Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, publiskajā vidē aizvien aktīvāki kļūst dažāda kalibra “jaunie gaismas nesēji” un dažādi gadu gaitā mazliet apputējuši politiskie eksspīdekļi. Uz šī fona citu starpā joprojām turpina dreifēt arī “stulbeņu zemes pravietis”, politiskais atkalatnācējs Vilis Krištopans.

Iesākumā – dažas piebildes saistībā ar pirms laika publicētā raksta “Ko piemirsa pateikt stulbeņu zemes pravietis” (https://www.pietiek.org/raksti/ko_piemirsa_pateikt_stulbenu_zemes_pravietis) lasītāju komentāriem. Vispirms – tiem, kuri retoriski jautāja no sērijas “kam tad pakaļa svilst, ka jābaidās par Krištopana atgriešanos politikā”, “kas par rakstu samaksājis” utml.

Atbilde ir pavisam vienkārša – šo rindu autoram Krištopana atrašanās vai neatrašanās politikā ir tikpat būtiska/nebūtiska kā jebkuram Latvijas vidusmēra iedzīvotājam (vismaz līdz brīdim, kad kundziņš izdomās, ka, būdams visviedākais, varētu paeksperimentēt ar valsti), un varat būt mierīgi – rakstu neviens nav ne pasūtījis, ne apmaksājis. Gan iepriekšējais, gan šis materiāls ir atskats uz tajos minēto varoņu darbībām un izdarībām.  Un, protams, paldies visiem nelaimes novēlētājiem – lai jums arī jauka diena!

Ceļš uz lielo naudu

Lai arī virkne komentētāju apgalvo, ka Krištopans pie turības ticis, notirgojot deviņdesmitajos gados paša kopā ar partneri, Krievijas pilsoni Anatoliju Bliku dibināto “Vācijas-Latvijas banku”, šī versija nav gluži precīza.

Pats eksministrs publiskajos izteikumos ir apgalvojis (turklāt ar gana pieņemamu ticamības procentu), ka vēl basketbolista karjeras laikos sievasmātes paspārnē viņas Pārdaugavas mājā sācis nodarboties ar ziedu audzēšanu, sportista gaitās no ārzemju braucieniem vedis dažādas  mantas pārdošanai (tolaik to dēvēja par spekulāciju), bet vēlāk, perestroikas laikos, pievērsies nopietnākam biznesam, ņemot kredītus (tiem, kas piemirsuši – deviņdesmitajos gados to procenti bija sakāpuši debesīs un atkarībā no bankas likmes svārstījās no 60 līdz 120% gadā), dibinot firmas, sūtot uz ārzemēm kokmateriālus, darbojoties tirdzniecībā un citās jomās, tādējādi līdz ieiešanai politikā pa “Latvijas ceļa” vārtiem 1993. gadā jau esot paguvis nopelnīt vairāk nekā miljonu ASV dolāru. Cik šī summa ir precīza, pārbaudīt praktiski nav iespējams, bet, ņemot vērā tā laika peļņas procentu kokmateriālu un citu preču tirdzniecībā, arī tā ir visai ticama.

Savukārt šobrīd par milzu cenu piedāvāto māju Berģos eksministrs nav uzslējis par šaubīgi iegūtiem līdzekļiem, tas būtu jāsaprot pat viņa oponentiem. Publiski pieejami avoti savulaik vēstīja, ka paša celtā nama materiālu iegādei Krištopans vēl pirms pievēršanās politikai ņēmis 20 tūkstošu rubļu kredītu, un darījums izvērties izcili veiksmīgs – pēc naudas reformas atmaksājis 100 latu pamatsummu plus vēl astoņus latus procentos, bet savrupmāja (precīzāk – pirmā daļa no tās, kas redzama šodien) jau bijusi zem jumta…

Tiesa, Krištopana sporta un uz brīdi arī politiskais līdzgaitnieks, cits basketbola lielmeistars Valdis Valters savulaik intervijā žurnālam “Klubs” savu agrāko domubiedru raksturoja ne īpaši tīkamā gaismā – kā Ventspils “ķeizara” Lemberga pakalpiņu, kurš sportista karjeras laikā ļoti gribējis būt bagāts un visu laiku no Valtera aizņēmies naudu, bet pie dzīves lielā laimesta ticis, kad tas pats Valters samērā vidēja mēroga uzņēmēju Krištopanu iepazīstinājis ar Krievijas biznesmeni Bliku, kurš ekssportistam pavēris plašākus biznesa apvāršņus.

