Tiesa atzīst: uzņēmēji Dzenītis un Lazdiņš mecenātus Teterevus nav apkrāpuši
Lato Lapsa15.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar attaisnojošu spriedumu pirmdien beidzās krimināllieta, kuru pirms četriem gadiem sāka izskatīt Rīgas Centra rajona tiesa. Nu tā izspriedusi, ka ne bijušais Jūrmalas pilsētas domes deputāts Māris Dzenītis (attēlā), ne uzņēmējs Gints Lazdiņš nav vainojami krāpšanā lielā apmērā, kā to mēģināja pierādīt pretējās puses – tradicionāli par mecenātiem dēvēto Borisa un Ināras Teterevu advokāts Romualds Vonsovičs.
Gan M. Dzenītis, gan G. Lazdiņš, gan arī mazākpazīstamais Kristaps Grantskalns bija apsūdzēti pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas – par krāpšanu lielā apmērā vai gadījumā, ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem.
Šī lieta savulaik sākās kā B. Tetereva civiltiesisks strīds ar vairākiem uzņēmumiem par iespaidīga apmēra – vairāk nekā 50 miljonu eiro – pirkuma līgumu. Šo summu bija paredzēts maksāt par Jūrmalas nekustamajiem īpašumiem, uz kuriem tika plānots attīstīt vissezonas slēpošanas trases projektu „Kāpa”.
Taču tad B. Teterevs anulēja visas pilnvaras personai, kas uz to pamata šo līgumu bija noslēgusi, un vērsās tiesā pret trim uzņēmumiem ar prasību atzīt šo pirkuma līgumu par spēkā neesošu. Šo tiesvedību, pusēm vienojoties par mierizlīgumu, 2011. gadā izbeidza Augstākā tiesa, lai gan par visiem darījumiem un ar visām iesaistītajām personām mierizlīgumi netika noslēgti.
Tiesā pēcāk atklājās, ka Teterevu pilnvarotā persona savulaik bija bijusi viņu bērnības draudzene un jau mūsu dienās arī iepriekš bija Teterevu vārdā nekustamos īpašumus gan pirkusi, gan pārdevusi. Turklāt pret viņu mecenātu pāris ne ar kādām prasībām tā arī nevērsās.
Tomēr ar to šie notikumi nebeidzās. Latvijā ir izplatīta prakse, kad, nepanākot vēlamo iznākumu civiltiesiskā strīdā, viena no pusēm ar dubultu sparu cenšas savu panākt caur tiesībsargāšanas iestādēm un kriminālprocesu. Tieši šāda taktika tika izmantota arī šajā gadījumā.
Vispirms Teterevu laulātais pāris ar advokāta starpniecību bija vērsušies policijā ar iesniegumu, kurā bija minēts, ka līguma slēgšanā izmantotā pilnvara esot viltota. Taču, noskaidrojoties, ka pilnvara tomēr bijusi īsta, kriminālprocess tika izbeigts, - bet ne uz ilgu laiku.
Pateicoties R. Vonsoviča rūpēm, kurš pēc kriminālprocesa izbeigšanas bija vērsies ar iesniegumu prokuratūrā un panācis procesa atsākšanu, Teterevi tika atzīti par cietušajiem, bet M. Dzenītis un G. Lazdiņš 2015. gada pavasarī stājās tiesas priekšā kā apsūdzētie liela apmēra krāpšanā.
Krimināllietas izskatīšana bija ilga un dīvaina, - kaut gan abi Teterevi oficiāli bija atzīti par cietušajiem, B. Teterevs tiesā vispār neieradās, savukārt I. Tetereva paziņoja, ka viņai nekādu pretenziju vispār neesot. Tiesas dalībniekiem brīžam radās pat iespaids, ka vienīgā persona, kam process ir būtisks, cietušo pusē ir tikai R. Vonsovičs.
To aizvadītajā nedēļā pēdējā vārdā atzina arī M. Dzenītis: „Patiesā labuma guvējs no nu jau gandrīz desmit gadu garumā ievilktās lietas ir šajā zālē sēdošais tā saucamo cietušo pārstāvis Romualds Vonsovičs. Tā saucamo cietušo pārstāvis acīmredzot saņem ievērojamu honorāru no turīgiem klientiem – tā saucamajiem cietušiem – B.un I. Tetereviem un ir ieinteresēts, lai šis process, kas tiek apmaksāts no nodokļu maksātāju naudas, vilktos pēc iespējas ilgāk.”
Neraugoties uz pirmās instances attaisnojošo spriedumu, to ir iespējams pārsūdzēt. Tas, vai šis process, kas līdz šim ir ildzis vairāk nekā deviņus gadus, vēl turpināsies, ir tieši atkarīgs no tā, vai „patiesā labuma guvējam” izdosies pārliecināt savus klientus par nepieciešamību tiesāšanos turpināt.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
