Tas, kurš ķer kurmjus, atņem dzīvību tāpat kā lūšu mātes nošāvēja
Jānis Baumanis*25.12.2016.
Komentāri (131)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā sociālajos tīklos sacelto ažiotāžu par gadījumu, kad Alūksnes pusē tika nomedīta lūsene, kā arī to, ka tiek publicēti un pārpublicēti atsevišķi fragmenti no telefona sarunas ar mani, uzskatu par nepieciešamu sniegt nedaudz plašāku komentāru par konkrēto gadījumu un medībām kā tādām.
Pirmkārt vēlos uzsvērt to, ka medības Latvijā tiek stingri regulētas. Ko un kad medīt, nosaka Ministru kabineta noteikumi „Medību noteikumi”, bet, cik daudz konkrētās sugas dzīvniekus sezonā atļauts nomedīt nosaka Valsts meža dienests.
Medību sezona jeb termiņš, kurā konkrēto sugu drīkst medīt, tiek noteikts, vadoties no konkrētās sugas bioloģijas, tā, lai saudzēšanas laiks pēc iespējas sakristu ar grūsnības laiku, mazuļu dzemdēšanu un to laiku, kad mazuļi bez mātes palīdzības izdzīvot nespētu.
Tieši šī iemesla dēļ lūšu medību sezona beidzas marta beigās, pēc riesta, bet sākas 1. decembrī, kad kaķēni ir pietiekami lieli, lai spētu izdzīvot vieni paši. Tie, kas medību lietās orientējas, atceras, ka līdz aptuveni 2004. gadam lūšu sezona sākās no 1. oktobra. Tieši tā iemesla dēļ, lai kaķēni, kas palikuši bez mātes neietu bojā, sezonas sākums tika pārcelts divus mēnešus vēlāk.
Tā tas ir gandrīz visām sugām ar dažiem izņēmumiem. Izņēmumi ir vai nu tās sugas, kas Latvijā nonākušas introdukcijas ceļā un nav mums raksturīgas, vai invazīvām sugām. Piemēram, jenotsuns.
Tiesa, ir vēl daži izņēmumi. Visu gadu drīkst medīt arī tās sugas, kas sabiedrībai traucē justies pietiekami komfortabli. Tieši sabiedrībai, nevis vienai sabiedrības daļai – medniekiem. Lapsas un meža cūkas drīkst medīt cauru gadu, nevis tāpēc, ka mednieki to tik ļoti vēlētos vai, ka viņiem šīs sugas traucētu. Nē. Lapsas izplata trakumsērgu un ienāk pilsētās, bet meža cūkas nodara ievērojamus postījumus lauksaimniekiem un izplata Āfrikas cūku mēri (ĀCM).
Meža cūku un ĀCM gadījumā ir pat nonācis tiktāl, ka Eiropas Komisija maksā medniekiem par to, lai meža cūku mātītes tiktu izšautas, tādā veidā ierobežojot slimības izplatīšanos un sniedzot pakalpojumu visai sabiedrībai. Arī tiem, kuri šobrīd ir tik ļoti sašutuši par vienas lūšu kaķenes nomedīšanu.
Otrs jautājums, kas jāpiemin šajā gadījumā, ir medību ētika. Tā, kā mēdz teikt, ir lieta, ko neredz, ja tā ir, bet tūdaļ pamana, ja tās nav. Mednieku ētika jeb nerakstītie likumi prasa, lai mednieks no vairāku dzīvnieku grupas vienmēr censtos nomedīt mazāko dzīvnieku (izņemot gadījumus, kad runa iet par pieaugušiem trofejas vecuma dzīvniekiem).
Tātad no cūku bara medījam mazāko sivēnu, no briežu bara teļu utt. Ja nāk lūsene ar kaķēniem, arī būtu jācenšas vispirms nomedīt kaķēnus. It kā jau viss skaidrs.
Tomēr, kā bija konkrētajā gadījumā, mēs īsti nezinām. No pašas mednieces īsā komentāra pie bildes varētu saprast, ka nāca kaķene ar kaķēniem un kaķene tika nomedīta. Tiesa, vēlāk mēģinot uzzināt sīkāk, izrādās, ka kaķene ir nākusi viena pati.
Šādas situācijas medībās izslēgt nevar. Un šādā gadījumā vainot mednieku īsti pamata nav. Protams no šādām situācijām ir jācenšas maksimāli izvairīties, tomēr ne vienmēr tas izdodas.
Viena lieta gan ir jāsaprot ikvienam medniekam – domā, kādas bildes un ar kādiem parakstiem tu publicē! Mednieku portālus sen vairs neapmeklē vienīgi mednieki. Katrs šāds neprecīzs vai neveikls komentārs vai asiņaina bilde izsauc negatīvas emocijas ļoti daudziem cilvēkiem.
Tādēļ, pirms publicēt attēlus un komentārus, lūdzu vēlreiz apdomāt, vai tiešām tas ir to vērts. Tas, kas jums izraisa pozitīvas emocijas un gandarījumu, var tikt pārprasts vai citam izraisīt pilnīgi pretējas jūtas.
Savukārt tiem, kas konkrēto mednieci un visus pārējos medniekus publiski pataisa par asinskāriem slepkavām, es gribu atgādināt, ka neviens no mums neiztiek un neiztiks bez dzīvu būtņu nogalināšanas.
Tas, kurš savā mājā uzliek peļu lamatas, ķer kurmjus, noliek zaptsūdens burku, kur noslīkt lapsenēm, indē skudras vai prusakus, sit odus un dundurus, notriec dzīvniekus braucot ar mašīnu, tieši tāpat atņem dzīvību kā mednieks.
Un nevajag dzīvniekus iedalīt labajos, saudzējamajos un sliktajos, kurus var nīdēt ārā no zemes virsas. Tai pelei lamatās tieši tāpat var būt palikuši pelēni alā. Viņu izredzes izdzīvot, iespējams, ir krietni mazākas kā pusgadu veciem lūsēniem. Tādēļ lielākā daļa visu šo interneta komentāru ir vismaz liekulīgi un divkosīgi.
* Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs
Pārpublicēts no http://www.lms.org.lv
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