Bijušās karojošās puses vienā laivā

Domājams, nevienam nebūs paslīdējusi garām arī ekspolitiķa un uzņēmēja Aināra Šlesera iecere ar vērienu atgriezties politiskajā arēnā. Mazliet pārsteidz, ka “buldozera” atbalstītāju pirmajās rindās un reklāmavīzes lapās redzams arī Krištopans, jo abu kungu pagātnes politiskā sadarbība nebūt nav bijusi rozēm kaisīta.

Atkal mazliet vēstures. Pēc veiksmīgā debijas uznāciena politikā tolaik vien 28 gadus jaunais Šlesers uzreiz pēc 1998. gada Saeimas vēlēšanām izveidotajā Krištopana valdībā ieņēma ekonomikas ministra amatu. Jā, jā, tas bija tas laiks, kad žurnālā “Rīgas laiks” tika publicēta “slavenā” intervija, kurā veiksmīgais eksuzņēmējs un jaunizceptais ministrs Šlesers, toreiz vēl būdams gana neveikls orators, cita starpā runāja par sievietes skaistumu, kas “nāk no iekšām”, teicās savu akadēmiskās izglītības trūkumu kompensēt, tuvākajā laikā pabeidzot “kaut kādus kursus”, un sarunāja lērumu citu brīnumu.

Salīdzinoši īsā laikā starp abiem kungiem izvērsās zināma konfrontācija, ko Šlesers publiski raksturoja kā Krištopana ultimātu pēc [Aivara] Lemberga rīkojuma. Premjers jauno ministru esot izsaucis pie sevis un, aizbildinoties ar Lemberga norādēm, paskaidrojis, ka “es vairs ilgāk nevaru gaidīt; vai nu noņem [Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni] Nagli, vai arī es noņemšu tevi”. Šlesers ultimātam nepakļāvās, un rezultāts, protams, iznāca likumsakarīgs – ministra atvadas no valdības (varbūt atlika vairāk laika kursiem?). Jaunā ministra vienīgais mierinājums bija tas, ka arī pati Latvijas vēsturē nespējīgākā valdība (aiz pašreizējās) ilgi nenovilka un krita salīdzinoši drīz…

Politikā gan mēdz notikt negaidīti pavērsieni, un pēc nepilniem septiņiem gadiem arī ar abām minētajām personālijām saistītie politiskie spēki – viens no nākamajiem Šlesera “politprojektiem”, kas izpelnījās apzīmējumu “mācītāju partija”, un “Latvijas ceļš” (tiesa, jau bez Krištopana) – vienojās “aprēķina laulībā”. Šodien, teju gadsimta ceturksni pēc visai saasinātajām politbatālijām, abi kādreizējie vienas koalīcijas oponenti gluži kā laulāts pāris ir vienojušies mīt kopīgu ceļu uz nākamo Saeimu, un pat Krištopans ir gatavs Šleseru celt debesīs kā vienīgo nācijas glābēju. Lai arī pirms dažām vēlēšanām startēt Šlesera dibinātajā un ar blīkšķi caurkritušajā ekspremjeru un politisko pensionāru “sapņu komandā” (ar atslēgas nosaukumu “Vienoti Latvijai”) Krištopans tālredzīgi atteicās, gan neatsakoties būt par “piekto riteni” priekšvēlēšanu vizītē pie Valsts prezidenta…

Ja es būtu, tad man būtu…

Latvijas politikā daudzpieredzējušais Krištopans pēc aiziešanas no šīs jomas un pārcelšanās uz Ameriku publiskajā telpā bija manāms krietni retāk, taču “stulbeņu zemi” apmeklēja visai regulāri un ar laiku kļuva aizvien biežāk manāms gan preses slejās, gan TV ekrānos, plātoties ar savu darbību pagātnē, palaikam gremdējoties atmiņās par politikā pavadītajiem gadiem un “eh, kā mēs toreiz…” manierē sev piedēvējot nopelnus, kas, saudzīgi sakot, ir krietni pārspīlēti, piemēram, saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta izveidi.

