Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā, un mēs pieminam tūkstošiem civiliedzīvotāju upuru. Krievijas iebrukums rada stindzinošu kontrastu mieram un vienotībai, ko simbolizē Eiropas diena. Taču šī skaudrā tagadnes realitāte liek mums domāt plašāk par apdraudējumu Eiropas demokrātijām.

Pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā Francijas politiķis Robērs Šūmans pauda savu redzējumu par Eiropas kopienas tapšanu. Viņa pārliecība bija, ka tikai demokrātiskas valstis, kas balstītos savstarpējā paļāvībā un uzticībā, var veidot šādu valstu apvienību. Eiropas kopienai bija jābūt pretmetam ne tikai pirmskara nacionālo valstu egoistiskajai domāšanai, bet arī totalitārisma draudiem, ko iemiesoja Padomju Savienība. 1950. gada 9. maijā, kad dzelzs priekškars jau bija sadalījis pasauli, tika pieņemta Šūmana deklarācija, liekot pamatus demokrātiskās Eiropas arhitektūrai.

Šūmanam demokrātija nozīmēja stratēģisku alternatīvu, šodien – apvienotajā Eiropā – demokrātija ir viena no pamatvērtībām. Tā definē Eiropas Savienības identitāti pasaules telpā. Tādēļ Eiropas demokrātiju vājums neizbēgami skartu arī Eiropas Savienības identitātes kodolu.

Pēdējā desmitgadē ir saasinājusies eiropiešu nedrošības apziņa. To veicinājusi gan masveida imigrācija, gan darba tirgus izmaiņas un sociālekonomiskā nevienlīdzība, gan pandēmija. Šie procesi sēj neticību Eiropas Savienības morālajai autoritātei un vājina dalībvalstu demokrātijas. Taču minētās problēmas pašas par sevi vēl nerada tiešu apdraudējumu demokrātijai. Tās drīzāk liek sabiedrībai mobilizēties, iesaistīties diskusijā un atrast pareizākos risinājumus.

Patieso apdraudējumu es saskatu citur − virtuālajā vidē, kādu to ir izveidojušas tiešsaistes platformas, izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģiju iespējas. Tās ir spējušas akumulēt milzīgu kapitālu, attīstījušās peļņas interesēs vidē bez noteikumiem un bez sabiedrības uzraudzības, tā radot nepieredzētus riskus demokrātisku valstu suverenitātei un demokrātiju leģitimitātei. Iespējamo risku mērogu mēs esam sākuši apzināties tikai pavisam nesen.

Pagājušajā desmitgadē virtuālajā vidē ir nekontrolēti augušas daudzveidīgas iespējas mākslīgi radikalizēt un polarizēt sabiedrisko domu. Par simbolisku pagrieziena punktu kļuva 2016. gads, kad Lielbritānijā notika Brexit referendums un ASV – prezidenta vēlēšanas. Abos notikumos, kā vēlāk izrādījās, būtisku lomu spēlēja sociālās tiešsaistes platformas un rafinēti algoritmi, kas ļāva autoritārām valstīm manipulēt ar demokrātisku valstu sabiedrisko domu, metodiski iepludināt tajā dezinformāciju un "lipīgas" sazvērestības teorijas.

Tiešsaistes platformu īpašnieki ir atraduši simbiozi ar politiski motivētu dezinformāciju: vieni iegūst lielāku peļņu, otri – plašāku un agresīvi noskaņotu sekotāju loku. Katram lietotājam ir izveidots viņa profils, un, lai ilgāk noturētu lietotāja interesi, algoritms piegādā arvien radikālāku lietotājam interesējošu informāciju. Veidojas aizvien manipulatīvāki informācijas burbuļi. Pilsoņu griba, kas līdz šim vismaz normatīvi ir tikusi uzskatīta par brīvu, kļūst par arvien vairāk apšaubāmu pieņēmumu.

