Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe nevēlas atklāt jelkādas ziņas par kriminālprocesu saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu. Kā ir apgalvojuši droši avoti, šāds kriminālprocess KNAB bijis uzsākts, pamatojoties uz kāda ziņotāja informāciju, kas pēc tam izrādījusies nepamatota, tāpēc kriminālprocesu, kurā sākotnēji figurējuši arī augstu amatpersonu vārdi un uzvārdi, birojam nācies paklusām izbeigt.

Nesen iznākušajā grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta” šo kriminālprocesu pieminējis viens no Latvijas ekspremjeriem: „Lietu jau ļoti vienkārši uzsākt. Cik man ir zināms, piemēram, Satversmes aizsardzības birojs liek vienam stukačam uzrakstīt murgainu iesniegumu, un tas ir pamats uzsākt procesu. Savulaik šausmīgi kutelīgā situācijā šie puiši un meitenes nonāca, - ir viedoklis, ka tieši šādā veidā ierosināts kriminālprocess pret Māri Riekstiņu, Aigaru Kalvīti un [A. Kalvīša ārlietu padomnieku] Pēteri Ustubu par to, ka viņiem formāli par Krievijas robežlīguma noslēgšanu ir tikušas Gazprom akcijas. Suņa murgi un tā tālāk. Bet tur sāka kriminālprocesu. Tur ir ļoti vienkārši. Ir aģents, kurš kaut ko uzraksta, ko vajag. Ir viena cilvēka ziņojums, un tur arī nekā vairāk nav...”

Pēc tam, kad sākotnēji Strīķe atteicās sniegt jebkādu informāciju par šī kriminālprocesa būtību un iznākumu, Pietiek pārstāvis vērsās KNAB ar oficiālu pieprasījumu, vēloties saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) vai KNAB ir bijis sākts kriminālprocess saistībā ar Māri Riekstiņu un/vai Aigaru Kalvīti un/vai Pēteri Ustubu un Krievijas robežlīguma noslēgšanu?

2) ja jā, kāds ir bijis šī kriminālprocesa numurs, kad tas sākts, kad un ar kādu rezultātu beigts?

3) ar kuras konkrētas KNAB amatpersonas lēmumu šis kriminālprocess sākts un beigts, uz kāda pamata tas sākts?

4) kādu iemeslu dēļ šis kriminālprocess ticis izbeigts?

5) kas ir bijis šī kriminālprocesa virzību uzraugošais prokurors?

Ne uz vienu no šiem jautājumiem Strīķe atbildi tā arī nesniedza, tā vietā parakstot atteikumu, kuru šodien publicējam pilnībā:

„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) 2011. gada 4. novembrī tika saņemts Jūsu iesniegums, kurā pieprasāt sniegt atbildes - vai Birojā ir uzsākts kriminālprocess saistībā ar Māri Riekstiņu un/vai Aigaru Kalvīti un/vai Pēteri Ustubu un Krievijas robežlīguma noslēgšanu, kāds ir bijis šā kriminālprocesa numurs, kad tas sākts, ar kādu rezultātu beigts, ar kuras konkrēti amatpersonas lēmumu šis kriminālprocess sākts un beigts, uz kāda pamata sākts, kādu iemeslu dēļ kriminālprocess ticis izbeigts, kas ir uzraugošais prokurors.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka Informācijas atklātības likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Papildus atzīmējam, ka minētā likuma II nodaļā ir ietverts informācijas iedalījums, kā arī noteikts attiecīgās informācijas pieejamības statuss.

Informācijas atklātības likuma 4. pants nosaka, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Vispārpieejamo informāciju saskaņā ar šī likuma 10. panta trešo daļu sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā. Savukārt, minētā likuma 5. pants nosaka un sniedz vispārīgu uzskaitījumu informācijai, kas ir atzīta vai uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

Papildus atzīmējam, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10. panta ceturto daļu, ja pieprasītās informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju, iestāde izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama. To informācijas daļu, kas ietver ierobežotas pieejamības informāciju, izsniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību. Atbilstoši minētā likuma 11. panta ceturtajai daļai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

Izskaidrojam, ka Kriminālprocesa likuma 370. pants nosaka, ka kriminālprocesa uzsākšanas pamats ir, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kā arī, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodalījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. 373. panta septītajā daļā noteikts, ka ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem, konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, procesa virzītājiem, personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, un cietušajiem reģistrē informācijas sistēmā. Institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets. Kriminālprocesa likuma 396. pants nosaka aizliegumu izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas un 375. panta pirmā daļa nosaka, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto informējam, ka Birojs nav tiesīgs Jums sniegt pieprasīto informāciju.”

Uzskatot šo informācijas atteikumu par nepamatotu un prettiesisku, Pietiek saistībā ar šo KNAB rīcību jau ir vērsies administratīvajā tiesā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...