Savulaik kādā no Latvijas apmeklējuma reizēm toreizējais floridietis, tikko mainījis tēlu, atsakoties no acenēm un veicot redzes lāzeroperāciju, televīzijai sevi pozicionēja kā ārštata “biznesa konsultantu” vecākajam dēlam piederošajā izklaides vietā. Spriežot pēc tā, ka elitārā dzertuve ar laiku tika aizklapēta ciet, jāsecina, ka visziņa Krištopana seniora “konsultācijas” nebija sevišķi noderīgas…

Regulāri eksministrs savu stāstāmo ir iesācis ar frāzi “ja es…”. “Ja es paņemtu zemnieku saimniecību, es visiem parādītu, kā vajag saimniekot”, “ja varētu atgriezties uzņēmējdarbības sākumā, tagad būtu miljardieris”… Krietni nerunīgāks gan kundziņš bijis par iespējām, ko nav izmantojis vai ir vienkārši izpļekarējis, būdams valsts amatpersona, tostarp, būdams valsts ieņēmumu valsts ministrs (un vienlaikus līdzīpašnieks alkohola tirdzniecības firmā), braši dievojoties apkarot kontrabandu, ko tā arī neizdarīja, bet satiksmes ministra krēslā principā sagraujot lietoto auto tirgu, raujot gaisā inflāciju ar strauju degvielas akcīzes celšanu un vēlāk parādot sevi kā pagalam nespējīgu premjeru.

Šī brīža kārtējā atkalatgriešanās publiskajā apritē, presē un TV ekrānos sanākusi vispiemērotākajā laikā, jo, kā apliecina nesenā vēsture, tie, kuri vēl nesen šaubījās, vai iespējama vēl nespējīgāka valdība par Krištopana vadīto, to var droši vairs nedarīt. “Viesstrādnieks piekariņš” ar savu līdzstrādnieku svītu nekompetences un nespējas ziņā (sevišķi iekšlietu, veselības un labklājības nozarēs) ir ārpus konkurences…

“Toreiz” un “tagad”

Arī dažādās beidzamā laika aktivitātēs agrākais premjers ar manāmu bravūru akcentē, cik brīnumjauki bijis “viņa laikā”… Nesenajā intervijā portālam “nra.lv” Krištopans lepni klāsta, ka “…Manas valdības laikā bija bezdeficīta budžets, ārējais parāds bija pusmiljards. Tagad ir 15 miljardi. Manas valdības laikā Latvijā dzīvoja 2,4 miljoni iedzīvotāju, tātad 22 gados Latvija ir zaudējusi gandrīz pusmiljonu cilvēku.…”.

Gandrīz visi šie apgalvojumi ir patiesi – statistika liecina, ka 1999. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits bija 2,39 miljoni, arī ārējā parāda summa ir aptuveni atbilstoša, ko gan nevar teikt par “bezdeficīta budžetu” – kā liecina Valsts kontroles ziņojums par valsts budžeta izpildi, tolaik valsts budžeta finansiālais deficīts bijis plānots 164 368 500 latu, faktiskais bijis 132 506 268 lati, savukārt plānotais fiskālais deficīts bijis 180 466 724 lati, bet faktiskais – 148 544 009 lati.

Un kā gan nebūt budžeta deficītam, ja pat pirms premjerēšanas Krištopans neslēpa, ka “ies” uz budžeta deficītu, jo citādi valsts attīstīties nevarot, tāpat kā zemnieku saimniecība nespējot attīstīties bez kredīta. Turklāt jau pirms tam bija pieredzēts, ka laikā no 1993. līdz 1995. gadam “Latvijas ceļš” ar visu Krištopanu tā spicē iegrūda valsti tādā deficīta dūksnājā, ka nākamajai valdībai [Andra] Šķēles (ko pats Krištopans vēlāk nodēvēja par “Ulbrokas betmenu”) vadībā nācās krietni vien savilkt valsts vajadzību jostu, lai vispār tiktu līdz bezdeficīta budžetam un beigtu līdz tam ierasto izrīšanos uz parāda.