Informācijas tehnoloģijas ir degradējušas racionāla, publiska dialoga nozīmi un iedzīvinājušas tā saukto "pēc patiesības" domāšanu, uz ko ir balstīta visa Krievijas propagandas mašinērija. Komunikācijas tehnoloģiju pavērtās dezinformācijas slūžas var jebkuru sociālu problēmu ieraut neprātīgā, naidpilnā atvarā un iespējot jaunus populistiskos spēkus. Vienlaikus globālās interneta platformas, kas pelna reklāmdevēju miljonus, apdraud Eiropas valstu vietējo mediju ilgtspēju. Kopumā ņemot, tas ir palielinājis Rietumu demokrātisko valstu ievainojamību.

Eiropas dienai, ko šodien atzīmējam, jākalpo kā vēstures atgādinājumam, ka mēs nedrīkstam zaudēt modrību iepretim reāliem demokrātijas apdraudējumiem. Tas ir atgādinājums par pašaizsargājošās demokrātijas principa nozīmību. Pagājušā gadsimta 30. gados Eiropas demokrātiju vājums padarīja tās uzņēmīgas pret autoritārisma un totalitārisma vīrusu. Iracionālas un ekstrēmas politikas, kas kā līdzekli ciniski izmantoja demokrātijas dotās brīvības, kļuva par pašu demokrātiju kapračiem. Robērs Šūmans vīziju par Eiropas kopienu vienojošajām vērtībām pretnostatīja šim pašdestruktīvajam pirmskara mantojumam.

Demokrātija nedrīkst būt bezpalīdzīga. Demokrātijas garantētās brīvības nedrīkst tikt izmantotas, lai grautu pašu demokrātiju. Valsts institūcijām un pilsoņiem ir pienākums aizstāvēt un nosargāt demokrātiju pret tās apdraudējumiem. Tāda ir pašaizsargājošās demokrātijas jēdziena būtība.

Tāpēc ir apsveicams Eiropas Parlamenta rosinājums aizliegt Eiropas politiskajām partijām saņemt finansējumu no trešajām valstīm, lai ierobežotu iespēju tās pārvērst demokrātiju ārdošā spēkā. Solis pareizā virzienā ir arī daudzu Eiropas valstu lēmums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā slēgt savas informācijas telpas Kremļa propagandas kanāliem. Tā nav vārda brīvības ierobežošana, jo šie kanāli nav mediji, bet gan informācijas kara ieroči, kas tiek vērsti pret Ukrainu un Rietumu demokrātijām.

Informācijas tehnoloģiju radītajiem riskiem ir jādod atbilde, tai jābūt izteiktai tiesisku principu valodā. Šim demokrātijas pašaizsardzības virzienam ir jābūt Eiropas kopējai lietai, tam es esmu pievērsis pastiprinātu uzmanību savas prezidentūras laikā.

Kas pārredzamā nākotnē būtu darāms informācijas tehnoloģiju jomā, lai mazinātu apdraudējumu Eiropas demokrātijām?

Pirmkārt, ir jāpārskata tehnoloģiju pārvaldības principi un tiesiskais ietvars. Eiropas Savienībā esam spēruši pirmos soļus, lai radītu juridisko ietvaru digitālo pakalpojumu tirgum, bet būs vēl daudz jāstrādā, lai tiesisko regulējumu ieviestu un pilnveidotu. Taču pamatprincips paliek nemainīgs – šī informācijas telpa ir daļa no kopīgas publiskās sfēras, un tā ir jāpārvalda visas sabiedrības interesēs. Akcionāru peļņa nevar būt vienīgais priekšnosacījums.

Otrkārt, ir jāstiprina Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts informatīvā telpa. Tam nepieciešamas investīcijas kvalitatīvas un ilgtspējīgas žurnālistikas attīstībai, tostarp privātajos medijos. Vienlaikus tas arī nozīmē turpināt sistemātisku darbu informācijas un medijpratības izglītības jomā, lai mūsu sabiedrība spētu orientēties, izsvērt avotus, saturu un emocijas.

Demokrātija ir veids, kā eiropieši ir raduši dzīvot un pārvaldīt sevi. Mūsu – Eiropas Savienības dalībvalstu – pienākums ir aizsargāt demokrātiju gan no destruktīvā spēka, ko līdzās informācijas tehnoloģiju attīstībai nes tiešsaistes platformas, gan no kaimiņos agonējošām autokrātijām.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....