Iesaki rakstu: 
Premjeram Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam (Vienotība) sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem izdevies vienoties par kompromisu, ka budžeta deficīts var nebūt zem 6%, kā to vēlējās aizdevēji, bet kopējā summa, par kādu jāmazina deficīts, būs 280 miljoni latu – vairāk, nekā gribēja „griezt” valdība. Par sarunu gaitu informētie Pietiek šo vienošanos raksturoja kā abpusēju „kompromisu”, kura rezultātā varētu notikt nodokļu pārdale par sliktu pašvaldībām.
Nākamie kompromisi, kas jāpanāk, būs jau koalīcijas iekšienē, kurai būs jāizšķiras par konkrētiem pasākumiem, kā par 280 miljoniem samazināt budžeta deficītu. Pirmdien notiks koalīcijas sadarbības padomes sēde, un vakarā gaidāms konkrēts priekšlikumu saraksts.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras politiskā pārziņā ir apvienotā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), varētu jūtīgi reaģēt uz konsolidācijas pasākumiem, kas negatīvi ietekmētu pašvaldību ieņēmumus. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) uzskatot: ja valsts budžetā kopš krīzes sākuma jau veikta ievērojama konsolidācija, tad pašvaldības krīzes laikā atļaujas tērēt naudu „sekundārām lietām”. Tādēļ tiek rosināts pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus par labu valsts budžetam.
Šī tēma jau tikusi cilāta arī iepriekšējos gados, un tobrīd piedāvājums, kam iebilda Latvijas Pašvaldību savienība, bija pārdali no 83% pret 17% mainīt uz 80% pret 20%, tā par 3% palielinot valsts budžetam pienākošos daļu. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis svētdien par panākto vienošanos un iespējamiem konsolidācijas pasākumiem nebija informēts, bet ZZS valdes priekšsēdētājs, VARAM ministrs Raimonds Vējonis uz īsziņā nosūtīto jautājumu neatbildēja.
Tāpat starp plānotajiem konsolidācijas pasākumiem ir samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšana no 10% uz 12%. Tiesa, valdības deklarācijā pausta apņemšanās necelt PVN likmi medikamentiem, ko panāca ZZS, piekrītot uzņemties Veselības ministrijas vadīšanu. Samazinātās PVN likmes palielināšana visai droši varētu attiekties uz elektrību. Tāpat visticamāk tiks celts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), par ko jau runāts iepriekš. Vēl ieņēmuma sadaļu varētu palielināt uz valsts uzņēmumu dividenžu rēķina, palielinot to iemaksas valsts budžetā. Neskaidrība ir par izdevumu daļas samazināšanu, kas proporcionāli sastāda lielāku daļu no konsolidējamās summas. Par to valdības koalīcijai jāvienojas pirmdien.
Sarunās starptautiskie aizdevēji SVF un Eiropas Komisija (EK) arī kā pārlieku optimistiskas novērtējuši Finanšu ministrijas prognozes, ka nākamgad Latvijas ekonomika turpinās atkopties no krīzes un iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,3%. Tieši šo prognozi FM ņem par pamatu 2011. gada budžeta sagatavošanā. SVF un EK uzskata, ka reālais IKP pieaugums varētu būt 2,4%, Pietiek sestdien atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).
Aizdevēji arī akcentējot nepieciešamību veikt pasākumus ar ilgtermiņa efektu. Par tādu SVF neuzskatot atteikšanos no iemaksām otrajā pensiju līmenī, samazinot iemaksu likmes no pašreizējiem 2% uz 0%. Tādā veidā valdība cer ietaupīt teju 90 miljonus latu. Aizdevēji tā vietā sarunās uzstājot uz 4% iemaksu likmes atjaunošanu otrajā pensiju līmenī.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
