Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2021.gada 9.oktobrī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, bet tikai retais uzdrošinājās iet pret sistēmu un tiesāties (kopumā tie bija mazāk kā 300 cilvēki Latvijā!). Kaut arī tiesām tiek uz paplātes nolikti argumenti iepriekš minētā rīkojuma prettiesiskajam raksturam, tiesas izliekas šos argumentus neredzam, pat vēl vairāk – šajās lietās tiesneši raksta klajus melus spriedumos no iepriekš uzrakstītām vadlīnijām. Jebkurš tiesnesis, kas iet pret sistēmu, tiek ietekmēts, jo labvēlīgu spriedumu šajās lietās NEDRĪKST būt!

Par to, ka Latvijas tiesu sistēma tiek ietekmēta jau sen, liecina ne tikai vēršanās pret tiesnešiem, bet arī kliedzošu faktu ignorēšana, spriedumu termiņu pārcelšana, bet patiesību neizdosies noslēpt... Retorisks jautājums tiesnešiem: jums nav kauna skatīties uz sevi spogulī un kā ir strādāt par tiesnesi, kad tavs vārds ir aptraipīts un būtībā esi kļuvis par pērkamu...? Jums pašiem patīk?

Tikai daži argumenti no apstrīdētā rīkojuma tiesu materiāliem, kurus tiesas izvēlas neredzēt, nesaprast un nedzirdēt. Kliedzošākie, protams, ir Lielās Farmas kompāniju slepenie līgumi. Spriediet paši:

1) 2021.gada 25.oktobrī (https://rm.coe.int/1680a44998) Latvija Eiropas Padomes ģenerālsekretariātam ir ziņojusi tikai par atkāpšanos no Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 11.pantā garantēto tiesību nodrošināšanas. Savukārt 2021.gada 15.novembrī (https://rm.coe.int/1680a49334) Latvija ir paziņojusi par ierobežojumu atvieglošanu un atsauca savu paziņojumu par atkāpšanos no Konvencijas garantētajām tiesībām.

Papildus norādāms, ka Latvija šoreiz NAV iesniegusi pavadošos dokumentus 2021.gada 25.oktobrī vai atsauci uz tīmekļa vietni, kas apliecinātu atkāpi no Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 11.panta ar MK Rīkojuma Nr.720 izsludināšanu. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 15.panta 3.punktu, ja tiek izmantotas atkāpšanās tiesības no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, pilnībā tiek informēta Eiropas Padomes ģenerālsekretārs par veiktajiem pasākumiem un to iemesliem, kā arī par pasākumu izbeigšanu un atgriešanos pie Konvencijas normu pilnīgas ievērošanas.

Situācijā, kad MK kā atkāpi no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ir minējis 11.pantu (Pulcēšanās un biedrošanās brīvība148), MK bija jāinformē par visiem pasākumiem. Neskatoties uz to, ka tika pagarināta Ārkārtējā situācija, Latvija līdz šim brīdim nav noziņojusi Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par Ārkārtējās situācijas pagarināšanu, un Latvija to nemaz nevarētu izdarīt, jo jau 2021.gada 15.novembrī “atviegloja” ierobežojumus (lasīt uz papīra, ne de facto). Šis skaidri liecina par rīkojuma prettiesisko raksturu, bet tiesas šo izliekas neredzam, jo tā ir ērtāk.

2) Līdzīga situācija ar atkāpes paziņošanu no ANO starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām, proti, 2021.gada 21.oktobrī Latvija ar savu paziņojumu Nr.UN-N-23851 informēja ANO ģenerālsekretāru, ka 2021. gada 9.oktobrī Latvijas Republikas valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju visā tās teritorijā.

Vienlaicīgi paziņojumā Latvija informējusi, ka, ņemot vērā šos nepārtrauktos draudus, ko rada Covid-19 pandēmija, un pēc rūpīgas un rūpīgu analīzi par nepieciešamajiem pasākumiem, lai apkarotu jaunā vīrusa celma ātru izplatīšanos, lai novērstu veselības aprūpes sistēmas pārslodzi un samazinātu mirstību, no kuras var izvairīties, vienlaikus nodrošinot, ka būtiskas valsts funkcijas un pakalpojumi var turpināt darboties, Latvijas Republikas valdība ir pieņēmusi pasākumus, kas ierobežo noteiktas tiesības un brīvības, kuras paredzētas paktā.

