Suns uz siena kaudzes: Kultūras ministrija un Latvijas simtgades simbolika
Santa Naudiņa, SIA Baltijas Suvenīri03.12.2016.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Kā suvenīru ražošanas un varumtirdzniecības uzņēmuma vadītāja ar 10 gadu pieredzi šajā nozarē vēlos aktualizēt kādu problēmu saistībā ar Kultūras ministrijas vēlmi patentēt preču zīmes - Latvijas simtgades logo, kā arī saukli - "ES ESMU LATVIJA".
Vērojot to, cik nekompetenti, novēloti un nekvalitatīvi gadu no gada valsts iestādēs tiek risināti jautājumi saistībā ar simbolikas atļaujām komerciāliem nolūkiem, nolēmu, ka Latvijas simtgade ir pārāk liels un nozīmīgs pasākums, lai atļautu notikt tām pašām nejēdzībām, kādas bijušas jau iepriekš.
2014.gada nogalē sazinājos ar Latvijas simtgades biroju, informējot par to, ka mūsu uzņēmumam ir vēlme izmantot pasākuma logo komerciāliem nolūkiem. Diemžēl nekādas konkrētas atbildes no biroja puses nesekoja.
2015.gadā masu medijos parādījās dažādas publikācijas par to, ka uzņēmēji tiek aicināti piedalīties Latvijas simtgades svinību organizēšanā, izmantojot svētku logo uz savas produkcijas. Kā piemēru varu minēt rakstu Dienas Biznesā: Uzņēmējus «silda» Latvijas simtgadei
Tā kā nekādas publiski pieejamas informācijas par Latvijas simtgades logo izmantošanas noteikumiem nebija (un arī šobrīd nav), tad, iedvesmojoties no šiem rakstiem, nolēmām pamēģināt un izvietojām Latvijas simtgades logo uz dažiem Latvijas karoga dizainu saturošiem suvenīriem, kuri tirdzniecībā nonāca pirms valsts svētkiem.
Viss bija mierīgi, līdz šī gada 29.oktobra rītā (tā ir sestdiena) saņēmu telefona zvanu: zvanītāja informēja, ka viņa esot Inga Oliņa, Kultūras ministrijas pārstāve. Zvanītāja sašutušā balsī sāka mani pratināt par to, ar kādām tiesībām mūsu uzņēmums izmantojis Latvijas simtgades logo uz savas produkcijas.
31.oktobrī Ingai Oliņai nosūtīju e-pasta vēstuli, kur precizēju, ar kurām personām esmu runājusi vai sarakstījusies saistībā ar logo izmantošanu. Diemžēl nevienu atbildi vai komentāru no Oliņas kundzes uz šo e-pasta vēstuli neesmu saņēmusi līdz pat šodienai.
Tā kā mans uzņēmums vienmēr ir strādājis, ievērojot likumus par autortiesībām, nolēmu pati griezties Latvijas Patentu valdē, lai noskaidrotu, kāda ir aktuālā informācija saistībā ar Latvijas simtgades logo.
Izrādās, 2016.gada 6.oktobrī logo ir pieteikts preču zīmes reģistrācijai, taču līdz pat šodienai tā nav reģistrēta preču zīme, kas nozīmē, ka Oliņas kundzei pagaidām nebija nekādu tiesību man zvanīt un kaut ko aizrādīt. Šobrīd vēl nav arī zināms, vai šo preču zīmi vispār reģistrēs, jo nepieciešams Heraldikas komisijas akcepts.
Sekojot līdzi Latvijas Patentu valdes datu bāzē ievietotajai informācijai, uzzināju, ka bez Latvijas simtgades logo pieteikuma ir vēl arī vārdiskas preču zīmes pieteikums - "ES ESMU LATVIJA". Atvainojiet, bet man tas tiešām šķiet pilnīgi nepieņemami un pārņem sajūta, it kā mēs atgrieztos padomju laikos, kad valsts noteica, kurš ko drīkstēs darīt vai kādus vārdus teikt!
Esmu dzirdējusi argumentus par to, ka, nepatentējot šāda mēroga pasākumu simboliku, hibrīdkara laikā pastāv risks pasākumus diskreditēt. Logo ir publiski pieejams, un, ja kādam būs vēlme šo logo diskreditēt, neviens noteikums viņu neapstādinās.
Jums noteikti teiks, ka patents vēl nenozīmē aizliegumu. Noteikumi, kuri nosaka, kā logo var izmantot, parasti ir ļoti nekonkrēti, kas atļauj ierēdņiem subjektīvi raudzīties uz iesniegto skiču piemērotību. Un šeit jau veidojas lobiju (pārsvarā sev pietuvinātu uzņēmumu interešu aizstāvība), kā arī korupcijas riski.
Vēlos pievērst uzmanību tam, ka, reģistrējot preču zīmi, Kultūras ministrija ir nosaukusi konkrētas preču grupas, uz kurām bez viņu atļaujas nedrīkstēs izmantot konkrēto logo. Es tiešām ceru, ka šī nebūs slēpta "deputātu kvota" kādam jau no ministrijas puses iepriekš uzrunātam/zināmam uzņēmumam. Taču Oliņas kundzes īpašā aktivitāte brīvdienu rītā man liek domāt par pretējo.
Atļaujot brīvi izmantot Latvijas simtgades simboliku, ieguvēji būtu visi:
- ražotāji, kuriem rodas iespēja strādāt, dot darbu citiem, maksāt nodokļus;
- tirgotāji, kuri, apkalpojot tūristus, palielina eksportu;
- apmierināti pircēji, kuriem ir pieejams plašs sortiments un suvenīri par pieejamu cenu;
- Latvijas simtgades svinības iegūst plašu bezmaksas starptautisku reklāmu.
No vienas puses, Kultūras ministrija publiski izsakās par naudas trūkumu, taču tajā pašā laikā tiks tērēti līdzekļi darbinieku algām saistībā ar preču zīmju atļauju piešķiršanu. Milzīgi līdzekļi tiek tērēti svētku reklamēšanai.
Atļaujot brīvi izmantot Latvijas simtgades simboliku, būtu iespējams gan ietaupīt uz komisijas darbinieku algām, gan radīt lielu pievienoto vērtību ekonomikā kopumā, nerunājot par bezmaksas reklāmas iespējām.
Aicinātu iesaistītās amatpersonas tik aktīvi neizteikties masu medijos par to, ka uzņēmēji tiek lūgti aktīvi iesaistīties Latvijas simtgades pasākumu organizēšanā, ja pēc iesaistīšanās mēģinājuma uzņēmējam jāsastopas ar klaji negatīvu un pat nelikumīgu attieksmi.
Ja Latvijas Patentu valde nolems reģistrēt Latvijas simtgades biroja iesniegtās preču zīmes, mans uzņēmums izstrādās savu Latvijas simtgades simboliku, kuru bez maksas ļausim izmantot ikvienam interesentam. Tā būs mūsu uzņēmuma dāvana Latvijai simtajā dzimšanas dienā - iespēja strādāt, iespēja dot darbu citiem un maksāt nodokļus.
Attēlā - kultūras ministre Dace Melbārde
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
