Tiesību atņemšana par ātruma pārsniegšanu virs 30 km/h ir populisms
Aivars Freimanis*13.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes drošības padomes 9. decembra sēdē iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (Attīstībai/Par - attēlā) nāca klajā ar ierosinājumu, kas pārsteidza sabiedrību un arī citus Satiksmes drošības padomes dalībniekus, – atņemt tiesības par atļautā kustības ātruma pārsniegumu virs 30 km/h.
Šāds paziņojums ir visai pārsteidzošs, jo nav izdiskutēts ar sadarbības partneriem. Vai tas nenorāda uz nespēju sakārtot struktūras iekšieni un atrisināt šī brīža būtiskāko satiksmes drošības problēmu – katastrofālu kadru trūkumu un vēl katastrofālāku augsti profesionālu kadru trūkumu policijas rindās?
Regulāra ikdienas prevencija uz ceļiem nenotiek, policisti knapi paspēj negadījumus formēt, aizvien vairāk krītas pieķerto pārkāpēju skaits. Tā vietā, lai realizētu pašreizējās likumdošanas iespējas, tiek kalti plāni par kārtējo sodu palielinājumu.
Pirms pāris gadiem Valsts kontrole savā ziņojumā par satiksmes drošību un nesenāk "PwC Latvija" savā pētījumā par satiksmes drošības plānu norādīja uz to, ka faktiskie ceļu satiksmes negadījumu iemesli nav zināmi un tie netiek izpētīti, un pat tas niecīgais veikto ekspertīžu skaits un to rezultāti nekādi nenonāk kopējā statistikā un to rezultāti nav pieejami.
Policijas iemīlētais ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) iemesls "nepareiza ātruma izvēle" neizsaka neko, jo nav pat zināms, vai ir pārsniegts atļautais kustības ātrums. Ir aizsākts pētījums par to, kāpēc ir notikuši CSNg, kuros ir iesaistīti motocikli. Jau šobrīd ir pirmie secinājumi, ka pētījuma rezultāti liecina par pavisam citādu ainu, nekā līdz šim vispārpieņemtā.
Ja nu tomēr kļūdāmies un Iekšlietu ministrijai ir pamatojums rosināt bargākus sodus par atļautā kustības ātruma pārsniegšanu, tad lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:
- Cik pēdējos trīs gados ir notikuši ceļu satiksmes negadījumi, kuros vismaz viens ceļu satiksmes dalībnieks ir pārsniedzis atļauto kustības ātrumu?
- Lūdzam sniegt informāciju par pēdējos trīs gados ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu kustības ātrumu tieši pirms ceļu satiksmes negadījuma ar gradācijas soli 10 km/h.
- Cik procentuāli no visiem ceļu satiksmes negadījumiem ir zināmi transportlīdzekļu pārvietošanās ātrumi tieši pirms ceļu satiksmes negadījuma? Cik gadījumos ir veikta CSNg ekspertīze?
- Ja Iekšlietu ministrijas rīcībā nav šādu datu, kas būtu tiešs un saprotams pamatojums sodu apmēru izmaiņām, tad kādi citi argumenti ir bijuši par pamatu izplatītajam paziņojumam?
Kā Latvijas Motoklubu asociācija vēlamies rosināt pievērst uzmanību patiesajām problēmām, nevis nodarboties ar populistisku ierosinājumu par sodu palielināšanas ģenerēšanu. Sakārtojam likumdošanu un novēršam brāķi vairākos satiksmes noteikumu punktos, precizējam strīdīgas situācijas tā, lai visiem ir skaidrs, kā rīkoties.
* Latvijas Motoklubu asociācijas vadītājs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