Jo īpaši Latvijas Republikas valdība ir pieņēmusi lēmumu no 2021.gada 21.oktobra aizliegt visiem pasākumus un pulcēšanos, tādēļ ir jāpieņem atkāpe no Pakta 21.panta. Šo tiesību izmantošanas ierobežojumi noteikti Ministru kabineta rīkojumā Nr.720 2021. gada 9. oktobris "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

2021.gada 15.novembrī Latvija nosūtīja paziņojumu Nr.UN-N-25859[1] par atkāpšanās atsaukšanu saskaņā ar ANO Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 3.pantu. Paziņojumā minēts, ka “pēc rūpīgas 2021.gada 20.oktobrī pieņemto ierobežojumu izvērtēšanas, kas paredzēja visu publisko pasākumu un pulcēšanās aizliegumu, kas tika ieviesti, lai novērstu Covid-19 vīrusa tālāku izplatīšanos un to turpmāku nepieciešamība, Latvijas Republikas valdība ir nolēmusi tos atvieglot. (..) tā kā no 2021.gada 21.oktobra, lai novērstu veselības aprūpes sistēmu un samazināt mirstību, no kuras iespējams izvairīties, vienlaikus nodrošinot, ka būtiskas valsts funkcijas un pakalpojumi var turpināt darboties, valdība pieņēma pasākumus, kas ierobežo visus publiskos pasākumus un pulcēšanos, kam savukārt bija nepieciešama atkāpe no Pakta 21.panta. Ņemot vērā, ka valdība nolēmusi atvieglot ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.720 noteiktos ierobežojumus (2021. gada 9. oktobris) "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" Latvija informē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, ka tā atsauc savu atkāpi no Pakta 21.panta”[2].

Ikvienai šā Pakta dalībvalstij, kas izmanto atkāpšanās tiesības, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra starpniecību nekavējoties jāinformē citas šā Pakta dalībvalstis par noteikumiem, no kuriem tā atkāpusies, un par šādas rīcības iemesliem. Tādā pašā veidā jāpaziņo arī datums, kad šī valsts izbeigs šādu atkāpšanos. Pakta tekstā līdzīgi kā Konvencijas 15. pantā norādīts, ka ārkārtējai situācijai, kas būtu iemesls valstīm iesniegt deklarāciju par atkāpšanos no atsevišķu ar Paktu uzņemto saistību izpildes, ir jābūt tādai, kas apdraud tautas pastāvēšanu.

Vienlaikus Paktā ietvertā ārkārtējās situācijas definīcija ietver prasību, ka šādai situācijai ir jābūt arī publiski pasludinātai. ANO Cilvēktiesību komiteja savā Vispārīgajā komentārā Nr.29 par Pakta 4.panta piemērošanu ir skaidrojusi, ka atbilstoši Pakta 4.panta pirmajai daļai jebkurai atkāpei no Paktā garantētajām tiesībām jābūt tādai, kas reaģētu uz ārkārtējo situāciju, turklāt izvēlētajiem pasākumiem jābūt pēc iespējas šauriem, lai pārmērīgi neskartu Paktā garantētās tiesības. Lai valsts būtu tiesīga iesniegt deklarāciju Pakta 4. panta kārtībā, tai jānorāda uz ārkārtēju situāciju, kas rada apdraudējumu visai tās sabiedrībai un apdraud tās turpmāku eksistenci normālos apstākļos.

Tādējādi valstis nedrīkst atkāpties no ar Paktu uzņemtajām saistībām tad, ja ārkārtējā situācija ir tikai potenciāla. Tieši pretēji, valstīm ir jāpamato, kā deklarācijas iesniegšanas brīdī ārkārtējā situācija to skar un kādēļ valsts ir izvēlējusies attiecīgos pasākumus situācijas kontrolei vai ierobežošanai[3]. Lai cik smieklīgi nebūtu, tiesa šeit neko nesaskata un viss ir kārtībā, jo “šie ir pulcēšanās ierobežojumi, kuriem nav ietekmes uz apskatāmo jautājumu”.

