Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēsture atkārtojas

Pēdējā laikā ir radusies sajūta, it kā mēs dzīvotu jaunajos Ulmaņlaikos – kara priekšvakarā. Arī tagad tāpat kā 1939.gadā visus jautājumus izlemj valdība; arī tagad valsts vara cīnās ar baumotājiem un varas kritizētājiem; arī tagad valsts varēs īstenot uzņēmumu ārkārtēju uzraudzību[2]; arī tagad nenorimst runas par ģeopolitisko situāciju un kara draudiem; arī tagad krasi palielinām finansējumu aizsardzībai, arī tagad – meklējam sabiedrotos, kurus aicināt savā zemē ar ieročiem. Ne velti, runājot par šo līgumu, prātā nāk 1939.gada rudens, kad PSRS slēdza starptautiskās palīdzības paktus ar Baltijas valstīm – Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Un gluži kā šodien vadošie politiķi runā par preventīvu bruņošanos, arī toreiz 1939.gada 9.oktobrī Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters paskaidrojumā presei[3] par noslēgto paktu teica šādi: “Savstarpējas palīdzības principam ir zināma preventīva nozīme un uz ārieni tiek parādīts, ka kara atvairīšanā abām valstīm ir līdzīgas intereses”.

Vai tik lielas pūles – viena zaķīša dēļ?

Pamazām tiekam iesaistīti bīstamā spēlē, kurā mums ieguvumu nebūs. Ja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2017.gada ārpolitikas debatēs sacīja, ka, neskatoties uz daudzajiem sabiedrotajiem, par savu attīstību un drošību mums ir jārūpējas arī pašiem un Latvija nedrīkst sēdēt klusi malā “kā zaķītis zem eglītes, kamēr apkārt staigā baisais vilks”, tad jāsaka, ka šī brīža situācijā, kad uz mežu ar savu tehniku un ieročiem ir ieradušies lielie vilka mednieki un meža cirtēji, ne par zaķīša pašsajūtu, ne eglēm neviens vairs neinteresēsies.

Viss notiks pēc svešiem spēles noteikumiem. Kam pakļaujas ASV karavīri, kuriem šogad tiek nodrošināts juridisks spilvens netraucētai dzīvei un brīvai darbībai Latvijā?

Vai Latvijas suverenitāte ir mazāk vērta?

2017.gada 10.janvārī Latvijas valdība atbalstīja Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā jeb ASV bruņoto spēku īpašo statusu Latvijas valstī, 12.janvārī starpvaldību līgumu parakstīja Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un ASV vēstniece Latvijā Nensija Bikofa Petita, bet 2017.gada 16.martā Saeimas deputāti to ratificēja – ar 73 balsīm “par” un vienu, manu, balsi “pret”.[4]

Līguma teksts pašlaik ir brīvi pieejams jebkuram, kurš ir pietiekami cītīgs, lai to sameklētu[5], un es šaubos, ka tikai man vienīgajai ir radies priekšstats, ka Latvija un tās iedzīvotāji, pildot līgumā noteiktās saistības, varētu tikt diskriminēti dažādos veidos.

Valdības vietā man būtu kauns šādu līgumu parakstīt un piedāvāt parlamentam ratificēšanai, kaut vai tāpēc, ka, izlasot līdzīgu līgumu Lietuvā, kuru šā gada 17. janvārī parakstījušas Lietuvas un ASV valdības[6], es redzu tajā atšķirības no Latvijas Saeimai piedāvātās redakcijas. Tā, piemēram, attiecībā uz ASV bruņoto spēku izvietošanu savā teritorijā Lietuvas-ASV līguma III panta 1.punktā ir iekļauta atruna, ka “ASV spēki, ASV līgumdarba izpildītāji, apgādājamie u.c. var izmantot saskaņotos objektus un teritorijas saskaņā ar noslēgto līgumu un pilnībā cienot Lietuvas suverenitāti un Lietuvas likumu prasības”. Atrodiet, lūdzu, ko tamlīdzīgu Latvijas līgumā! Latvijas–ASV līguma attiecīgajā panta punktā šāda precizējuma nav.

Varbūt ir vērts pajautāt ASV augstākām amatpersonām – vai mūsu suverenitāte, salīdzinot ar Lietuvu, nav vērā ņemama? Un kādēļ? Vai arī Latvijas valdība nemaz nav parūpējusies par šādas atrunas iekļaušanu Latvijai piedāvātajā tekstā?

Vai tiem, kas cietuši no ASV militārpersonas darbības, ir mazāk tiesību?

Debatēs tā arī palika neatbildēti jautājumi par potenciālo cietušo tiesībām: ja Latvijas iedzīvotājam gadās tā nelaime ciest no ASV militārpersonas darbības, cietušā tiesības saņemt atbilstošu kompensāciju būs atkarīgas tikai un vienīgi no politiskās gribas.

