Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK
Marika Zelča-Čerāne09.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Visu dienu nepamet netīrības sajūta. Ko jūs darāt! Atkal ATKLĀTA DIALOGA iespējai tiek uzlikts veto!
Šīs jaunās grupas pārstāviem BŪS TIESĪBAS paust biedrības OFICIĀLO viedokli saziņā ar presi (mani izcēlumi). Vai tagad būs tikai viens „pareizais” viedoklis? Vai tiešām tik tālu totalitārismā, kad valda neliela personu grupa (kliķe)?
Mēs droši vien katrs savā dzīvē esam saskārušies ar situācijām, kad viens ārsts saka vienu, bet cits ārsts – kaut ko citu.
Man dzīvē tā ir bijis vairākkārt. Viena ārste – profesore Stradiņos, savas nozares līdere, teica - tur neko nevar darīt, arī operācija nepalīdzēs. Otra ārste, Daugavas otrā pusē, kas strādā savā privātpraksē, veica operāciju, un mana dzīve mainījās. Līdzīgi bērniem. Viens ārsts nozīmē operāciju, bet otrs ārsts nozīmē diētu. Lieki piebilst, ka diēta novērsa nepieciešamību operēt.
Veselība nav tas, ko var tā pāvēles formā ieviest, sekojot vienam „pareizajam” viedoklim.
Medicīna bieži tiek reducēta uz no augšas nākušu priekšrakstu izpildīšanu. Daudzi būs dzirdējuši par Vadlīnijām. Kas notiks, ja pacients tiks ārstēts atbilstoši Vadlīnijām, bet nomirs? Nekas, viss būs kārtībā. Kas notiks, ja pieredzējis ārsts, zinot, ka Vadlīnijas nepalīdz, būs mēģinājis kādu alternatīvu metodi? Tad gan būs traki, ja pacients nomirs! Kur paliek ārstniecības metožu individuāla pielāgošana?
Bet tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli! Balts vai melns, bez niansēm. Ja nomirst saskaņā ar c-19 Vadlīnijām, tad ok. Ja cilvēks uztur savu veselību, nesekojot c-19 vadlīnjām, tad tas ir grēks.
Netīrības sajūta palikusi atmiņā arī no tā gadījuma 2020.gada martā, kad rečekisti kā ar dubļiem nolēja Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri par pateikto Rīga TV24 6.februāra raidījumā Preses klubs: “Ja es ticu mediķiem un es ticu mediķiem, tad šis vīruss ir tāds kārtējais gripas paveids, nav ne ar ko šausmīgāks, nav buboņu mēris vai kas cits. (..) Varbūt mazlietiņ pārspīlēts ir tas, ka tik ļoti daudz pasākumu ir atcelti, jo gripas epidēmijas ir katru gadu.”
Apsveicama ar ārstes Ilzes Aizsilnieces integritāte un iestāšanās par demokrātijas vērtībām, kaut gan notikumi arvien vairāk liecina, ka ar demokrātiju tiek spēlētas paslēpes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
