Iesaki rakstu: 
Premjeram Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam (Vienotība) sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem izdevies vienoties par kompromisu, ka budžeta deficīts var nebūt zem 6%, kā to vēlējās aizdevēji, bet kopējā summa, par kādu jāmazina deficīts, būs 280 miljoni latu – vairāk, nekā gribēja „griezt” valdība. Par sarunu gaitu informētie Pietiek šo vienošanos raksturoja kā abpusēju „kompromisu”, kura rezultātā varētu notikt nodokļu pārdale par sliktu pašvaldībām.
Nākamie kompromisi, kas jāpanāk, būs jau koalīcijas iekšienē, kurai būs jāizšķiras par konkrētiem pasākumiem, kā par 280 miljoniem samazināt budžeta deficītu. Pirmdien notiks koalīcijas sadarbības padomes sēde, un vakarā gaidāms konkrēts priekšlikumu saraksts.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras politiskā pārziņā ir apvienotā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), varētu jūtīgi reaģēt uz konsolidācijas pasākumiem, kas negatīvi ietekmētu pašvaldību ieņēmumus. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) uzskatot: ja valsts budžetā kopš krīzes sākuma jau veikta ievērojama konsolidācija, tad pašvaldības krīzes laikā atļaujas tērēt naudu „sekundārām lietām”. Tādēļ tiek rosināts pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus par labu valsts budžetam.
Šī tēma jau tikusi cilāta arī iepriekšējos gados, un tobrīd piedāvājums, kam iebilda Latvijas Pašvaldību savienība, bija pārdali no 83% pret 17% mainīt uz 80% pret 20%, tā par 3% palielinot valsts budžetam pienākošos daļu. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis svētdien par panākto vienošanos un iespējamiem konsolidācijas pasākumiem nebija informēts, bet ZZS valdes priekšsēdētājs, VARAM ministrs Raimonds Vējonis uz īsziņā nosūtīto jautājumu neatbildēja.
Tāpat starp plānotajiem konsolidācijas pasākumiem ir samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšana no 10% uz 12%. Tiesa, valdības deklarācijā pausta apņemšanās necelt PVN likmi medikamentiem, ko panāca ZZS, piekrītot uzņemties Veselības ministrijas vadīšanu. Samazinātās PVN likmes palielināšana visai droši varētu attiekties uz elektrību. Tāpat visticamāk tiks celts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), par ko jau runāts iepriekš. Vēl ieņēmuma sadaļu varētu palielināt uz valsts uzņēmumu dividenžu rēķina, palielinot to iemaksas valsts budžetā. Neskaidrība ir par izdevumu daļas samazināšanu, kas proporcionāli sastāda lielāku daļu no konsolidējamās summas. Par to valdības koalīcijai jāvienojas pirmdien.
Sarunās starptautiskie aizdevēji SVF un Eiropas Komisija (EK) arī kā pārlieku optimistiskas novērtējuši Finanšu ministrijas prognozes, ka nākamgad Latvijas ekonomika turpinās atkopties no krīzes un iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,3%. Tieši šo prognozi FM ņem par pamatu 2011. gada budžeta sagatavošanā. SVF un EK uzskata, ka reālais IKP pieaugums varētu būt 2,4%, Pietiek sestdien atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).
Aizdevēji arī akcentējot nepieciešamību veikt pasākumus ar ilgtermiņa efektu. Par tādu SVF neuzskatot atteikšanos no iemaksām otrajā pensiju līmenī, samazinot iemaksu likmes no pašreizējiem 2% uz 0%. Tādā veidā valdība cer ietaupīt teju 90 miljonus latu. Aizdevēji tā vietā sarunās uzstājot uz 4% iemaksu likmes atjaunošanu otrajā pensiju līmenī.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
