Tikai tautas ienaidnieki var neuzticēties Latvijas valsts lieliskajām institūcijām un šaubīties par demokrātijas noturību pasaulē
Egils Levits*04.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministres kundze! Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs! Karavīri un parādes dalībnieki! Alūksnieši! Godājamie klātesošie!
I
Pirms 33 gadiem ar deklarāciju par Latvijas Neatkarības atjaunošanu atdzima Latvijas valstiskums.
Mēs cīnījāmies un atguvām svešas varas varmācīgi atņemto neatkarību.
Mūsu tauta atkal kļuva par noteicēju savā zemē.
II
Šodien Latvijas valsts un teritorijas neaizskaramības sardzē stāvat jūs – Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, robežsargi, policisti, ugunsdzēsēji un glābēji.
Jums līdzās ir jaunsargi un nākamie virsnieki no Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas.
Kopā jūs sargājat Latvijas pilsoņu drošību un mieru.
Kopā jūs sargājat mūsu valsts brīvību un neatkarību.
Tas ir cēls un svēts uzdevums. Tā ir atbildīga misija, ko jūs godam pildāt.
III
Krievijas iebrukums Ukrainā parāda, ka arī 21. gadsimta Eiropā savu zemi var nākties aizstāvēt ar militārajiem līdzekļiem.
Valstij uzticīgi un labi sagatavoti bruņotie spēki, ko atbalsta iekšējie dienesti un visa sabiedrība, ir mūsu aizsardzības pamatā.
IV
Latvija jau 19 gadu ir NATO dalībvalsts.
Mūsu sabiedrotie ir daudzkārt apliecinājuši, ka aizsargāts tiek ikvienas dalībvalsts teritorijas katrs centimetrs.
Mūsu sabiedrotie ir ar mums arī šodien.
Viņu uzticamais atbalsts ir pieaudzis un vēl pieaugs.
Latvija var justies droši un mierīgi.
V
NATO militārie komandieri patlaban izstrādā plānus pastāvīga, pilnvērtīga militārā spēka pastiprināšanai alianses Austrumu flangā.
Mēs Latvijā jau esam sākuši gatavot vietu jaunai NATO bāzei.
Mūsu aizsardzības politikas nolūks ir atturēt jebkādas agresijas vēlmes pret mūsu valsti.
Tādēļ ievērojami tiks pastiprināts arī mūsu kaujas gatavības līmenis.
Baltijas reģiona drošību noteikti stiprina arī Somijas lēmums kļūt par alianses dalībvalsti.
Tuvākajā laikā sveiksim arī Zviedriju šeit, NATO saimē.
VI
Līdzdalība pasaules visstiprākajā aizsardzības aliansē Latvijai uzliek arī pienākumus.
Tādēļ ir svarīgi, lai mūsu bruņoto spēku karavīri un iekšlietu struktūru darbinieki ir labi mācīti un apgādāti, ka viņi darbojas profesionāli.
Napoleons reiz ir teicis, ka morālais spēks pret fizisko ir kā trīs pret vienu.
Šodien Krievija izvērš nopietnu psiholoģisko jeb kognitīvo karu pret Rietumiem, arī pret Latviju un latviešiem.
Informatīvais karš ir tā centrālais, bet nebūt ne vienīgais elements.
Tāpat kā visā demokrātiskajā Rietumu pasaulē, arī Latvijā ir cilvēki, kuri apzināti vai neapzināti izplata Krievijas atklātos vai slēptos vēstījumus, melus un dezinformāciju.
To mērķis ir sēt neuzticību pret mūsu Latvijas valsti un tās institūcijām, likt šaubīties par Latvijas valsts ilgtspēju, par demokrātijas noturību pasaulē un par Rietumu solidaritāti.
Taču mums jāprot šos vēstījumus atšifrēt. Mums jāprot arī atpazīt avotus, kas šos vēstījumus izplata.
Skaidrs pasaules redzējums, piederības apziņa neatkarīgai, demokrātiskai un latviskai Latvijai, kā arī prasme kritiski izvērtēt informāciju, tai skaitā arī sociālos tīklos, un atpazīt tur pretinieka vēstījumus, arī ja tie ir smalki paslēpti, palīdzēs mūsu cilvēkiem neiekrist šajā slazdā.
VII
Jāatceras, ka mūsdienās sabiedrības valstiskajai apziņai un bruņoto spēku patriotiskajai morālei un motivācijai ir vismaz tikpat liela vai pat vēl lielāka loma kā modernam militārajam ekipējumam.
Jūs, karavīri, esat ne tikai augsti kvalificēti profesionāļi, bet arī atbildīgi Latvijas pilsoņi ar īpašu uzdevumu.
Jūsu uzdevums ir ne tikai kaujas laukā, bet arī ikdienā, katru dienu, 24 stundas diennaktī, iestāties par Latvijas valsti.
Drīz jūsu vidū būs jauniesauktie Valsts aizsardzības dienesta karavīri. Jūsu, profesionālo karavīru, uzdevums būs ne tikai mācīt viņus apieties ar ieroci, bet arī stiprināt viņu patriotismu.
Valsts aizsardzībai ir nepieciešami abi elementi – gan moderns bruņojums, gan patriotisms un pārliecība par savu valsti.
To mēs šodien vislabāk redzam Ukrainā. Mēs vēsturiski izprotam ukraiņus, viņu cīņu un atbalstām to visos iespējamajos veidos.
VIII
Arī mums Latvijā jābūt gataviem aizstāvēt savu valsti, savu tautu un savu demokrātiju.
Esmu pārliecināts, ka Nacionālie bruņotie spēki un robežsargi, policisti, ugunsdzēsēji un glābēji diendienā šim uzdevumam ir gatavi.
Latviju stipru dara tās pilsoņu patriotisms un mīlestība uz savu valsti.
Mūsu visu vienotība ir varens spēks.
IX
Sveicu jūs Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 33. gadadienā!
Latvijas tautas vārdā pateicos par jūsu dienestu, par jūsu profesionalitāti, disciplīnu un par jūsu patriotismu. Esiet vienmēr uzticīgi Latvijai!
Dievs, svētī Latviju!
* runa Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītajā militārajā parādē Alūksnē
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
