Sūdzība par SAB un KNAB iespējamu noziedzīgu darbību „nolikta uz bremzēm”
L. Lapsa18.10.2010.
Komentāri (21)
Gan Saeimas Nacionālās drošības komisijā, gan Valsts prezidenta kancelejā un LR Augstākajā tiesā jau šopavasar saņemts kriminālās darbībās iesaistīta uzņēmēja iesniegums par iespējamu nacionālās drošības interešu apdraudējumu, kurā varētu būt iesaistīti arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Korupcijas novēršanas un apkaršanas biroja (KNAB) darbinieki. Taču, pēc visa spriežot, pēc SAB vadības iejaukšanās šīs lietas virzība „nolikta uz bremzēm”.
Ar šo iesniegumu šā gada martā minētajās instancēs vērsās uzņēmējs Boriss Rjazanskis, kurš ir viens no apsūdzētajiem Jūrmalas prokurores Irinas Bogdanovas kukuļņemšanas lietā, - viņš saukts pie atbildības par kukuļdošanas un kukuļa piesavināšanās organizēšanu.
Iesniegumā, kura tekstu šodien publiskojam pilnībā, Rjazanskis norāda – viņš konstatējis, ka „Latvijā pastāv personu grupa, kas ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli tiesībsargājošās iestādēs (prokuratūrā, KNAB un SAB), nodarbojas ar šantāžu un naudas izspiešanu, ietekmē vairāku kriminālprocesu gaitu, ekspertus, kā arī nodarbojas ar provokācijām, uz kuru pamata vēlāk tiek ierosināti un izmeklēti kriminālprocesi, izpauž valsts noslēpuma saturošu informāciju un nodod trešajām personām izmeklēšanas noslēpumu saturošas ziņas”.
Turklāt „dažas personas no KNAB” esot „informētas par kādas fiziskas personas izteiktajiem draudiem tiesnesim, bet tā vietā, lai novērstu tiesas iespaidošanu, ir bijušas informētas un, iespējams, pat faktiski palīdzējušas personai veikt tiesneša ietekmēšanu”. Iesniegumā Rjazanskis min arī konkrētus vārdus un uzvārdus.
Taču, kā kļuvis zināms Pietiek, šī iesnieguma izskatīšana pēc būtības aizritējušā pusgada laikā faktiski ir „uzlikta uz bremzēm”. Drošības policijā gan tiek izmeklēts kriminālprocess, taču tas sākt par ko citu – iesniegumā minētās elektroniskā pasta sarakstes nonākšanu trešo personu rokās (plašāk par to lasāms interneta vietnes www.neliesi.lv sadaļā Ksenija – Aigars no SAB „jumta”).
No neoficiāliem avotiem zināms, ka uz šīs lietas „nobremzēšanu” sarunā ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem kategoriski uzstājis SAB direktors Jānis Kažociņš, jo varbūtējo valsts noslēpumu saturošā informācija esot izpausta valsts interešu vārdā.
Oficiālu komentāru ne Valsts prezidents, kurš arī saņēmis minēto iesniegumu, ne Satversmes aizsardzības birojs pagaidām nav snieguši.