3) Vai jūs zinājāt, ka vakcīnas ir reģistrētas ZVA kā recepšu medikamenti? Nezinājāt? Pārbaudiet paši. Saskaņā ar ZVA mājas lapā ietverto informāciju COVID-19 vakcīnas ir reģistrētas kā recepšu medikaments (ar apzīmējumu RX. Recepšu zāles Pr.)[4]. MK NAV attiecīgo pilnvaru veikt ārstniecību vai nozīmēt recepšu medikamentu lietošanu Latvijas iedzīvotājiem. Šādas pilnvaras MK NAV piešķirtas pat Ārkārtējās situācijas laikā.

Un vēl – vai jūs zinājāt, ka vakcīnām tiek pagarināti derīguma termiņi[5] un ZVA, VM par to ir informēti? Šķiet, nekas traks, bet pēc derīguma termiņa beigām tajās esošās vielas var kļūt toksiskas un lietošanai nederīgas, pat neefektīvas[6] (In general, expiry dates on vaccines and medicines are extremely important to pay attention to. Beyond that date, some of the ingredients could be useless, potentially leaving people vulnerable to the disease they are supposed to be protected against, or the ingredients themselves could become harmful).

Latvijā zāļu apriti regulē 2007.gada 26.jūnijā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Nr.416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība”, kur 144.punktā minēts, ka izplatīšanai nederīgas zāles iznīcina atbilstoši bīstamo atkritumu apriti reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Protams, šeit arī viss OK, un tiesas nesaskata nekādu pārkāpumu, neskatoties uz to, ka šis ir kliedzošs pārkāpums zāļu un medikamentu aprites regulējumā.

4) Vai kāds ir papētījis vakcīnu sastāvu un savilcis kopsakarības ar Zāļu reģistrēšanas kārtību (MK 376 noteikumi)? Saskaņā ar šiem noteikumiem gēnu terapijas zāles ir gatavās zāles un sastāv no nukleīnskābes sekvences vai ģenētiski modificēta mikroorganisma vai vīrusa, un ir galīgajā tiešajā iepakojumā paredzētajai izmantošanai medicīnā. Gatavās zāles var kombinēt ar medicīnisku ierīci vai aktīvu implantējamu medicīnisku ierīci. Vai vēl kadam radās šaubas, kāpēc šī bija vienīgā vakcīna, par kuru pacientam tiek lūgts aizpildīt “Informētas piekrišanas veidlapu”? Tiesa “informētā piekrišana šajā gadījumā izpalika”…

5) Saldajam ēdienam – farmācijas līgumi, kurus Ilze Viņķele laipni parakstījusi mūsu visu vārdā. Patiesībā MK par katra cilvēka cēloņsakarisku nāvi pēc šo vakcīnu ievadīšanas organismā būtu jāsēž cietumā un jānes kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikumu, jo uzliekot par pienākumu vakcinēties ar maldiem, spaidiem un neatstājot indivīdam izvēles iespējas (netiešā piespiešana) ar nepārbaudītu medikamentu, ir netieša slepkavība. Lasiet paši: Izvilkums no Pfizer līguma[7]

Saskaņā ar publiski pieejamo Pfizer līgumu starp EK un dalībvalstīm “Avansa pirkuma līgums izstrādei, ražošanai, prioritārās iegādes iespējas un sekmīgas COVID-19 vakcīnas piegāde ES dalībvalstīm”, SANTE/2020/C3/043 - SI2.838335, ir skaidrs, ka šis līgums ir noslēgts nevis Latvijas valsts un tās iedzīvotāju interesēs, bet farmācijas kompānijas interesēs, par ko liecina līguma saturs, proti:

1) katra no iesaistītajām dalībvalstīm ir tiesīga tālāk pārdot vai ziedot vakcīnas tām trešajām valstīm vai iestādēm, kurām ir nepieciešama palīdzība, sekmējot pasaules mēroga un taisnīgai vakcīnu piekļuvei. (..) Jebkura šāda tālāk pārdošana, ko veic iesaistītā dalībvalsts, notiek par cenu, kas nav augstāka par to, ko tā ir samaksājusi līgumslēdzējam. Puses atzīst, ka gadījumā, ja notiek tālāk pārdošana uz kādu no trešajām valstīm, iesaistītajai dalībvalstij, kas veic tālāk pārdošanu, ir pienākums atmaksāt Komisijai avansa maksājumu par vienu devu;

