Iesaki rakstu: 
Draugi! Atbalstītāji! Mēs izsakām lielu paldies par morālo atbalstu akcijā “Ziemassvētku tirdziņiem būt!”. Paldies visiem, kas zvanīja, rakstīja un sūtīja e-pastus! Diemžēl ar lielām skumjām paziņojam, ka 12.11.2021 Operatīvās vadības grupas sanāksmē pieņemts lēmums Ziemassvētku tirdziņus rīkot aizliegt. Atļaut tirdzniecību tikai pašvaldību fiksētajās tirdzniecības vietās.
Informācijai: pašvaldību fiksētās vietas ir, piemēram, centrāltirgū, pie kapiem, dažas vietas Rīgas parkos un dārzos, un tās tiek izsolītas pašvaldību izsolēs gada sākumā uz visu gadu! Ja ir kāda brīva vieta, tad tām ir specifiski nosacījumi: drīkst tirgot ziedus, saldējumus, bezalkoholiskos dzērienus, bet ne Ziemassvētku preces...
Šo divu dienu laikā esam iepazinuši daudzu ministriju pārstāvjus - gan tos, kuri centās mūs atbalstīt, gan arī tādas personas, kuras ir strikti “pret” Ziemassvētku tirdziņu rīkošanu. Lūk, viena no tādām – Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
Īss telefona sarunas atstāsts ar viņu:
- Kāpēc jūs neatbalstījāt Ziemassvētku tirdziņu rīkošu?
- Jūs tur savācaties grupās un radāt pūli.
- Vai jūs esat bijusi, piemēram, gadatirgū Vērmanes dārzā?
- Nē, man nav laika.
- Jūs uzskatāt, ka Rīgas Centrāltirgū, kur tirdzniecība notiek “sarkanajā režīmā”, tiek ievēroti visi valdības ieteikumi COVID mazināšanai?
- Tur visu kontrolē policija, ja vajag.
- Mēs esam gatavi strādāt arī “zaļajā režīmā” .
- Mēs saņemam daudz e-pastu no biedrībām, asociācijām un no privātpersonām, ka viņiem Ziemassvētku tirdziņi traucē. Un mums jāņem vērā arī šīs puses viedoklis.
Noliekot tālruni, man trūka vārdu, lai izteiktu savu sašutumu un neizpratni par to, ka cilvēks, kurš NEKAD nav bijis tirdziņos un, šķiet, absolūti NEIZPROT gadatirgus organizēšanas principus, kā arī NEZINA, kas ir pašvaldību fiksētās tirdzniecības vietas, ar vieglu roku var parakstīties par Ziemassvētku tirdziņu aizliegšanu!
Ja jums ir, ko teikt Janai Feldmanei, es norādīšu viņas kontaktus (tie ir publiski pieejami arī internetā): +371 67876119; [email protected].
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
