Tiesas apsargs nēsā Bičkoviča sievas mantas, neviena tiesībsargājošā iestāde tur neko dīvainu nesaskata
PIETIEK08.03.2017.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Ne kāda no tiesībsargāšanas iestādēm, kam sniegta šī informācija, ne Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija, ne Tiesnešu ētikas komisija nav saskatījusi neko dīvainu vai nosodāmu faktā, ka tiesas apsardzes darbinieks apliecina advokātes īpašo statusu konkrētajā tiesā, ierodoties tiesas zālē pēc viņas mantām un aiznesot tās uz advokātes automašīnu. Tiesa, šī ir bijusi nevis parasta advokāte, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča sieva Zenta Bičkoviča (attēlā), savukārt tiesa – labi zināmais Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu nams.
„Kā tas tika novērots. Z. Bičkoviča Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā jūtas burtiski „kā mājās", bez uzaicinājuma iet tiesas darbinieku kabinetos, kur sirsnīgi čalo ar darbiniekiem un tiesnešiem.
Abi šīs lietas izskatošie tiesneši uzkrītoši izrāda simpātijas Z.Bičkovičas izteiktajiem argumentiem un lūgumiem, tajā skaitā apmierina viņas pieteiktos lūgumus, neievērojot tiesību normās un judikatūrā noteikto, t.i. ir gatavi pat uz prettiesisku rīcību Z. Bičkovičas atbalstam.
Papildus tam pie civillietas Nr.C04422413 izskatīšanas tika novērots neatkarīgai tiesai neparasts skats – Z. Bičkovičas mapes ar lietas materiāliem tiesas zālē ieradās paņemt un līdz Z. Bičkovičas automašīnai nesa neviens cits kā Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu apsargājošais darbinieks, kuru Z. Bičkoviča uzrunāja vārdā.
Pārsteidzoši bija redzēt, ka tiesu nama apsardzes darbinieks apkalpo vienu no lietas dalībnieka pārstāvjiem,” – ar iesniegumu, kurā bija minēti arī šādi fakti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) bija vērsies uzņēmējs Matīss Strautiņš – viena no personām, kas iesaistīta SIA Pilsētprojekts Invest īpašumu dalīšanas strīdos.
"Redzams, ka I.Bičkovičam ir raksturīgi dienestam piešķirtās pilnvaras izmantot privātām vajadzībām, lietu pārsūtīšanas gadījumos piepalīdzot savai sievai Z.Bickovičai „nokārtot" lietas tur, kur viņai tas ir visvieglāk izdarāms, par ko Z.Bičkoviča saņem dāsnus honorārus, kas neapšaubāmi ceļ I.Bičkoviča ģimenes labklājību (šie honorāri ieplūst arī I.Bičkoviča mantā, jo laulātajiem nav reģistrēta laulāto mantas šķirtība), bet dienesta automašīnas izmantošanas gadījumā uz valsts rēķina ietaupot savu naudu," iesniegumā bija norādījis uzņēmējs.
Taču, kā noskaidrojis Pietiek, KNAB šajā izklāstā neko atbilstošu savai kompetencei nav saskatījis, tāpēc visu iesniegumu vienkārši pārsūtījis tālāk tieslietu ministram. Arī Tieslietu ministrija neko, kas būtu tai izskatāms, šajos faktos nav saskatījusi, tāpēc iesniegumu pārsūtījusi tālāk Tiesnešu ētikas komisijai. Savukārt komisija iesnieguma daļai par Augstākās tiesas priekšsēdētāja sievas īpašo statusu Aizkraukles tiesā nav pievērsusi vispār nekādu uzmanību.
Vienīgā, kas izskatījusi faktus par Bičkovičas īpašo statusu Aizkraukles tiesu namā, ir Zvērinātu advokātu padome, taču arī tā vērtējusi tikai kolēģes rīcību no sava redzes viedokļa – un nekādus pārkāpumus nav konstatējusi.
„Zvērinātu advokātu padome tic kolēģes Z.Bičkovičas sniegtajām ziņām, ka Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā tiesnešu darba kabinetiem ir atsevišķa ieeja un citu - nepiederošu - personu atrašanās tiesnešu darba kabinetos nav iespējama.
Savukārt tiesas kancelejas un sekretāru darba kabineti, kuros notiek dokumentu iesniegšana un izsniegšana, ir atvērti un tajos apmeklētājiem, tai skaitā, lietas dalībniekiem, ir iespējams vērsties pie tiesas darbiniekiem pēc nepieciešamās informācijas dokumentiem,” teikts advokātu padomes slēdzienā.
Bičkoviča advokātu padomei neesot noliegusi, ka „somas ar lietas materiāliem deviņu sējumu apjomā pēc tiesas sēdes uz automašīnu ir aiznesis tiesas apsardzes dalībnieks”, taču „Zvērinātu advokātu padomes ieskatā tas ir elementāras pieklājības žests”.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