2) Tiesības pārdot vai ziedot liekās dozas saskaņā ar līgumu ir atkarīgas no līgumslēdzēja piekrišanas, un tas ir atkarīgs jo īpaši no tā, ka tiek ievēroti tālāk pārdošanas nosacījumi, ir saņemta līgumslēdzēja piekrišana;

3) vakcīnas līgumslēdzējs var ražot un piegādāt no iekārtām ārpus Eiropas, vajadzības gadījumā pasteidzināt piegādi, iepriekš par to rakstiski paziņojot Komisijai, un ar nosacījumu, ka līgumslēdzējs saņem vajadzīgo regulatīvo apstiprinājumu (mums tikai stāsta, ka vakcīnas tiek sūtītas no ES);

4) Reģistrācijas atļauja ar nosacījumiem ir tirdzniecības atļauja ar nosacījumiem, ko piešķīrusi Eiropas Komisija, kā minēts Regulā (EK) Nr.726/2004;

5) Lai saņemtu 4.punktā minēto atļauju līgumslēdzējs apņemas izmantot labākos saprātīgākos centienus (best reasonable efforts). Pēc nosacītās reģistrācijas apliecības saņemšanas, līgumslēdzējs apņemas saņemt reģistrācijas apliecību pēc tam, kad ir pieejami visi nepieciešamie papildu dati un cita informācija (Līguma I.6.6.punkts);

6) Ja vakcīnu devas netiek piegādātas saskaņā ar iepriekš paredzētajiem piegādes datumiem, iesaistītās dalībvalstis nav tiesīgas atcelt rīkojumus (pasūtījumus) par jebkuru vakcīnu daudzumu, kas noteikts līguma 1.6.3.punktā;

7) Neraugoties uz šajā APA noteiktajiem labākajiem saprātīgākajiem centieniem (best reasonable efforts) un paredzētajiem datumiem, puses atzīst, ka vakcīna ir 3.klīniskās izpētes fāzē šā APA parakstīšanas dienā, un neraugoties uz rūpīgu pētniecību, izstrādi un ražošanu, līgumdarbības centieniem, vakcīna var nesaņemt atļauju tehnisku, klīnisku, reglamentējošu, uzglabāšanas vai citu problēmu vai nepilnību dēļ (Līguma I 6.7.punkts);

8) Šo APA reglamentē Beļģijas tiesību akti;

9) iesaistītās dalībvalstis atzīst, ka līgumslēdzējs vai iesaistītais saistītais līgumslēdzējs, neakceptēs jebkuru produkta atgriešanu, izņemot līguma I 6.14.minētos gadījumus (Līguma I 6.12.punkts);

10) iesaistītās dalībvalstis veic vizuālu produkta pārbaudi 24 stundu laikā no tā piegādes, ievērojot 3.pielikumā sniegtos norādījumus (Līguma I 6.14.punkts) (neviens nekontrolē partiju saturu un neveic laboratoriskos izmeklējumus!);

11) ja iesaistītā dalībvalsts apstrīd līgumslēdzēja konstatējumu un to nevar atrisināt ar līgumslēdzēju, pēc iesaistītās dalībvalsts pieprasījuma noraidītā produkta paraugs tiek nosūtīts uz trešās personas laboratoriju (kuru izraudzīsies, savstarpēji vienojoties līgumslēdzējam un iesaistītajai dalībvalstij) analīzei, un puses vienojas, ka tās izmantos saprātīgus pūliņus, lai apspriestu attiecīgu risinājumu, pamatojoties uz trešo personu laboratorijas analīzi (vai kāds tic objektivitātei?);

12) Komisija iesaistīto dalībvalstu vārdā paziņo, ka saskaņā ar šo APA ražoto vakcīnu izmantošana notiks epidēmijas apstākļos, kas prasa šādu izmantošanu un ka tādēļ par vakcīnu administrēšanu atbild tikai iesaistītās dalībvalstis. Tādējādi katra iesaistītā dalībvalsts atlīdzina un padara neatbildīgus (hold harmless) līgumslēdzējus, to darbiniekus, direktorus, aģentus, pārstāvjus un citus, ko varētu uzskatīt par atlīdzināmajām personām no jebkuras un no visām konstatētajām saistībām, norēķiniem saskaņā ar līguma I 12.6.punktu un saprātīgām ārējām juridiskajām izmaksām, kas radušās aizsargājot trešo personu, kas radušies ar zaudējumu atlīdzināšanu (Līguma I 12.punkts) (vai kādam radās šaubas, kāpēc MK gaidīja lielāko pīķi, lai izsludinātu Ārkārtējo situāciju?)

