Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu vai arī par to, kā deputāti aplaiž cits citu ne tikai ar sliktām manierēm, droši vari šo nelasīt – šķir vien tālāk. Lai arī notikumu gaitas līdzība gan parlamentā, gan sērgas pārņemtā naktspatversmē prasīt prasās pēc feļetoniskas apsmaidīšanas, šoreiz par ko citu. Nevis par to, no kāda zīmola apakšveļas ērtāk pagatavot sejas masku. Šīs būs pārdomas par to, kas notiks pēc tam.

Mēs piedzīvojam neredzētu sociālas pašhipnozes uzliesmojumu (kāds vēl atceras tādus vārdus kā breksits vai impīčments vai ziņu virsrakstus, kuros pieminēta Grēta?), un šī pārņemtība ar situācijas aktualitāti ir cilvēciski saprotama. Lai cik unikālā vēstures virpulī esam ierauti, tomēr riskēšu ieskicēt dažas nākotnes ainiņas.

Par sērgu

Infekciju apturēt un sērgu iznīdēt bez vakcīnas un zālēm nav reāli. Tātad pasaules zinātnes brīnumi labākajā gadījumā mūs glābs nākamajā epidēmijas uzliesmojumā. Nākamziem. Vai arī šoziem – kā nu iegriezīsies. Un vispār slimības nekur nepazūd, tās nāk tikai klāt, un cilvēce iemācās ar tām sadzīvot. Ātrākais, uz ko varam cerēt, ir plaši pieejami droši paštesti – gan vīrusa klātesamības, gan izslimošanas konstatēšanai.

No tā izriet, ka veidosies jaunas sociālās uzvedības normas un to uzraudzība: apkārtstaigāšanai būs vajadzīgs attiecīga testa rezultāts plus pārvietošanās kontrole ar digitālām metodēm. Varu viegli iztēloties, ka līdzīgi kā aviopasažieriem pie drošības kontroles teātra apmeklētājiem būs jāstāv rindā pie ieejas, lai iepūstu kādā trubiņā. (Atcerēsimies: pēc 9/11 uzbrukuma dvīņu torņiem ASV mēs nomainījām savu iepriekšējo ceļošanas rutīnu nevis uz laiciņu, bet pavisam.)

Alternatīva šai orveliskajai perspektīvai būtu ļaut izslimot visiem strādājošajiem, bet pensionārus pa tam lāgam turēt ieslodzītus. Lai arī to var iedomāties kā tehniski realizējamu plānu (tikai jānodrošina kremēšanas jaudas nevienmērīgai klientu plūsmai plus hokeja laukumi kā pagaidu morgi), neviena pārstāvnieciska demokrātija šo nevar atļauties politiski. Tas arī izskaidro Apvienotās Karalistes stratēģijas straujo pagriezienu – no ieceres paglābt ekonomiku ar herd immunity jeb kolektīvo imunitāti, upurējot kādu daudzumu indivīdu, uz masveida testēšanu, izolēšanu un infekcijas ierobežošanu.

Par ekonomiku un robežām

Sprādziena laikā ir muļķīgi mērīt vēja virzienu putekļu mākoņu kustības noteikšanai. IKP prognozes ar cipariem aiz komata šādos apstākļos ir bezjēdzīgas ņemšanās produkts. Miljardu miljardiem lieli budžetu deficītu pieaugumi un triljonu emisija notiek ne tik daudz biznesa uzturēšanai (jo sociālās distancēšanās dēļ tas apstājas šā kā tā), cik patēriņa noturēšanai minimālas pietiekamības līmenī. Mums nav itin nekādas pieredzes, lai izdarītu ticamas prognozes. Skaidrs ir tikai tas, ka globāla ekonomikas sarukšana ir jau sākusies, bet cerība, ka to visu var pārdzīvot bez strādāšanas, tikai ar bezgalīgiem pabalstiem no “izrakstītām” naudiņām, ir smieklīgi naiva.

