Tiec vaļā no AKKA/LAA alkatības, netērējies un vēl atbalsti savējos!
Vurdalaks, metālists03.05.2012.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Ar katru gadu tādas organizācijas kā AKKA/LAA un LaIPA paplašina savas darbības sfēras. Nu jau tās ne tikai iekasē naudu no radiostacijām, TV kanāliem un citiem medijiem par dažādu darbu atskaņošanu, bet ķeras klāt katram frizierim, manikīrei, taksistam, sīkbodniekam utt., kas savā darbavietā ieslēdzis fona mūziku. Jāmaksā neatkarīgi no tā, vai darbavietā skan radio, TV vai mūzika no CD. Vai ir iespēja izvairīties no šīs alkatības? Jā! Simtprocentīgi!
Lai arī AKKA-veidīgās organizācijas neiebilst, kad tiek nodēvētas par „autortiesību aizstāvēm”, patiesībā šīs organizācijas ir biznesa kantori, kas savu biedru uzdevumā ievāc naudu no darbu izmantotājiem. Par „administrēšanu” saņemot savus procentus, organizācija saviem biedriem tālāk izmaksā publiski neizziņotas un nevienam īsti nezināmas summiņas. (Cerams, ka vismaz nodokļus valstij nomaksā…)
No tā izriet, ka nemaksāt AKKA/LAA, LaIPA vai citiem līdzīgiem kantoriem ir vienkārši: klausies savā darbavietā tādu fona mūziku, kuras autori un izpildītāji nav šo organizāciju biedri un līdz ar to nav pilnvarojuši trešās personas piedzīt jebkādu naudu no klausītājiem vai uzņēmumiem!
Ja rodas jautājums - „vai tā vispār var būt?”, jāpiezīmē, ka lielākā mūzikas daļa rodas kā radošā un mākslinieciskā izpausme, nevis komerciāls produkts. (Un tas nav tikai alternatīvais un smagais roks.) Par šīs mūzikas klausīšanos publiskās vai darba vietās nav jāmaksā nekāda maksa - autoriem pietiks ar to, ka tiks iegādāts CD, plate vai digitālais fails. Patiesībā tieši šī nekomerciālā Latvijas mūzika ir labāk pazīstama citur pasaulē nekā mūsu komercpops, ko apliecina arī dažādos ārzemju leiblos pēdējo gadu laikā izdotie Latvijas smagās mūzikas ieraksti.
Nenoraidot versiju, ka daudziem māksliniekiem ir izdevīgi izmantot publiskā izpildījuma maksas iekasēšanas starpnieku pakalpojumus, jāatceras, ka tā nav vienīgā iespēja. Piemēram, šādus pasaulē novērtētos latviešu mūziķu albumus var klausīties un atskaņot par prieku citiem jebkur - darbā/taksometrā/publiskos pasākumos, neradot sev un darbavietai liekas izmaksas:
DARK DOMINATION - „Reign of the Fallen One” (izdevējs - Sabbathid Records, Japāna, 2008.)
SKYFORGER - „Kurbads” (Metal Blade, ASV, 2010.); „Zobena Dziesma” (Folter Records, Vācija, 2003.)
DISEIM - „Holy Wrath” (Abyss Records, ASV, 2012.)
SUN DEVOURED EARTH - „Day After Day, Year After Year, When Will It End”, (Handmade Birds, ASV, 2011.; septiņu iepriekšējo albumu apkopojums uz četriem CD)
FRAILTY - „Melpomene”, (ARX Productions, Ukraina, 2012.)
TESA - „Tagad”, „Nekad” un „Heartbeatsfromthesky” (Old School Kids, Krievija, 2006. - 2008.)
FLAYING - „Commandments: Violated” (Epidemie Records, Čehija, 2006.)
TRENDKILL METHOD - „Affective Arousal” (Sonic Blast Media, Singapūra, 2011.)
Un tie ir tikai tie albumi, kas pēdējos gados izdoti ārzemēs! Vēl nāk klāt visi tepat Baltijā jau iznākušie un drīzumā plānotie ieraksti no tādām grupām kā HEAVEN GREY, RŪSA, MALDUGUNS, NEGLECTED FIELDS, SOLARIS, URSKUMUG, NYCTICORAX, GRONDH, 9HORIZON, HUSKVARN, APĒDĀJS un daudzām citām. Vietējam pastāvīgajam smagās un eksperimentālās mūzikas izdevējam „P3lican” (sk. http://ej.uz/p3lican) jāpieskaita EBM/industriāļi no it kā mazskaitlīgās, bet neproporcionāli ražīgās STURM kustības - KNAUZERS, STROPS, KAUNA TRAIPS, ANTARKTĪDA, BARODARHO un daudzi citi (sk. http://www.sturmmandat.com).
Tāpēc visiem tiem, kas nobažījušies par AKKA/LAA un LaIPA alkatību, rekomendēju to uztvert kā iespēju un iepazīt jaunus, līdz šim nedzirdētus Latvijas māksliniekus - un strādāt mierīgi, radoši un ražīgi, klausoties enerģijas pilnu mūziku!
http://www.youtube.com/watch?v=QRe22I3oE6A
Video: Dark Domination - „Rebellion 666” no festivāla „Kiklim Žaibu” oficiālā DVD
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
