, 2004, ar S. Babra disertācijas 5.1. apakšnodaļas sākums, tur citāts, kas sākas ar vārdiem “Kvantitatīvās metodes, izmantojot…” ir identiski paņemts no Babra, jo ir drošticami zināms, ka Brīmans latviski nav rakstījis, bet S. Babris disertāciju aizstāvējis jau 2006. gadā. Darbā ir pazīmes datu safabricēšanai.

2008. gada 27. oktobrī ar Senāta lēmumu Nr. 17 apstiprinātais Latvijas Universitātes Akadēmiskās ētikas kodekss paredz, ka (2.3. apakšpunkts) atbildība attiecās uz kļūdu un nepilnību atzīšanu un labošanu, studējošie uztur akadēmisku un profesionālu godīgu, nepieļauj plaģiātu, citu intelektuālā īpašuma negodprātīgu izmantošanu vai krāpšanos (3.2.5. apakšpunkts). 2013. gada 25. februāra ar Senāta lēmumu Nr. 287 apstiprinātie noteikumi par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē paredz, ka safabricēšana ir datu izdomāšana ar nolūku tos publicēt kā oriģinālu pētījumu (1.1.9. apakšpunkts) un paredz, ka akadēmiskais godīgums ir uzvedība, kas ietver objektivitāti, atbildību, izslēdz maldināšanu un krāpšanos, turklāt tiešā tekstā uzsver, ka par akadēmiskā godīguma pārkāpumu it īpaši ir uzskatāma atsaukšanās uz neeksistējošiem darbiem, datiem, pētījumiem (1.7.2. apakšpunkts).

[1] https://ml-eu.globenewswire.com/Resource/Download/eab6b645-b543-4572-b89a-53843ec9ac38 Olainfarm bizness - Gundars Bērziņš

[2]https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4912/39289-Gundars_Berzins_2013.pdf?sequence=1 Gundars Bērziņš. ''Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās: promocijas darbs doktora grāda iegūšanai vadibzinātnes nozarē, apakšnozare: uzņēmējdarbības vadība'' / Gundars Bērziņš ; zinātniskā vadītāja Vizma Niedrīte; rec.: Juris Krūmiņš, Ilze Sproģe, Vita Zariņa ; Latvijas Universitāte. Ekonomikas un vadības fakultāte. Rīga: Latvijas Universitāte, 2013. 186 lp. : il., diagr., tab. + Bibliogrāfija: 151.- 163. lp.

[3] https://lv.wikipedia.org/wiki/Gundars_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1_(ekonomists)

[4]https://pietiek.com/raksti/lu_rektora_amata_kandidats__nevis_godpratigs_petnieks,_bet_siks_krapnieks,_slinkis_un_neviza

[5] https://failiem.lv/f/jm74h6c3

[6]https://www.pietiek.com/raksti/lu_rektora_amata_kandidats_pateicos,_ka_informejat_par_to,_ka_citats_mana_promocijas_darba_nav_autentisks

[7] https://failiem.lv/f/jm74h6c3

[8] https://en.wikipedia.org/wiki/John_von_Neumann

[9] Pietiek.com.

[10] https://failiem.lv/f/jm74h6c3

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...