Atcerēsimies, ka bez jebkādiem vīrusiem tikai robežas atjaunošana starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju pēc breksita draudēja ar milzu robu abu pušu ekonomikās. Toreiz pasaules gala aina britiem tika zīmēta vienas robežas dēļ, starp kontinentu un salām. Mūsu ērtā un ne pārāk dārgā dzīve balstījās gan nekontrolētā vides piesārņošanā Ķīnā un citur pasaulē, gan lēta darbaspēka migrēšanā uz dārzeņu audzēšanas un gaļas ražošanas lielvalstīm. Tā tas vairs nebūs.

Robežu atjaunošana, kas notika uz katras suverēnas valsts atsevišķa lēmuma pamata, skaudri izgaismojas pašreizējās ES spices politisko impotenci. Nedēļām ilgi no Briseles nāca bubināšana, ka veselības aizsardzība, ziniet, neesot tās kompetence. Kad beidzot Eiropas Komisijas priekšniece uzkāpa tribīnē, varējām pārliecināties, ka šamā ir tikpat tvirta un pārliecinoša kā peļķē samačkāta veca avīze.

Uz šī fona Eiropas politikā atkal ir redzami suverēni dalībnieki. Piedevām publikai nāk pēkšņā atklāsme, ka globālās ziepēs miljardus var aizņemties tikai valsts un robežas uzturēt – tikai organizēts spēks. Man šķiet acīm redzami, ka sabiedrības pāreja no naudas pelnīšanas uz naudas saņemšanu no valsts, kas pastiprināta ar vēlmi nodrošināt stingru kārtību, rada vislabvēlīgāko augsni autoritārismam un galēji kreisas politikas uzplaukumam. Tā kā vienlaikus pieaugs armijas un Zemessardzes nozīme, kokteilis var izrādīties itin dzirkstīgs.

Pēc tam viss atkal būs labi. Tikai citādi

Svarīgi saprast, ka termini “apkarošana” vai “karš pret infekciju” ir koši, bet maldinoši. Tas, ko šobrīd dara vairākums demokrātisko valstu, ir epidēmijas gaitas palēnināšana, lai mazinātu vienlaicīgu visu slimnīcu jaudu pārslodzi. Tas dod cerību glābt zināmu skaitu dzīvību, vienlaikus šo stāvokli paildzinot. Nekādu brīnumainu pārmaiņu uz tuvāko nosaukto termiņu, proti, 14. aprīli, nebūs. Būs kārtējie ārkārtējās situācijas pagarinājumi.

No tā savukārt izriet, ka ar dārza darbu sākšanos un it īpaši ap kartupeļu stādāmo laiku uz ceļiem izbrauks arī padsmit gadu nekustināti žiguļi un moskviči ar kartupeļu maisiem uz jumta un vaļējos bagāžniekos. Atgādināšu: zilu vai zaļu moskviču, ja tā vadītājam galvā platmale, nedrīkst apdzīt, ja tam ir iespēja nogriezties. Nav svarīgi, pa labi vai pa kreisi, jo bīstami ir abējādi.

Homo sapiens ir pielāgošanās un izdzīvošanas lielmeistars. Protams, mums lieti noder plašākas publikas mazāk apjaustais apstāklis, ka Latvijā ir ļoti labs internets. Izrādās, ka pat mācības ir itin labi iespējamas attālināti. Un, lai cik tizla tā e-veselības štelle kopumā arī būtu, tomēr bez e-receptēm būtu daudzkārt grūtāk. Tajā pašā laikā acīmredzams, ka pašreizējā situācija nav normāla ne sociāli, ne ekonomiski. Tā nevar ilgt mūžīgi, lai arī nebeigsies pēkšņi pēc pāris nedēļām.

Velti iedomāties, ka mēs iznāksim saulītē, rokās sadevušies, un dzīvosim, kā iepriekš. Tā nebūs atgriešanās iepriekšējā normalitātē, kā ik gadus tas notiek pāris dienu pēc Zvejnieku svētku ekscesiem vai ik piecus gadus pēc Dziesmu svētku noslēguma katarses. Pēc tam, pēc nezin kam mēs izkāpsim jaunā realitātē, kuras vaibsti jau sāk iezīmēties.

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...