Iesaki rakstu: 
Tie, kas ikdienā nesaskaras ar tiesām, parasti domā, ka no tiesas var sagaidīt taisnīgu un godīgu risinājumu jebkurai konfliktsituācijai - vai tas būtu civiltiesisks strīds vai administratīvas pārkāpums, vai kriminālnoziegums.
Lasot par Zolitūdes krimināllietā pieņemto spriedumu, kurā no 9 apsūdzētajiem tikai viens atzīts par vainīgu, bet pārējie attaisnoti, pamatojot spriedumu ar slikti veiktu pirmstiesas izmeklēšanu un vāju prokuratūras uzraudzību, gribot negribot ir jāsecina, ka arī tiesa šajā procesā ir vājais posms.
Ja ir konstatēti trūkumi pirmstiesas izmeklēšanā un uzraudzībā, tad lieta bija jānosūta papildu izmeklēšanai, novēršot tiesas atklātos trūkumus, bet tiesa neskaidru motīvu dēļ nosprieda uz vāju pierādījumu pamata notiesāt vienu tiesājamo un pārējos 8 attaisnot.
Te nu paveras plašs lauks iztēlei - kādi varēja būt tiesas patiesie motīvi, un tas nav nekas glaimojošs tiesai. Lai cik tas dīvaini neliktos, bet gan prokurori, gan tiesneši mācās vienās un tajās pašās augstskolās, un, ja atzīstam, ka prokurori ir slikti sagatavoti, tad tikpat slikti sagatavoti ir arī tiesneši. Mums ir jāatzīst, ka tiesībsargājošās iestādes strādā vāji un problēmas ir visos līmeņos - gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan uzraudzībā, gan tiesā.
Ja nekvalitatīva pirmstiesas izmeklēšana un prokuratūras uzraudzība attiecas uz kriminālprocesiem, tad nekompetenta tiesāšana jau skar gan kriminālprocesus, gan administratīvos procesus, gan civilprocesus, un tas jau ir ļoti bīstami Latvijas tautsaimniecībai.
Nevienam nav noslēpums, ka tikpat vājais posms VID regulāri ar savām pārbaudēm noved neskaitāmus uzņēmumus līdz maksātnespējai. Uzņēmumiem it kā ir dota iespēja aizstāvēt savas aizskartās tiesības tiesā, bet tur pretī ir kārtējais zināšanu ziņā vājais posms - tiesnesis, kurš bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem, izmantojot sev piešķirto neierobežoto varu, balstoties tikai uz VID pieņēmumiem, ar saviem spriedumiem iznīcina vienu uzņēmumu pēc otra. Tikai retajiem uzņēmumiem ir pietiekami resursu, lai nopirktu sev labvēlīgu spriedumu.
Es nepārteicos, es tiešām domāju, ka šie spriedumi tiek nopirkti, kā jau viss kapitālismā. Tas pats notiek arī civillietās. Tikai vēl trakāk, jo kriminālprocesa uzdevums ir noskaidrot patiesību, arī administratīvā procesa uzdevums ir noskaidrot objektīvo patiesību, kas, protams, ne vienā ne otrā gadījumā netiek darīts, bet civilprocesā notiek sacīkste, kurai nav nekāda sakara ar patiesību un taisnīgumu, vismaz Latvijas tiesnešu izpildījumā lietās, kur viena puses ir banka vai kāds cits, kam ir vairāk naudas.
Šie tiesneši-bendes mierīgi paraksta spriedumus, piemēram, par invalīdu un bērnu izlikšanu uz ielas, lai tikai kāda banka ātrāk varētu iegūt savu laupījumu un varētu to pārdot nākamajam upurim.
Ir vēl viena lietu kategorija, kuru izskata mūsu vāji kvalificētie tiesneši, - tie ir administratīvie sodi. Arī šeit ir ļoti līdzīgi kā visās citās lietās - ja tev nav naudas, tad esi vainīgs.
Pateicoties Bordānam, Latvijas tiesās ir sasniegti jauni augstumi - tiesnešiem nesagādā problēmas izskatīt lietu un kādu sodīt vai piedzīt parādu, vai izlikt no mājām pat, ja šī persona nemaz nezina, ka tiesā ir ierosināta lieta.
“Lieliskais” Bordāna izgudrojums, ka persona ir saņēmusi tiesas sūtījumu, ja sūtījums personai nav nodots, bet ir atgriezts tiesā, strādā uz nebēdu. Ļoti ceru, ka kādreiz Bordānam būs iespēja izmēģināt savu “lielisko” izdomājumu uz savas ādas!
Secinu, ka pēdējos 30 gados Latvijā ir izveidota kropla un Latvijas ekonomiku graujoša sistēma, kurai nevar palīdzēt nekādas reformas un kapitālie remonti, te ir jānojauc līdz pamatiem un jābūvē no jauna. Ja mēs to nedarīsim, tad ilgs mūžs šai valstij vairs nav atlicis. Viss ir mūsu rokās!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
