Iesaki rakstu: 
Trīs gandrīz vienlaikus notikušie satricinājumi Latvijas banku sektorā – ASV FM Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojums un sankcijas pret ABLV banku, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana, turot aizdomās par liela apmēra kukuļa pieprasīšanu, kā arī Norvik bankas uguņošana ir pamatīgs stresa tests politiskajai, banku sistēmai un sabiedrībai kopumā.
Situācijas sarežģītību tēlaini varētu aprakstīt kā liela mēroga sadursmi, piem., vilcienam saduroties ar autobusu. Civilajā aizsardzībā šādos gadījumos ir lēmumu un rīcību pieņemšanas algoritms. Glābt cietušos, sašķirot pēc traumu smaguma, atbrīvot ceļus satiksmei, novērst degvielas noplūdes utt. Ir krīzes vadības centrs, kas darbojas saskaņoti un skaidri zināma uzdevuma vārdā, ir kāds, kas atbildīgs par krīzes vadību.
Turpinot analoģiju, šādā krīzē nav iedomājams, ka glābšanas dienestu pārstāvji sāktu apcerēt – tic viņi, ka notikušais bijis iespējams, vai tomēr netic. Tāpat nav iedomājams, ka viena dienesta pārstāvji sāktu otriem skaidrot un pierādīt, ka viņi jau sen ir teikuši, ka tā dzelzceļa pārbrauktuve bija jāpārbūvē. Vai ugunsdzēsēji, piemēram, nogaidoši pasēdētu aiz krūmiem, lai saprastu, vai policija ieradusies pirmā. Savukārt tuvējā ciema puiši sapulcējušies ap katastrofas vietu, rokas kabatās sabāzuši, spriestu, ka tie glābēji gan visi ir neprašas un idioti.
Tas viss cilvēciski saprotams, bet, lūdzu, – pēc tam. Pēc tam, kad briesmas novērstas, kad apdraudējums mazināts. Tad jāmeklē vainīgie, jācērt galvas, jānovērš katastrofas cēloņi, lai tas neatkārtotos.
Kādēļ politiskajā vidē apjukums tagad ir tik milzīgs? Pat 2008.gada krīzes laikā politiskās rīcības bija loģiskākas, koordinētākas un uz mērķi vērstas. Acīmredzot šoreiz ar koku ir trāpīts tik neskaitāmu interešu saviju punktā, ka iestājušās eksistenciālas bailes, līdz ar to nespēja rīkoties koordinēti. Aizsardzības ministrijas fake ekspertīze par Associated Press publikāciju, šķiet, ir kliedzošākais apjukuma apliecinājums.
Pēdējo notikumu gaismā Latvijas politiskajā vidē strauji audzis ticīgo un arī neticīgo skaits. Varu saprast, ka ticot vai neticot vērtējumu sniedz cilvēks, kas nepiedalās profesionālajā politikā. Dabiska reakcija uz šokējošu informāciju. Bet tas, ka ticības kategorijās notikušo vērtē politiķi, ir vienkārši neprofesionāli. Ticības lietas lai paliek ezotērikai un baznīcai. Kā konstruktīvas rīcības piemērs jāatzīmē Saeimas Aizsardzības komisijas vadītāja Ainara Latkovska racionālais priekšlikums izmeklēšanai piesaistīt FIB un OLAF.
Dažāda skaļuma un rīboņas paziņojumu sacensība iet uz pilnu jaudu. Jāatzīst, ka arī manis pārstāvēto partiju Kustība “Par!” mazliet sanesa uz frāžainību, bet mēs izrunājām un vienojāmies, ka šī ir tā situācija, kurā ar dimdošiem paziņojumiem nevajadzētu aizrauties. Pārlieku nopietni. Lai izmeklēšanas iestādes dara savu darbu. Un valdība savu.
Dažas papildu piezīmes. Uzteicams ir mediju darbs, īpaši sabiedriskā medija. Profesionāli informē, analizē, uzrauga. Un tā ir labā ziņa visā šajā haosā. Paldies žurnālistiem!
Savukārt, runājot par neaizvietojamāko cilvēku valstī Ilmāru Rimšēviču, teikšu tā, ja kungs būtu tīru sirdsapziņu un rokām, nekas nebūtu vienkāršāks un loģiskāks kā atkāpties no amata. Visas tās runas par nepatiesu apsūdzību...
Vai Latvijā ir bijis gadījums, kad kāds augsta ranga politiķis vai valsts pārvaldes amatpersona būtu nepatiesi apsūdzēts un arī nepatiesi notiesāts? Kaut viens? Varētu vēl saprast, ka neatkāptos no amata, ja burlaki apzagtu kādu LB naudas glabātuvi, jo signalizācijas sistēmas pagalam. Labi, varētu pieņemt, ka prezidents tiešu vainu neizjūt un uzņemas tiešu vadību par drošības sistēmas pārveidi.
Bet, ja tevi apsūdz liela mēroga korupcijā un tu pats dziļi sirdī, zvērot pie savu tuvāko dzīvībām, zini, ka tie ir meli, – kāds risks atkāpties? Jo taisnība taču agri vai vēlu uzvar arī Latvijā. Un šobrīd notiekošais tam apliecinājums.
Pārpublicēts no ivinkele505.wordpress.com
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
