Tieslietu ministra uzņēmums ignorējot Veselības inspekcijas norādījumus
L. Lapsa20.08.2011.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam daļēji piederošā SIA Braukšanas mācību centrs ne tikai neuzskata par ievērības cienīgām Kandavas iedzīvotāju sūdzības par šīs firmas ekspluatētās kartinga trases braucamo radīto neciešamo troksni, bet arī neesot ņēmusi vērā Veselības inspekcijas norādījumus, kas liek veikt nepieciešamos uzlabojumus, - tas izriet no ekonomikas ministra Arta Kampara parakstītas vēstules, kas nonākusi Pietiek rīcībā.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Štokenbergam līdz ar virkni citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku – tostarp būvuzņēmēju Gunti Rāvi un bijušo Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu – SIA Braukšanas mācību centrs pieder pa 11,11% kapitāldaļu. Uzņēmums nodarbojas ar Kandavas kartinga trases ekspluatāciju.
Šīs ministra firmas uzņēmējdarbība nav finansiāli veiksmīga – Braukšanas mācību centrs pagājušo gadu beidzis ar 69,6 tūkstošu latu apgrozījumu un salīdzinoši iespaidīgiem 115,6 tūkstošu latu zaudējumiem. Taču vienlaikus uzņēmums arī nevēlas ņemt vērā ne tikai iedzīvotāju, bet pat Veselības inspekcijas aizrādījumus par normatīvus pārsniedzošo troksni, ko rada trases ekspluatācija.
Kā norādīts Ekonomikas ministrijas skaidrojumā, „projektējot un būvējot kartinga trasi, bija jāparedz nepieciešamo pasākumu kopums, lai kartinga trasi ekspluatācijas laikā netiktu pārsniegti trokšņa robežlielumi. Savukārt, ja, projektējot kartinga trasi, tika novērtēts, ka trokšņa robežlielumi netiks pārsniegti, bet tās darbības laikā trokšņa robežlielumi tiek pārsniegti, ir jāveic nepieciešamie prettrokšņa pasākumi, lai trokšņa līmenis kartinga trases apkārtnē atbilstu normatīvo aktu prasībām”.
Taču šādus pasākumus, kā izriet no ekonomikas ministra Kampara šā gada 6. jūlija vēstules, kas ir Pietiek rīcībā, Štokenberga uzņēmums neesot vēlējies veikt pat tad, kad to skaidri uzdevusi Veselības inspekcija.
Kampars informē, ka jau pagājušā gada 8. septembrī Veselības inspekcija ir veikusi kartinga trases higiēnisko novērtējumu, kurā „minēts, ka kartinga trase nelabvēlīgi ietekmē apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus sakarā ar radīto troksni, kurš pārsniedz Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 597 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība 2. pielikuma 1. punktā noteikto vakara robežlielumu”.
Veselības inspekcija tāpat konstatējusi, ka cilvēkiem, kuri dzīvo tuvu Štokenberga firmas kartinga trasei, šī trokšņa iedarbība var radīt „pārejošu vai pastāvīgu ietekmi uz organisma fizioloģisko funkciju norisēm”, bet „jūtīgiem cilvēkiem tas var izraisīt funkcionālo sistēmu traucējumus, piemēram, hipertoniju un sirds išēmisko slimību”.
Taču, kā izriet no Kampara vēstules, Štokenberga uzņēmums tā arī neesot veicis pasākumus trokšņa samazināšanai, kurus nozīmējusi Veselības inspekcija. Turklāt, kad pagājušā gada jūlijā ministra firmai piemērots administratīvais sods, tā pamatotība apstrīdēta. Ekonomikas ministrija arī jau vairākkārt norādījusi uz nepieļaujamo situāciju Kandavas novada domei, apliecina Kampars.
Vairāku dienu laikā ne Štokenbergs, ne tieslietu ministra preses sekretāre nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kāpēc arī pēc Veselības inspekcijas sniegtā atzinuma A. Štokenberga daļējā īpašumā esošā SIA Braukšanas mācību centrs nav uzskatījusi par nepieciešamu veikt Veselības inspekcijas uzdotos pasākumus šīs SIA kartinga trases trokšņa samazināšanai.
Tāpat ne ministrs, ne viņa preses pārstāve neatbildēja uz jautājumu – vai tieslietu ministrs neuzskata, ka, ignorējot Veselības inspekcijas norādījumus, viņa uzņēmums veicina tiesisko nihilismu valstī un izrāda necieņu pret iedzīvotāju tiesībām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
