Iesaki rakstu: 
Kaut gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir vērsies pie Latvijas Žurnālistu savienības un Latvijas Žurnālistu asociācijas ar lūgumu sniegt viedokli - ir vai nav šā gada pavasarī klajā nākušās avīzes Vienotība, PIETIEK!uzskatāmas par priekšvēlēšanu aģitāciju, - KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks oficiālā skaidrojumā paliek pie sava: birojs arī tāpat lieliski zinot, kas ir un kas nav priekšvēlēšanu aģitācija.
Kā jau informēts, pēc tam, kad šā gada martā miljona eksemplāru tirāžā iznāca pirmā PIETIEK! avīze, KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča nekavējoties paziņoja, ka vēloties iepazīties ar visu informāciju par „masu informācijas līdzekļu Vienotība, PIETIEK!, Nacionāļi, PIETIEK!, Reformisti, PIETIEK!, Saskaņieši, PIETIEK! izgatavošanas, izplatīšanas izmaksām un finansēšanas avotiem".
KNAB vēlējās saņemt arī informāciju par vēl nemaz neiznākušo un attiecīgi arī neizplatīto izdevumu izgatavošanas un izplatīšanas "atspoguļojumu grāmatvedības uzskaitē, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu un iepriekš minēto darījumu dokumentu (līgumi, rēķini, bankas, kases dokumenti u.c.) apliecinātas kopijas".
Savu vēlmi iepazīties ar neiznākušu un neizplatītu avīžu izgatavošanas un izplatīšanas izdevumiem KNAB pamatoja ar likuma normu, kas tā darbiniekiem ļauj nekontrolēti un bez pamatojuma pieprasīt no jebkuras personas jebkuru informāciju, ko tie vēlas, taču nespēja paskaidrot, kādā veidā tā spējusi par vēl neiznākušām avīzēm konstatēt, ka uz tām būs attiecināma priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmēra ierobežojumu kontrole.
Tagad, pusgadu pēc šiem pieprasījumiem KNAB priekšnieka vietniece Jurča vērsusies pie Latvijas Žurnālistu asociācijas un Latvijas Žurnālistu savienības ar vēstuli, no kuras izriet – KNAB pēc pusgadu ilga darba tā arī nav spējis noskaidrot, kas īsti ir un kas nav priekšvēlēšanu aģitācija, un nu lūdz palīdzību abām organizācijām.
Vēstules būtība ir: „Ievērojot iepriekš minēto, Birojs lūdz izvērtēt un sniegt Birojam atzinumu līdz š.g. 8.novembrim, vai reģistrētajā masu informācijas līdzeklī Vienotība, PIETIEK! norādītā informācija ir uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitāciju.”
Latvijas Žurnālistu savienības atbildi uz šo informācijas pieprasījumu Pietiek jau publicējis, taču papildus tam oficiālās sarakstes speciālisti Pietiek ir norādījuši uz analfabētiskām nepilnībām KNAB pieprasījumā.
Pirmkārt, tajā gan minēta interneta adrese, kurā interesentiem esot apskatāma avīze PDF formātā, taču šajā adresē avīze vairs nav atrodama, - pirms pieprasījuma nosūtīšanas KNAB nav uzskatījis par vajadzīgu par to pārliecināties. Savukārt KNAB vēstulei pievienotajiem fotomateriāliem, kuros redzamas avīzes lappuses, nav ne oficiāla apstiprinājuma, ne arī veiktas ekspertīzes, ko paredz normatīvie akti.
Ņemot to vērā, Pietiek gan no Streļčenoka, gan no viņa vietniecēm vēlējās noskaidrot: kāpēc gan šī vadītā iestāde vairāk nekā desmit gadus pēc tās darbības sākuma joprojām nav tikusi skaidrībā, kas īsti ir priekšvēlēšanu aģitācija, ja reiz ar šādu jautājumu vēršas pie žurnālistu organizācijām?
Pietiek nule saņemtā Streļčenoka oficiālā atbilde ir - šis pieņēmums esot "nepatiess un faktiskajai situācijai neatbilstošs", jo "Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) visā savā pastāvēšanas laikā ir spējis piemērot tiesisko regulējumu priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumos un nodrošināt politisko partiju finansēšanas kontroli, par ko liecina tiesu prakse, atstājot spēkā Biroja pieņemtos lēmumus par normatīvo aktu piemērošanas jautājumiem priekšvēlēšanu aģitācijas kontroles jomā".
Nekādus paskaidrojumus par to, kāpēc KNAB šīs savas zināšanas nav vēlējies izmantot arī gadījumā ar Vienotība, PIETIEK!, tā vietā vēršoties pie žurnālistu organizācijām, Streļčenoks sniegt gan nevēlējās.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