Izsludinātā taupība gan neliedza toreizējam satiksmes ministram Krištopanam presē plātīties ar sava darba kabineta remontu par 10 000 latu (ar pašreizējām būvniecības izmaksām tā šķiet sīknauda, bet tolaik, kad minimālā alga bija 38 lati mēnesī, par šādu summu varēja iegādāties vismaz četrus dzīvokļus Rīgas mikrorajonos), citādi tikšot atbaidīti kredītdevēji…

Tagad finanšu ministra amata kandidāts publiski mētājas ar klišeju, ka “mums ir jāizdara viss, lai pie mums ir labāk [nekā kaimiņiem]” un “mums nāksies atrotīt piedurknes un strādāt”, taču to saka cilvēks, kurš savā pēdējā Saeimas sasaukumā šī gadsimta sākumā, ar pusnorakstītas, taču vēl dvašojošas lokomotīves ambīcijām iebraucis parlamentā ZZS sastāvā, NE REIZI nepacentās aizvilkties no deputāta krēsla līdz tribīnei, lai pārējos 99 gaišos prātus apgaismotu ar daudzpieredzējuša politiķa viedumu un argumentiem KAUT VIENĀ sabiedrībai svarīgā jautājumā jeb, vienkārši sakot, pildīja atsēdētāja un balsošanas mašīnas funkcijas.

Turklāt nedrīkst aizmirst, ka tieši šis kungs savas politiķa karjeras pirmajos gados bija viens no tā “Latvijas ceļa” domubiedra pulciņa (kurā tostarp darbojās pa kādam čakli dzerošam indivīdam), no kura dažus vēlāk nodēvēja par parazītiem, uzlika Latviju uz tiem greizajiem pamatiem, uz kādiem tā Pizas torņa šķībumā turpina stāvēt joprojām.

Jā, tolaik Latvijā patiesi bija vairāk iedzīvotāju, un par to var pateikties tikai tam, ka Latvija vēl nebija Eiropas Savienībā, robežas vēl nebija vaļā un, lai nedotos peļņā kā nelegālais, darbam ārvalstīs bija nepieciešams kārtot atļaujas, arī iegādāties biļeti aizbraukšanai nebija tas vienkāršākais uzdevums. Tādēļ tolaik ārzemēs par Latvijas gada algu mēnesī piepelnījās salīdzinoši nedaudzi Latvijas iedzīvotāji. Ja valsts savu politikāņu pavadā aiziet pa greizu ceļu, tad nekas cits kā ekonomiskā migrācija nav sagaidāma; iedzīvotājiem ir jādzīvo “šodien”, un viņiem nav laika gaidīt, kamēr politiķi un citi šeftmaņi piebāzīs savas un savu labvēļu kabatas un tad varbūt padomās arī par valsts attīstību… Ja ne minētie šķēršļi, aizbraukšanas straume savu “pīķi” būtu sasniegusi jau pirms gadsimtu mijas…

Tagad televīzijā Krištopans stāsta, ka droši vien Baltkrievija turpmākajos gados izies to pašu ceļu, ko Latvija 90-ajos gados, sāksies privatizācija, kaut kas “tiks nozagts”, un nav šaubu, ka šis kungs zina, ko saka – atrodoties tik tuvu varas kliķei, vienkārši nevar nezināt par koruptīvajām aizkulišu mahinācijām, politiķu un citu amatpersonu kukuļošanu, nesaimnieciskumu, valsts izzagšanu un vienkārši stulbumu, ar ko lielā mērā saistīts komunistu frizūrām un citiem atribūtiem “rotātais” “Latvijas ceļa” valdīšanas laiks. Toreiz Krištopans par visu klusēja, faktiski līdzdarbojoties kaitniecībā, bet nu ķersies pie “Latvijas savešanas kārtībā” un dažos gados dubultos valsts budžetu?

“Mēs gribam, lai visas nozares dod pienesumu – ostas, dzelzceļš, lauksaimniecība, meži, ražošana, pakalpojumi. Tūrisms. Katra nozare jāpaceļ visaugstākajā līmenī. Un tad izdosies. Jānoņem visi ierobežojumi mazajam biznesam – to ir ļoti daudz.” – arī to “pēkšņi” konstatējis Krištopans. Vai kaut kas no “augstākā līmeņa” vai “ierobežojumu noņemšanas” mazajam biznesam tika izdarīts viņa premjerēšanas laikā? Kur nu!

Turklāt šis kungs, vēl būdams politiķis, regulāri paudis uzspēlētu pozitīvu skaudību, ka uzņēmējiem gan esot labi – “ej, kur gribi, dari, ko gribi…”, pretstatā politiķiem, ko ierobežojot kaut kādas tur partiju disciplīnas un citi jaukumi. Tad kādai ir jābūt motivācijai, lai uzņēmējdarbību un daudznuļļu ienākumus mainītu pret politisku amatu ar salīdzinoši pieticīgu algu? Ziedoties sabiedrības labumam? Nesmīdiniet.

“Troļļa” n-tais uznāciens

Cita eksministra un uzņēmēja Šlesera dzīves lēciens ir vēl lielākas apbrīnas vērts. Nācis no necilās un puskriminālās Ķengaraga vides (no kuras, ja ticēt nostāstiem, vairums agrāko līdzgaitnieku jau “atpūšas” ieslodzījuma vietās vai kapos), šis kungs spēja atrast ceļu, lai veiksmīgi “izrautos” biznesa un politikas elitē, īstajā brīdī un vietā piedāvājot to, kas sabiedrībai vajadzīgs visvairāk, no lielveikaliem līdz priekšvēlēšanu solījumiem.

Par viņa darbības īpatnējajiem un brīžiem gana “slidenajiem” mahināciju līkločiem, sevišķi uzņēmējdarbības sākumposmā, gana plaši aprakstīts un pietiekami daudz pamatojuma dokumentu publicēts viņam veltītajā grāmata “Šofera dēls Minhauzens”. No Šlesera līdzšinējās darbības nepārprotami ir secināms viens – lai nu ko, bet ambīciju, darbaspēju vai kombinēšanas prasmju trūkumu viņam pārmest nevar. Un, protams, arī laika gaitā nevainojami izkoptās neatņemamās runāšanas, solīšanas un sevis paslavēšanas spējas.

“Veiksmes stāsti” uz sabiedrības rēķina

Kurš vēl cits savas politiķa karjeras laikā ir paguvis sasolīt tādu “debesu mannu” satiksmes nozarē kā Šlesers? Kurš vēl kā nebeidzamu mantru pirms ciktur gadiem tieši priekšvēlēšanu laikā ir malis spārnoto frāzi par “minimālo algu 500 latu, minimālo pensiju – 200 latu”, ko it kā bija apņēmies Latvijā panākt?

Kurš vēl kā “Ziemeļeiropas veiksmes stāstu” ir pasniedzis Rīgas lidostas darbību, kas gājusi pa amerikāņu kalniņu trajektoriju, un dāsni, vairāku miljonu latu apmērā subsidētos iekšzemes pasažieru aviopārvadājumus, kas paši par sevi rentabli būs vien tad, kad pūcei aste ziedēs?

Protams, nevar noliegt, ka lidostā apkalpoto pasažieru skaits Šlesera ministrēšanas gados ir kāpis ievērojami, taču nedrīkst aizmirst arī šī “veiksmes stāsta” patieso cenu – īru aviosabiedrībai “Ryanair” sniegtās atlaides, kas gadā savulaik izmaksājušas virs 11 miljoniem latu, septiņu citu aviosabiedrību aiziešanu no Rīgas (šādu vienai kompānijai labvēlīgu nosacījumu dēļ), valsts atbalsta maksājumus it kā “pelnošajai” lidostai, tiesvedību, kurā valsti ievilka Šlesera uz Latviju atvestā un uz rokām nēsātā “Ryanair”, tā arī pat nesākusi būvēt ministra skaļi solīto viesnīcu un aviobāzi, galu galā uzvarot un tiekot pie gana iespaidīgas summiņas.

Nerunāsim nemaz par tādiem “sīkumiem” kā tandēmu Rīgas domē ar “Saskaņas” spīdekli [Nilu] Ušakovu, aizsākot jaunāko laiku vēsturē vērienīgāko galvaspilsētas uzņēmumu izsaimniekošanas un kliedzoši koruptīvo shēmu laikmetu, sev lojālu, taču neizglītotu un attiecīgajā jomā nekompetentu tipu, šofera un viņa dēla nekaunīgo likšanu augstos valsts amatos, politisko tēriņu pārsniegšanu (paliekot valstij parādā nepilnu miljonu sodanaudās), līdzdalību “Jūrmalgeitā” vai aktīvo iesaisti “Rīdzenes sarunās”, īpaši netaupot pat “zeku” leksiku…

Un šis pats cilvēks, pakāpies uz “antivakseru” pjedestāla, tagad pilnā nopietnībā sola sakārtot valsti un likvidēt tajā esošo “bardaku”?