13) līgumslēdzējs nav atbildīgs par līgumā paredzēto vakcīnu devu nepiegādāšanu saskaņā ar paredzētajiem datumiem;

14) Ņemot vērā iesaistīto dalībvalstu zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu, kas izklāstīts šajā APA, puses arī skaidri vienojas, ka līgumslēdzējs neuzņemas atbildību pret Komisiju vai iesaistītajām dalībvalstīm attiecībā uz zaudējumiem vai zaudējumiem, kas radušies Komisijai vai iesaistītajām dalībvalstīm jebkuras trešās personas prasības rezultātā ar vakcīnas izplatīšanu vai izmantošanu (Līguma II 6.4.daļa);

15) ja vakcīna tiek atsaukta, iesaistītās dalībvalstis ir atbildīgas par visām izmaksām, kas saistītas ar vakcīnu atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus, tostarp par visām izmaksām, kas radušās līgumslēdzējam vai tā vārdā (Līguma II 6.7.punkts);

16) Iesaistītās dalībvalstis atzīst, ka vakcīnas un ar vakcīnām saistītie materiāli, kā arī to sastāvdaļas tika ātri izstrādātas, ņemot vērā COVID-19 pandēmijas ārkārtas apstākļus, un tos turpinās pētīt pēc vakcīnas izsniegšanas iesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar APA. Iesaistītās dalībvalstis turklāt atzīst, ka vakcīnas ilgtermiņa iedarbība un efektivitāte pašlaik nav zināma un ka varētu būt nezināma vakcīnas nelabvēlīgā ietekme. Turklāt, ciktāl piemērojams, iesaistītās dalībvalsts atzīst, ka vakcīna nav sērijveida (Līguma 48.lpp, 4.punkts) (Ja reiz nav sērijveida, kā tās tiek izsekotas?)

17) Līgumslēdzēja un tā saistīto uzņēmumu kopējā atbildība pret jebkuru no iesaistītajām dalībvalstīm, kas izriet no šī APA un vakcīnu pasūtījuma veidlapas ir saistīta ar to, nepārsniedz summu, kas ir vienāda ar 50% no summām, kuras līgumslēdzējs faktiski ir saņēmis saskaņā ar viņa pasūtījuma veidlapu, kas noslēgta ar minēto dalībvalsti (Līguma 31.lpp, (iv) punkts);

18) APA konfidencialitātes termiņš noteikts 10 gadi, izņemot informāciju, kas ir komercnoslēpums (līguma II 9.9.punkts).

Savukārt Moderna Switzerland GmbH “Avansa pirkuma līgums izstrādei, ražošanai, prioritārās iegādes iespējas un sekmīgas COVID-19 vakcīnas piegāde ES dalībvalstīm”, noslēgtais līgums starp EK un dalībvalstīm Nr.SANTE/2020/C3/047-SI2.8362098[8] skaidri nosaka, ka līgumslēdzējs pašlaik veic trešās fāzes klīniskos pētījumus (Cove study) (Līguma C.punkts). Tāpat līgumā minēts, ka:

1) līgumslēdzējs neuzņemas nekādu atbildību par radītajiem zaudējumiem trešajām pusēm (Līguma II 4.5.punkts);

2) līgumslēdzējs neuzņemas atbildību par to, ka vakcīnas tiešām būs efektīvas un pasargās no COVID-19 infekcijas. Tāpat Līgumlēdzējs nevar garantēt, ka vakcīnas nebūs ar nepieņemamām blakusparādībām. Dalībvalstis uzņemas atbildību par šiem riskiem, kas nozīmē, ka līgumslēdzējs tiek atbrīvots no atbildības par iespējamiem riskiem. Dalībvalsts apzinās, ka šī produkta lietošana būs paredzēta epidēmijai līdzīgos apstākļos un tā administrēšana ir dalībvalsts atbildība (līguma K punkts);

3) dalībvalsts uzņemas saistības, ka vakcīnu pārdošana un tālāka izplatīšana notiks tikai uz valstīm, kas ir ārpus ES un EEZ, pārdodot vakcīnas “pa tiešo” vai pastarpināti caur NVO, PVO vai citām starptautiskām organizācijām (Līguma I 4.6.punkts), bet dalībvalstis nevar veikt šādu tālākpārdošanu, ja tā nav norēķinājusies par visām devām pilnā apmērā, kas noteiktas līgumā;

4) Dalībvalstis ir atbildīgas par trešo pušu prasībām un vakcinācijas plāna izstrādi dalībvalstī (Līguma 57.lpp, 5.rindkopa);

5) No atbildības par iespējamiem zaudējumiem tiek izslēgti vakcīnu ražotāji, piegādātāji, izplatītāji, importētāji un citi piegāžu ķēdē iesaistītie (Līguma II 5.5.punkts), kā arī vakcīnu ražotāji ir atbrīvoti no trešo pušu prasībām (Līguma II 5.1. un 5.6.punkts) (Skaisti vai ne? Vai Viņķeles kundzei nevajadzētu arī nest atbildību par šiem noslēgtajiem līgumiem?)

Savukārt AstraZeneca noslēgtā līguma[9] “Avansa pirkuma līgums izstrādei, ražošanai, prioritārās iegādes iespējas un sekmīgas COVID-19 vakcīnas piegāde ES dalībvalstīm” saturs starp dalībvalstīm un EK pauž informāciju, ka:

1) AstraZeneca EK ir spējusi uzrādīt tikai I un II klīnisko pētījumu fāzes rezultātus no Oksfordas universitātes (Līguma 4.2.punkts, 10.lpp);

2) Dalībvalstis drīkst pārdot vakcīnas, negūstot no tām peļņu uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis (Līguma 18.lpp, 1.rindkopa);

3) AstraZeneca, tās darbinieki, saistītie uzņēmumi tiek atbrīvoti no trešo pušu prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu (Līguma 24.lpp, 14.punkts).

Jūsuprāt, vai tiesa šos argumentus vērtē? Protams, nē, jo “ nav nozīmes tam, cik izdevīgas vienošanās ir tikušas slēgtas ar vakcīnas izstrādājošām kompānijām un vai šīs kompānijas ir guvušas peļņu, jo šāds apstāklis nesniedz ziņas par vakcīnas drošumu vai efektivitāti”.

Aicinu visus, visus 1.oktobrī balsost PRET esošo eliti. Pret PAVļutiem, Kariņiem, Bordāniem, Muižniecēm un citiem Švābistiem... Mainoties bandiniekiem, spēles noteikumi nemainīsies! Vai kādu māc bažas, ka vēlēšanas būs negodīgas, ja atļauts būs vēlēt ar nederīgām pasēm? Kariņi, Pavļuti un līdzīgie uz to vien cer, jo pēkšņi uz vēlēšanām ieradīsies visi bezpajumtnieki un augšām celsies mirušie vēlētāji...


[1] https://treaties.un.org/doc/Publication/CN/2021/CN.355.2021-Eng.pdf

[2] https://treaties.un.org/doc/Publication/CN/2021/CN.378.2021-Eng.pdf;

[3] https://juristavards.lv/doc/276423-deklaracija-starptautiskajam-cilvektiesibu-organizacijam-par-arkartejo-situaciju-latvija/

[4] https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&q=COVID-19+Vaccine&IK-1=1&IK-2=2&CSR=on&NAC=on&SAT=on&DEC=on&ESC=on&ESI=on&PIM=on;

[5] https://www.zva.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Comirnaty10_VVAS_9menesi_deriguma_termins_17Dec2021.pdf; https://www.zva.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Spikevax%20-%20VVAS_%2012_2021.pdf; https://www.zva.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Comirnaty10_VVAS_9menesi_deriguma_termins_17Dec2021.pdf;

[6] https://www.gavi.org/vaccineswork/are-covid-19-vaccine-expiration-dates-too-cautious;

[7] https://www.docdroid.net/jjGoBC0/1618676600910-apa-biontech-pfizer-ocr-highlighted-pdf;

[8] https://www.rai.it/dl/doc/2021/04/17/1618676613043_APA%20Moderna__.pdf;

[9] https://www.rai.it/dl/doc/2021/02/19/1613725900577_AZ_FIRMATO_REPORT.pdf;

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...