Tiesa izskatīs Latvijas Radio nevēlēšanos publicēt Lato Lapsas atbildi Valda Dombrovska izteikumiem "3.a portfeļa" lietā

Lato Lapsas iesniegtajā prasības pieteikumā norādīts, ka šā gada 19. maijā Dombrovskis, kas tobrīd pildīja Saeimas deputāta pienākumus, VSIA Latvijas Radio 1. programmas raidījumā nāca klajā ar šādu paziņojumu:

"Redziet, šos kārtējos Lato Lapsas paziņojumus es tiešām vērtēju kā priekšvēlēšanu melnā PR kampaņu, jo runa ir par darījumiem, kas ir notikuši pirms daudziem gadiem, un arī šie pēdējie raksti ir par valdības lēmumiem, kas ir notikuši pirms gada, ja ne vairāk. Līdz ar to tas, ka pēkšņi šāda ažiotāža tiek celta dažas dienas pirms vēlēšanām, manuprāt, pilnīgi skaidri liecina, ka Lato Lapsa tāpat kā pirms Saeimas vēlēšanām, viņš izplatīja visādus priekšvēlēšanu materiālus pret Vienotību, arī tagad ir izvērsis kampaņu pret Vienotību."

Pieteikumā norādīts: šajā paziņojumā paužot personisko viedokli, ka Lapsa esot "tagad (..) izvērsis kampaņu pret Vienotību", Dombrovskis vienlaikus ir paudis arī tīši nepatiesas, melīgas ziņas.

"Reizē ar viedokļa paušanu V. Dombrovskis pauda nepatiesas ziņas, ka es, Lato Lapsa, "pirms Saeimas vēlēšanām" esot veicis šādu darbību - "izplatīja visādus priekšvēlēšanu materiālus pret" partiju Vienotība"," norādīts prasības pieteikumā. Tajā norādīts, ka vienlaikus Dombrovskis arī izteicis tīši apmelojošu, nomelnojošu izteikumu: "Šos kārtējos Lato Lapsas paziņojumus es tiešām vērtēju kā priekšvēlēšanu melnā PR kampaņu."

Pieteikumā aprakstīts, kā šā gada 22. maijā Lapsa vērsies pie VSIA Latvijas Radio valdes locekļa Jāņa Sikšņa ar iesniegumu, kurā pieprasījis atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam pārraidīt atbildi uz minētajā Latvijas Radio 19. maija raidījumā paustajām nepatiesajām, apmelojošajām ziņām.

"Minētajā iesniegumā es norādīju, ka minētajā raidījumā Valdis Dombrovskis pauda šādas nepatiesas, apmelojošas ziņas un tīši apmelojošus, nomelnojošus izteikumus: 1) "Lato Lapsa tāpat kā pirms Saeimas vēlēšanām, viņš izplatīja visādus priekšvēlēšanu materiālus pret Vienotību" 2) "Šos kārtējos Lato Lapsas paziņojumus es tiešām vērtēju kā priekšvēlēšanu melnā PR kampaņu"," teikts pieteikumā.

Saistībā ar šīm nepatiesajām, apmelojošajām ziņām Lapsa Latvijas Radio šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā bija pieprasījis pārraidīt šādu atbildi:

"Šā gada 19. maijā Valdis Dombrovskis, uzstājoties Latvijas radio, paziņoja, ka es, Lato Lapsa, pirms Saeimas vēlēšanām esot izplatījis visādus priekšvēlēšanu materiālus pret viņa pārstāvēto partiju Vienotība un ka es nodarbojoties ar priekšvēlēšanu melnā PR kampaņu.

Valdis Dombrovskis meloja visiem Latvijas radio klausītājiem. Es nekad neesmu izplatījis priekšvēlēšanu materiālus pret viņa pārstāvēto partiju, un es arī nekad neesmu nodarbojies ar priekšvēlēšanu melnā PR kampaņām. Ja Valdis Dombrovskis par saviem meliem publiski neatvainosies, viņš par tiem atbildēs tiesā.

Man ir patiesi skumji, ka Latvijas sabiedriskais radio, kas pārtiek no nodokļu maksātāju naudas, šādā veidā tiražē melus un nepatiesības un ir kļuvis par vienas politiskas partijas ruporu."

Taču Latvijas Radio valdes loceklis Siksnis likumā doto iespēju pārraidīt atbildi atteica, paziņojot, ka "Programmas Latvijas Radio 1 2014.gada 19.maija raidījumā Krustpunktā izskanējušajā tiešā ētera intervijā Valdis Dombrovskis pauda savu personisko uzskatu. Intervijas laikā Valda Dombrovska sniegtā atbilde ir uzskatāma par viņa personisko viedokli (uzskatu) nevis ziņām".