Publiskajā telpā izskanējušajiem minējumiem, ka Krištopans un Šlesers raujas politikā, jo valstī atkal ir parādījusies nauda (vai “daudzas naudas”), abi darboņi gan oponē, ka valsts maciņā vējš svilpojot… Ņemot vērā, ka, neskatoties uz pašu naudas trūkumu, no dažādiem stabilizācijas un kovidseku novēršanas fondiem tiek valstī iepludināti un dalīti miljardi, politikāņu arguments gan neiztur kritiku – naudas smaka un vilinājums nemainās atkarībā no tā, vai banknotes ir darbarūķu pelnītas vai ņemtas “krītā”, un, tiekot pie naudas poda, atliek vien atrotīt piedurknes.

Politikas vēsture diemžēl liecina, ka gandrīz nevienam augstā krēslā sēdošam politiķim, kuram kādā brīdī ir radusies iespēja kaut ko mainīt valsts mērogā, nav bijis īpašas intereses to darīt, un ne Krištopans, ne Šlesers šajā ziņā nav izņēmumi. Turklāt der atcerēties, ka politikā valda tikai un vienīgi intereses, sabiedrības labums tajā ne tuvu nav pat sekundārs, un tādēļ nav ne mazākā iemesla domāt vai cerēt, ka gadījums ar Šlesopāna politisko buldozeru un ekspremjeru-lielībnieku pie tā kloķiem būs citāds. No lielu naudu ģenerējoša biznesa iet politikā pēc loģikas var motivēt tikai vēl lielāka nauda, lai kā daži censtos iestāstīt pretējo.

Kādas ir solītāju patiesās intereses, līdz šim pārsvarā ir atklājies tikai pēc vēlēšanām, tā kā gadiņš līdz tam vēl atlicis. Un šīs atklāsmes elektorātam allaž ir kalpojušas kā vāji skābena gurķu suliņa politiskā “plosta” paģiru rītā, kas, kā likums, parasti ievilcies vismaz uz četriem gadiem…

Novērtē šo rakstu:

4
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

FotoDivu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”
Lasīt visu...

18

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

FotoPieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.
Lasīt visu...

18

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

Foto29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.
Lasīt visu...

15

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

FotoPirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts un rūpīgi apčubināts - tam devām izaicinošu vārdu, nosaucot par Klik. Prieks par pašu radīto mums bija liels, bet ļoti īss, jo pandēmijas pirmais gads bija sarežģīts, brīžiem mokošs un pilns neziņas, pat nolemtības par to, kā dzīvosim tālāk. Šodien esam izauguši un pasaule līdz ar mums – esam kļuvuši gudrāki un apdomīgāki, vakcinēti un lepni par nupat 6000 aktīviem abonentiem tiešsaistes žurnālam Klik!
Lasīt visu...

21

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

Foto“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas mūsu robežu reāli apdraud naidīga kaimiņvalsts. Tas jau līdzinās valsts nodevībai,” tīmeklī raksta Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA).
Lasīt visu...

20

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

FotoLabas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts pārvaldības sistēma nekad nav pilnībā pabeigta un perfekta. Tā ir nepārtraukti jāmodernizē, gan novēršot apzinātās nepilnības, gan ņemot vērā sabiedrības vajadzības un tehnoloģiju attīstību. Arī Latvijā ir labi redzamas valsts pārvaldības vājās vietas.
Lasīt visu...

18

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

FotoEs tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir sarežģītā situācijā, mēģinot šo kuģi kaut kā izstūrēt cauri Covid pandēmijas izraisītajai krīzei, izmantojot to komandu, kāda nu viņa rīcībā ir nonākusi.
Lasīt visu...

6

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

FotoNe tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās valsts prezidenta Egila Levita kā valsts vadītāja līderības problēma. Acīmredzams, ka valstij sarežģītos brīžos E.Levits vienkārši nespēj vai nevēlas pildīt savus valsts prezidenta pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem", nespējot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrībā.
Lasīt visu...

12

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

FotoSmagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus un topinambūrus. Būvēju savu pasauli no tām lietām, kuras uzturēja manu senču pasauli. Tām jābūt pietiekami stiprām, lai uzturētu arī manu, lai gan vēlu iesāktu, lai gan tikai tikko radītu, lai gan maziņu un vēl vārgu, bet MANU PAsauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....