Iesaki rakstu: 
Gada laikā tikai 15 lielākie Latvijas lauksaimniecības zemes īpašnieki – ārzemnieki vien savas platības palielinājuši par gandrīz 10 tūkstošiem hektāru zemes.
Tas izriet no Baltic Screen apkopotajiem Valsts zemes dienesta datiem, kas šodien publiskoti Latvijas Avīzē. Savukārt Pietiek publicē datus, kas uzskatāmi parāda, kā gada laikā pieaugusi šo ārvalstu kompāniju zemes kopplatība.
Turklāt jāpiebilst, ka būtībā lielā Latvijas lauksaimniecības zemes uzpirkšana vēl nemaz nav sākusies, jo vēl ir spēkā ierobežojumi, kas nosaka, ka ES dalībvalstu pilsoņiem un ES dalībvalstīs reģistrētām juridiskām personām, ja tās vēlas iegādāties Latvijas mežu un lauksaimniecības zemi, vismaz trīs gadus pastāvīgi jānodzīvo Latvijā un jānodarbojas ar lauksaimniecību kā pašnodarbinātiem zemniekiem.
Tāpat zemi var iegādāties arī uzņēmumi, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.
Taču šie ierobežojumi ir spēkā tikai līdz nākamā gada 1. maijam. Pašreizējā Saeimā gan tika izskatīta iespēja šos ierobežojumus pagarināt vēl uz trim gadiem, taču šis grozījumu projekts tā arī palicis parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Tikmēr lielāko ārvalstu kompāniju lauksaimniecībā izmantojamo zemes kopplatību izmaiņas kopš pagājušā gada izskatās šādi:
- Foran Real Estate (lielākie īpašnieki - Zviedrijas SPP Livforsakring AB un Norvēģijas Storebrand Livsforsikring AS) pašlaik pieder 11 075 hektāri lauku zemes, kaut pirms gada bija vēl tikai 7137 hektāri.
- Zviedrijas Bergvik Skog AB meitaskompānijai SIA Myrtillus nu pieder 5931 hektārs lauku zemes, - pirms gada tie bija 2772 hektāri.
- Dāņu kompānijas Kurland ApS meitasuzņēmumam SIA Artis JP pašlaik pieder 5818 hektāri lauku zemes, - pirms gada piederēja 5565 hektāri.
- Zviedru kompānijas Skogssallskapet AB uzņēmumam SIA Istra mežs nu īpašumā ir 3421 hektārs lauksaimniecības zemes, - retais gadījums, kad zemes kopplatība gada laikā nedaudz sarukusi (no 3454 hektāriem).
- Īrijas iedzīvotājam Timotijam Džozefam Kellijam piederošajai SIA Tand Ukri īpašumā ir 3186 hektāri lauku zemes, - pirms gada bija 3064.
- Vācijas pilsoņa Frīdriha Hāzes SIA Friedrich Haase pašlaik pieder 3122 hektāri, - pirms gada tie bija 2990 hektāri.
- Austrijas AGRA Gesellschaft fur landwirtsschafliche Entwicklung und Beteiligung GmbH meitasuzņēmumam SIA Dobele Agra S.I.A. nu Latvijā pieder 2183 hektāri lauku zemes, - pirms gada bija 2037 hektāri.
- Dānijas E.C.White ApS meitaskompānijai SIA CVH pašlaik pieder 2140 hektāri lauku zemes, - gada laikā tās platība nav mainījusies.
- Dānijas Latvia Holding A/S piederošajai SIA CMC Ozoli pieder 1952 lauksaimniecības zemes hektāri, - pirms gada bija 1351 hektārs.
- Zviedram Karlam Bergengrenam piederošajai SIA Brigi mežs īpašumā ir 1846 hektāri lauku zemes, - pirms gada vēl bija 1754 hektāri.
- Dāņu kompānijas Torpgard Holding meitasuzņēmumam SIA Lauku Agro pieder 1828 hektāri lauksaimniecības zemes, - pirms gada tie bija 1638 hektāri.
- Zviedrijas iedzīvotājam Oto Urbanam Kjellmanam piederošās SIA Ascheberg īpašumā ir 1718 hektāri lauku zemes, - platības gada laikā nav mainījušās.
- Dānijas iedzīvotāja Torbena Sogarda SIA Soegaard lat pieder 1579 hektāri lauksaimniecības zemes, - faktiski tikpat, cik pirms gada.
- Zviedrijas Bergvik Skog AB meitaskompānijai SIA Fragaria pieder 1550 hektāru lauku zemes, - pirms gada vēl bija tikai 1038 hektāri.
- Vācijas iedzīvotājam Tomasam Gunteram Dellertam piederošās SIA Delagri īpašumā ir 1544 hektāri zemes, - pirms gada bija 1464 hektāri.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
