Tiesa nospriež – Ārlietu ministrijai jāatvainojas un jāatklāj ziņas par prēmijām un piemaksām: publicējam pilnu spriedumu
Lato Lapsa17.01.2018.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Edgara Rinkēviča vadītajai Ārlietu ministrijai ir jāatvainojas par informācijas slēpšanu un jāatklāj tās līdz šim slēptās ziņas par tās darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, - šādu spriedumu pieņēmusi administratīvā rajona tiesa, vienlaikus skaidri norādot uz Ārlietu ministrijas mēģinājumu maldināt tiesu un apgalvot, ka šādas ziņas jau esot publiski pieejamas.
Kā rāda tiesas spriedums, E. Rinkēviča vadītā ministrija ne tikai nebija sniegusi pieprasīto informāciju par ministrijas darbiniekiem pagājušā gada pirmajos mēnešos izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, bet arī gan informācijas prasītājam, gan arī tiesai apgalvojusi, ka šāda informācija jau esot publiski pieejama: ja kādu šādas ziņas interesējot, tas varot pats „to sagrupēt un analizēt atbilstoši viņa interesei”.
Paskaidrojumos tiesai Ārlietu ministrija bija arī apgalvojusi, ka, lai sabiedrības pārstāvim sniegtu šādas ziņas par nodokļu maksātāju līdzekļu tēriņiem, tai „būtu jāvelta papildu cilvēkresursi nepieciešamās informācijas apkopošanai un sagrupēšanai”. Turklāt esot arī pieļaujama iespēja, ka kāds varētu vēlēties arī turpmāk uzzināt, kā balvām un prēmijām tiek tērēti budžeta līdzekļi, bet šādu ziņu sniegšanai Ārlietu ministrijas rīcībā neesot resursu.
Savukārt tiesa spriedumā ir norādījusi E. Rinkēviča vadītajai ministrijai, ka Latvijā ir spēkā Informācijas atklātības likums, kuras mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.
Pārbaudot Ārlietu ministrijas argumentus, tiesa ir konstatējusi, ka faktiski iestāde ir mēģinājusi maldināt ne tikai piemaksu informācijas pieprasītāju, bet arī pašu tiesu. „Atzīstams, ka, atsakot pieteicējam izsniegt pieprasīto informāciju atbildētāja nepamatoti ir norādījusi uz šādas informācijas pieejamību publiskajā telpā, jo internetā bez maksas nav pieejama pieteicēja pieprasītā informācija,” teikts spriedumā.
Tiesa atzinusi par nepamatotu arī Ārlietu ministrijas apgalvojumu, ka pieprasīto ziņu sniegšana no iestādes prasītu pārmērīgu piepūli: „Pieteicēja prasība saņemt šādu informāciju mēneša ietvaros nevarētu nekādā veidā apdraudēt iestādes darbu vai citu personu tiesības. Turklāt tiesa ņem vērā arī to apstākli, ka ministrija daļēji jau sagrupē šādu informāciju.”
Šajā gadījumā tiesa ir arī uzskatījusi, ka Ārlietu ministrijas rīcība, slēpjot no sabiedrības pārstāvja nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojumu, ir bijusi pietiekami nopietnai, lai ministrijai uzliktu par pienākumu „rakstveidā atvainoties pieteicējam par tiesību aizskārumu, kas radies ar ministrijas prettiesiskiem lēmumiem”.
Zīmīgi, ka administratīvās tiesas spriedums nosaka, ka Ārlietu ministrijai ir ne tikai jāatvainojas un jāsniedz tai pieprasītās ziņas par ministrijas darbiniekiem 2017. gada pirmajos mēnešos izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, bet arī jāatmaksā informācijas pieprasītājam 146 eiro liela valsts nodeva.
Tas nozīmē: ja iestāde regresa kārtībā nevērsīsies pret konkrētām amatpersonām, kuru vainas dēļ ministrija līdz šim slēpusi šo informāciju, šī nauda tiks samaksāta no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Savukārt vēršanās regresa kārtībā bez „pamudinājuma” no malas ir mazticama, ņemot vērā, ka prettiesiskos lēmumus par informācijas nesniegšanu ir pieņēmusi Ārlietu ministrijas vadība.
Tikmēr iespaidīga papildatalgojuma piešķiršana, nesniedzot pamatojumus izmaksām konkrētiem darbiniekiem, E. Rinkēviča vadītajā ministrijā joprojām ir ierasta prakse. Šādi izskatās lielākās summas, kas Ārlietu ministrijas darbiniekiem papildus noteiktajam ikmēneša atalgojumam izmaksātas pagājušā gada decembrī:
Gunārs Everts, otrais sekretārs - 4598,38 eiro
Andrejs Pildegovičs, valsts sekretārs - 1856,11 eiro
Sandra Salmiņa-Šuke, nodaļas vadītāja - 1657,91 eiro
Gunda Reire, ministra padomniece - 1587,60 eiro
Elita Kuzma, Valsts protokola vadītāja - 1569,90 eiro
Alda Vanaga, valsts sekretāra vietniece - administratīvā direktore - 1546,54 eiro
Aiga Liepiņa, vēstniece - departamenta direktore - 1329,47 eiro
Andra Kuzmina-Kovaļova, padomniece-nodaļas vadītāja - 1311,58 eiro
Iveta Šķiņķe, departamenta direktora vietniece - nodaļas vadītāja - 1212,87 eiro
Lolita Eriņa, departamenta direktora vietniece - 1212,30 eiro
Līga Usilenoka, padomniece - 1174,10 eiro
Ģirts Jaunzems, padomnieks - 1162,88 eiro
Vija Buša, padomniece - 1151,24 eiro
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