"Demonstrējot nesapratni par manā 22. maija iesniegumā izteikto prasību, VSIA Latvijas Radio savā vēstulē arī norāda, ka "Eiropas Cilvēktiesību tiesa, lai uzsvērtu vārda brīvības un mediju īpašo lomu sabiedrībā, ir izstrādājusi principu, ka žurnālists nav atbildīgs par intervijas laikā izteikto citu personu viedokli vai faktiem, ja viņš no tiem ir pietiekami norobežojies un šī intervija rosina publisko diskusiju sabiedrībā svarīgā jautājumā.

Lietā Jersild v. Denmark Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, „ka žurnālista sodīšana par piedalīšanos citas personas paziņojumu izplatīšanā ar intervijas starpniecību var būtiski kavēt preses ieguldījumu publiskajā diskusijā par sabiedrībā svarīgu jautājumu [...]" , jo ziņas, kas tiek pasniegtas ar interviju palīdzību, rediģētas vai nē, ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem, lai prese varētu izpildīt savu „sargsuņa lomu"".

Šai sakarā norādu, ka manā 2014. gada 22. maija iesniegumā nebija nekādas norādes par kādu "žurnālistu sodīšanu", par ko savā vēstulē raksta VSIA Latvijas Radio. Manā iesniegumā tika pieprasīts atbilstoši normatīvajam aktam pārraidīt manu atbildi uz izskanējušajām apmelojošajām ziņām," norādīts Lapsas prasības pieteikumā.

Lapsas prasības pieteikumā aprakstīts arī tas, kā noteiktu varas pārstāvju "apkalpošanas" vārdā Latvijas Radio ir gatavs "aizmirst" arī to, kas teikts tā oficiālajā Rīcības kodeksā:

"Papildus tam jānorāda uz faktu, ka Atbildētājs pilda sabiedriskā medija funkcijas un pilda sabiedrisko pasūtījumu - tas saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 71. pantu ir pasākumu kopums, kura uzdevums ir arī (..)

2) veicināt cilvēktiesību un pamattiesību īstenošanu;

3) sekmēt demokrātijas un ētikas principu nostiprināšanos, atspoguļojot sabiedrības viedokļu daudzveidību;

4) nodrošināt objektīvu, neatkarīgu un tematiski līdzsvarotu ziņu, analīzes un komentāru veidošanu par notikumiem Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē.

Šī likuma 24. pantā arī noteikts, ka (..)

(4) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru.

(5) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izstrādā savu publiski pieejamu rīcības kodeksu, kurā norāda savas darbības pamatprincipus, akceptētos ētiskas darbības nosacījumus, noteikumus par nepieņemamiem audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem

Atbildētāja rīcības kodeksā saistībā ar politiskās varas pārstāvju uzstāšanos Atbildētāja raidījumos ir norādīts, ka "Politiķus un varas pārstāvjus var aicināt uz raidījumiem tad, kad temats un apspriežamā problēma prasa politiķu vai varas pārstāvju viedokļus. (..) Attiecībā pret varas pārstāvjiem žurnālistam ir jāaizstāv sabiedrības intereses. Raidījumiem, kuros piedalās varas pārstāvji, jāveic uzraudzības funkcijas pār varu, tādēļ žurnālistam jābūt īpaši analītiskam un kritiskam".

Kā redzams no minētā raidījuma, tajā varas pārstāvim V. Dombrovskim tika dota brīva iespēja paust apmelojošās ziņas un reputāciju aizskarošos izteikumus. Pretēji Atbildētāja rīcības kodeksam žurnālists nebija "īpaši analītisks un kritisks", pat nemēģinot lūgt sniegt kādus pierādījumus V. Dombrovska paustajām nepatiesajām ziņām un izteikumiem.

Ņemot to vērā, ir īpaši nepieņemami, ja valsts medijs, kas pilda sabiedrisko pasūtījumu, dod iespēju augstai amatpersonai brīvi izteikt kādu trešo personu apmelojošas ziņas un reputāciju graujošu viedokli, bet nevēlas pildīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas un nodrošināt aizskartajai personai tiesības uz atbildes pārraidīšanu."

Tiesa pašlaik ir ierosinājusi civillietu un noteikusi Latvijas Radio 30 dienu termiņu savu paskaidrojumu iesniegšanai.

Novērtē šo rakstu: