Šuplinskas palīdze: uzrādiet žurnālista apliecību, tad varbūt kādreiz atbildēsim par ministrijas un ministres darbību
PIETIEK22.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja neuzrādīsiet žurnālista apliecību, mēs uz jūsu jautājumiem neatbildēsim, - šāda satura atbildi piektdien uz saņemtajiem jautājumiem nosūtīja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas palīdze. Lai gan likums iestādei šādas tiesības neparedz, apliecība ministrijai tika uzrādīta, - taču arī pēc tam ne Šuplinska, ne ministrijas preses pārstāvji nav atbildējuši ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem saistībā ar ministrijas un ministres pēdējā laika darbību. Pietiek šodien publicē ministrijai oficiāli nosūtītu informācijas pieprasījumu saistībā ar tās rīcību.
„Šā gada jūlijā es kā žurnālists un Latvijas Žurnālistu savienības biedrs mediju publikācijas sagatavošanai sabiedrības informēšanas nolūkos nosūtīju vairākus jautājumus uz elektroniskā pasta adresi [email protected], kas Jūsu iestādes interneta mājas lapā minēta kā adrese mediju/žurnālistu saziņai.
Ne uz vienu no šiem jautājumiem es prasīto informāciju/atbildi nesaņēmu. Visus šos jautājumus Jūsu iestādes atbildīgie darbinieki ignorēja.
Žurnālista jautājumus es nosūtīju arī uz elektroniskā pasta adresi [email protected], kas Jūsu iestādes interneta mājas lapā minēta kā ministrijas vadītājas – pašreizējās ministres I. Šuplinskas elektroniskā pasta adrese.
Ne uz vienu no šiem jautājumiem es prasīto informāciju/atbildi nesaņēmu. Visus šos jautājumus minētā valsts amatpersona ignorēja.
Papildus tam esmu saņēmis divas elektroniskā pasta vēstules no kādas Daces Austras Balodes, kas uzdodas par „ministres palīdzi”.
Vienā no šīm vēstulēm minētā persona kroplā pareizrakstībā norāda: „Atbilstoši ministrijas dokumentu aprites kārtībai, esam tos reģistrējuši un sniegsim atbildi iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.”
Otrā vēstulē minētā persona tikpat kroplā pareizrakstības formā apgalvo, ka „gadījumā, ja Jūs vēlaties vākt informāciju kā žurnālists, tad, lūdzam, ievērot likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 24.panta otro daļu un uzrādīt Žurnālistu savienības biedra vai masu informācijas līdzekļa darbinieka apliecību vai to izsniegtu pilnvaru. Pretējā gadījumā, ministrijai nav tiesiska pamata izsniegt Jums kā žurnālistam pieprasīto informāciju, jo, sūtot informācijas pieprasījumu no elektroniskā pasta, kas nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, nav iespējams veikt personas identifikāciju”.
Saistībā ar šiem faktiem vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:
1) kuri tieši (vārds, uzvārds, amats) Jūsu iestādes darbinieki saņēma manus žurnālista jautājumus, ko nosūtīju uz elektroniskā pasta adresi [email protected], kas Jūsu iestādes interneta mājas lapā minēta kā adrese mediju/žurnālistu saziņai?
2) kādu iemeslu dēļ šie darbinieki operatīvi nesniedza atbildes uz šiem jautājumiem?
3) vai lēmumu nesniegt atbildes šie darbinieki pieņēma paši vai pēc kādu augstākstāvošu iestādes darbinieku norādes? Miniet šos darbiniekus (vārds, uzvārds, amats).
4) nosūtiet man katra no šiem darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst atbilžu sniegšana uz mediju jautājumiem, bet kuri man šādas atbildes nesniedza, amata aparakstu.
5) ņemot vērā kroplo pareizrakstību, ko demonstrē minētās D.A.Balodes elektroniskā pasta vēstules un kas diskreditē Izglītības un zinātnes ministriju, nosūtiet man informāciju par viņas iegūtās izglītības atbilstību ieņemamajam amatam un par personām, kas pārbaudījušas viņas atbilstību šim amatam un spējas sniegt rakstiskas atbildes ministrijas/ministres vārdā un kas pieņēmušas lēmumu par viņas pieņemšanu darbā.
6) saistībā ar to, ka vienā no šīm vēstulēm minētā persona kroplā pareizrakstībā norāda: „Atbilstoši ministrijas dokumentu aprites kārtībai, esam tos reģistrējuši un sniegsim atbildi iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.”, nosūtiet man lietvedības dokumentu – iekšējo normatīvu, kas apraksta kārtību, kādā Jūsu iestāde sniedz atbildes/informāciju uz mediju/žurnālistu jautājumiem.
7) saistībā ar to, ka minētā persona pieprasījusi man uzrādīt „Žurnālistu savienības biedra vai masu informācijas līdzekļa darbinieka apliecību vai to izsniegtu pilnvaru” un norādījusi, ka „pretējā gadījumā, ministrijai nav tiesiska pamata izsniegt Jums kā žurnālistam pieprasīto informāciju, jo, sūtot informācijas pieprasījumu no elektroniskā pasta, kas nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, nav iespējams veikt personas identifikāciju”, sniedziet skaidrojumu par to, ar kādu tiesisko pamatojumu minētā persona man ir pieprasījusi uzrādīt šādu dokumentu, ņemot vērā, ka šīs personas minētais likums šādas apliecības uzrādīšanu neparedz.”
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