Latvijas valsts šajā līgumā ir izmantojusi “savas suverēnās izvēles tiesības atteikties no primārajām tiesībām realizēt kriminālo jurisdikciju”, izņēmuma gadījumā rezervējot sev laika termiņā ierobežotas tiesības (21 diena) Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai atsaukt šo atteikšanos (līguma XII panta 1.punkts).

Reālajā dzīvē tas varētu būt gadījums, kad jūsu ģimenes automašīnā, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, ietriecas ASV militārpersonas vadīts transportlīdzeklis un pēc avārijas ne tikai nav vairs lietojama jūsu automašīna, bet arī jūsu līdzbraucēji guvuši traumas, kas viņiem atstās negatīvas sekas uz visu atlikušo dzīvi.

Jūs, protams, varat paļauties uz jaunajā ASV-Latvijas sadarbības līgumā paredzēto izņēmuma gadījumu un cerēt uz, ka jūsu kā cietušā tiesības būs pienācīgi respektētas. Godīgi sakot, nav gan nekāda racionāla pamata uzticēties tam, ka politiski nozīmīgas būs tieši jūsu ciešanas.

Toreiz, kad 2015.gada 11.jūlijā Priekuļu novadā ASV karavīra izraisītajā avārijā cieta Latvijas autorallija pilots[7], spēkā bija 2004.gada līgums par NATO karaspēka statusu, saskaņā ar kuru Latvijai bija tiesības saukt ārvalstu karavīrus pie atbildības par noziegumiem, kas pastrādāti Latvijas teritorijā.

Tomēr arī šādā it kā tiesiski labvēlīgākā situācijā, un, pat neskatoties uz to, ka lietā tika veiktas visas nepieciešamās ekspertīzes, cietušā tēvs joprojām nevar īstenot savas pamattiesības uz taisnīgu tiesu, iesniedzot civilprasību par kompensācijas piedziņu ASV tiesā, jo lietas materiālus no ASV puses saņemt nav izdevies, turklāt pašam vainīgajam ASV karavīram Latvijas valsti pēc notikušā steidzami un bez šķēršļiem bija atļauts pamest. [8]

Upurējam par daudz

Lai arī tieši kriminālā jurisdikcija raisīja visvairāk jautājumu arī koalīcijas deputātu vidū, manuprāt, līgums paredz nozīmīgas arī cita veida atkāpšanās no Latvijā spēkā esošām tiesībām un likumiem.

Мēs upurējam drošību uz ceļa, jo īpašajiem ASV transportlīdzekļiem nav nepieciešama Eiropas drošības sertifikācija (IX pants). Mēs ļaujam pārbūvēt mūsu objektus, bet neuzstājam uz Latvijas būvnormatīvu prioritāti šajā darbā (XXV pants). Mēs garantējam ASV kontingentam drošību un aizsardzību no Latvijas iedzīvotājiem bez atsauces uz attiecīgo Latvijas likumdošanu, tai skaitā tiesībām pielietot ieroci vai spēku (VI pants par garantijām un pilnvarojumu ASV spēku, līgumdarbu izpildītāju, apgādājamo un materiāltehnisko līdzekļu aizsargāšanai, drošībai un aizsardzībai).

Visbeidzot, mēs labprātīgi atsakāmies no saprātīga strīdus risināšanas mehānisma, jo ar visām domstarpībām, kas būs radušās, Latvija nedrīkstēs vērsties nevienā tiesā vai institūcijā. Līgums nosaka: “Domstarpības un citus jautājumus, kuri nodoti apspriešanai saskaņā ar šo līgumu, nenodod izskatīšanai valsts tiesās vai starptautiskajās tiesā, tribunālā vai līdzīgajā institūcijā, ne arī izšķiršanai kādai trešais personai.” (XXIX panta 6.punkts.)

Kā mēs varam atrisināt iespējamo strīdu ar ciemiņu, ja mums ir pilna sēta ar viņa kara tehniku, turklāt mēs pat nezināsim, kādu, jo nekādas kontroles pār to mums nebūs? Citas valsts karaspēks mūsu zemē dzīvos pēc saviem likumiem. Tās pat nav kara bāzes, tās ir valstis valstī. Tas nav līgums. Kā saka tauta, tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts.

Atšķirībā no Latvijas Lietuvas Konstitūcijā ir pants (137.pants), kurš nosaka: “Lietuvas Republikas teritorijā nevar atrasties masu iznīcināšanas ieroči un ārvalstu kara bāzes.”[9] Tieši uz šo pantu norādīja seši Lietuvas Neatkarības deklarācijas parakstītāji, iesniedzot Lietuvas Seimā aicinājumu nesteigties ar līguma ratificēšanu un nodot līguma izvērtēšanu Konstitucionālajā tiesā, kā arī organizēt tautas nobalsošanu par šo līgumu.[10] Diemžēl arī Lietuvā līgums 2017.gada 14.februāri tika ratificēts steigā, informatīvajā klusumā un atšķirībā no Latvijas – pilnīgā vienprātībā.

Cerībā nezaudēt pašu dārgāko

Tagad mums atliek vienīgi cerēt, ka paļaušanās uz to, ka citas valsts karavīri un darbinieki zinās, pratīs, darīs labāk, nekā nosaka mūsu likumi un kārtība, noslēgtais līgums neizvērtīsies par lielām un ilgstošām galvassāpēm Latvijas iedzīvotājiem.

Jācer, ka kaut kur virs Latvijas negadīsies tādi incidenti, kā Vācijā, kad no debesīm Hohenfelsas militārā bāzē krita ASV militārā tehnika par jautrību pašiem amerikāņu karavīriem.[11]

Jācer, ka Latvijā neatkārtosies Japānas salas Okinavas liktenis, kurā jau kopš Otrā pasaules kara beigām ir izvietotas ASV militārās kara bāzes. Vietējie iedzīvotāji līdz pat šim brīdim cieš no dažāda veida ASV karavīru darbībām: uz dzīvojamām mājām krītošas lidmašīnas un kara tehnika; neuzmanīga apiešanās ar sprāgstvielām; nogalināšana aiz neuzmanības; zvērīgas slepkavības un izvarošanas. Pastrādāto noziegumu saraksts ir ļoti garš, un tajos gadu gaitā ir gājuši bojā vairāki simti vietējo iedzīvotāju[12].

Neskatoties uz ASV militāro spēku atvainošanos un apņemšanos strādāt pie karavīru disciplīnas, noziegumi turpinās un joprojām izraisa apjomīgus vietējo iedzīvotāju protestus.[13] Arī pavisam nesen, 2016.gada jūnijā, kad kārtējo reizi bija izvarota un zvērīgi nogalināta kāda jauna japāņu sieviete, Okinavas salas galvaspilsētas ielās izgāja 65 000 tās iedzīvotāju.[14]^,[15]

Upurējot savu iedzīvotāju drošību un vieglprātīgi noniecinot tiesiskumu globālo interešu vārdā, mēs zaudējam pašu dārgāko – savu iedzīvotāju uzticību un neatkarību. Ar katru šādu līgumu valsts atdod daļu savas suverenitātes. Cik daudz neatkarības Latvijai vēl atlicis valsts simtgades priekšvakarā? Vai ir atlicis vēl vispār?

Ja mums ir tik ļoti nepieciešama aizsardzība, tad nedrīkstam aizmirst par pašcieņu un nevajag kopā ar cepuri noņemt arī galvu – tieši tāpat kā mūsu valsts un tās suverenitāte tā mums ir tikai viena.

[1] http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24475-deputati-virza-kriminallikuma-izmainas-kas-laus-versties-pret-hibridkara-raditiem-apdraudejumiem

[2] http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/25716-nosaka-ierobezojumus-nacionalajai-drosibai-nozimigam-komercsabiedribam

[3] http://old.historia.lv/alfabets/M/mu/munters/prese/1939.10.09.htm

[4] http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/25686-saeima-ratifice-latvijas-un-asv-ligumu-par-sadarbibu-aizsardzibas-joma;

[5]http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/DD698F03F15A222DC22580AA003A1200?OpenDocument;

[6] https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalAct/fe1769b0032511e78034be159a964f47;

[7] http://www.delfi.lv/news/national/criminal/avariju-kura-pern-cieta-autorallija-pilots-grjazins-izraisijis-asv-karavirs.d?id=47501253

[8] http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/asv-un-britu-karaviri-pec-iespejamiem-noziegumiem-pamet-valsti--vinu-lietu-izmeklesana-bremzejas.a209823/

[9] http://www3.lrs.lt/home/Konstitucija/Konstitucija.htm

[10] http://www.ekspertai.eu/signatarai-kreipesi-i-seima-del-lietuvos-ir-jav-vyriausybiu-susitarimo-konstitucingumo

[11] http://www.dailymail.co.uk/news/article-3552267/Not-Humvee-withstand-dropped-hundreds-feet-earth-Army-destroys-three-vehicles-parachutes-fail-training-mission.html

[12] http://www.uchinanchu.org/history/list_of_crimes.htm

[13] n.com/world/2016/jun/19/thousands-protest-at-us-bases-on-okinawa-after-japanese-womans

[14] http://www.japantimes.co.jp/opinion/2016/05/23/editorials/another-heinous-crime-okinawa/#.WNim3G-GOUk

[15] http://apjjf.org/2016/11/Takazato.html

Novērtē šo rakstu: