Streļčenoka atzinums: izsniedzot man un tādiem kā man Dziesmu svētku bezmaksas ielūgumus, valstij kaitējums netiek nodarīts
PIETIEK15.02.2014.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Izsniedzot bezmaksas ielūgumus uz Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumiem, nekāds kaitējums valstij nav nodarīts, - ar šādu atzinumu pēc deviņus mēnešus ilgas pārbaudes nācis klajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē šo dokumentu, no kura izriet - KNAB priekšnieks nav saskatījis nekādu interešu konfliktu savā rīcībā, lemjot par bezmaksas ielūgumiem, lai gan to saņēmēju vidū bija ne tikai tādas personas ar nopelniem kultūras jomā kā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, bet arī... pats Streļčenoks.
Par iesnieguma izskatīšanu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā - KNAB) 2013.gada 11.aprīlī ir saņēmis un izskatījis Jūsu iesniegumus ar lūgumu izvērtēt amatpersonu rīcību un iespējamo interešu konfliktu, organizējot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus (turpmāk - Svētki).
Izvērtējot Jūsu iesniegumos minēto, ka:
šogad paredzēto Dziesmu un deju svētku organizētāji ir paziņojuši, ka Ministru kabineta izveidotā Dziesmu un deju svētku padome ir atbalstījusi faktiski visus dokumentus, kas saistās ar Dziesmu un deju svētku biļešu cenām, rezervēšanu un bezmaksas ielūgumu piešķiršanu.
Taču Dziesmu un deju svētku padomes nolikums nosaka, ka padomes lēmumiem ir tikai un vienīgi ieteikuma raksturs. Arī Dziesmu un deju svētku likumā, uz ko ir atsauce Ministru kabineta pieņemtajā Dziesmu un deju svētku padomes nolikumā, starp padomei noteiktiem uzdevumiem nav neviena, kas ļautu tai pieņemt lēmumus, kā rīkoties ar valsts mantu.
Taču, kā izriet no Dziesmu svētku organizētāju sniegtās informācijas, tieši uz padomes pieņemto lēmumu pamata Latvijas Nacionālais kultūras centrs veicis konkrētas darbības, apstiprinot ne tikai biļešu cenas, bet arī rezervējamo un bez maksas izsniedzamo biļešu (ielūgumu) daudzumu.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums noteic, ka publiskās personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Savukārt minētās iestādes ir pieņēmušas lēmumu valsts mantu - 12% no visām biļetēm uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem - vienkārši atdot par brīvu dažādām personām, kuras ir šķitušas nozīmīgas Dziesmu un deju svētku padomei" un „Saskaņā ar XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku organizētāju publiskoto skaidrojumu Ministru kabineta izveidotā Dziesmu un deju svētku padome ir izskatījusi un apstiprinājusi Dziesmu un deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību. Savukārt šā gada 27. februārī, kā informē organizētāji, "Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izskatīja un apstiprināja ielūdzamo/rezervāciju grupu sarakstus.
Šajos sarakstos, kuri publiskoti Latvijas Nacionālā kultūras centra interneta mājas lapā, starp personām, kam pienākas bezmaksas ielūgums uz svētku pasākumiem, ir minēta kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde.
Taču, kā rāda Ministru kabineta lēmums par Dziesmu un deju svētku padomes apstiprināšanu, visas šīs valsts amatpersonas ir arī šīs padomes sastāvā (izņemot D. Melbārdi). Tas nozīmē, ka šīs amatpersonas, balsojot par saraksta apstiprināšanu (padomes locekļi) vai to galīgi apstiprinot (D. Melbārde), ir akceptējušas ielūgumu sarakstu, kurā pa divām personām domātam ielūgumam paredzēts arī katrai no šīm amatpersonām.
Ja šīs personas nav atturējušās no balsojuma vai nav atteikušās tajā piedalīties, tās ir pārkāpušas pretkorupcijas likumdošanu, pašas sev piešķirot pietiekami būtiskas materiālās vērtības uz valsts rēķina",
konstatēts.
Dziesmu un deju svētku padome, (turpmāk - Padome) ir saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu izveidota institūcija Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai. Padomes sastāvu nosaka Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta trešā daļa. Padomes sastāvā ir kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, finanšu ministrs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deleģēts deputāts, kurš var būt arī šīs padomes priekšsēdētājs, Rīgas Domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis, divi koru nozares pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis), divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis) pūtēju orķestru nozares pārstāvis, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis, tautas mūzikas nozares pārstāvis, tradicionālās kultūras nozares pārstāvis, profesionālās mūzikas pārstāvis, pašvaldību kultūras centru pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis.
Padomes darbības mērķi, funkcijas un kompetenci, Padomes izveidošanas kārtību un darba organizāciju, kā arī kārtību, kādā tiek izraudzīti nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvji apstiprināšanai Padomē, un minēto pārstāvju izraudzīšanas kritērijus nosaka Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padomes nolikums".
Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti, bet 11.panta sestā daļa nosaka, šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā. Lēmums par Padomes izveidošanu ir Ministru kabineta lēmums, un uz to nav attiecināmi likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padome nolikums" 2.punktu un 26.punktu padome ir konsultatīva institūcija, kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Saskaņā ar Padomes nolikuma 32.punktu Padomes locekļi par darbu Padomē nesaņem atalgojumu.
Padomes uzdevumi saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās daļas 5.punktu ir pārraudzīt Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi.
Tādējādi Padomes locekļiem piedalīties dziesmu svētkos un pārraudzīt to norisi uzliek amata pienākumi kā Svētku procesa uzturētājiem un nodrošinātājiem.
Izvērtējot Padomes locekļu iespējamo interešu konfliktu, konstatēts.
Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1.panta 5.punkts nosaka, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Padomes locekļa amats neatbilst likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.pantā minētajiem valsts amatpersonas amatiem.
Ņemot vērā to, ka Dziesmu un deju svētku biļešu un ielūgumu jautājums ir ļoti sensitīvs un sabiedrībai nozīmīgs, Svētku rīkotājs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, (turpmāk - Centrs) biļešu un ielūgumu politiku iekļāva izskatīšanai Padomes sēdēs, lai saņemtu Padomes viedokli.
2012.gada 19.decembra Padomes sēdē tika izskatīta Svētku biļešu un ielūgumu politika, tai skaitā tika definētas Svētku viesu un biļešu iepriekšējās rezervēšanas pretendentu grupas, kā arī biļešu un ielūgumu savstarpējās proporcijas. 2013.gada 27.februāra Padomes sēdē tika atbalstīts Centra sagatavotais ielūdzamo personu grupu saraksts uz Svētku pasākumiem, kā arī pieņemts zināšanai, ka ielūgumu izsniegšana notiks atbilstoši Centra iekšējās kārtības noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi".
Kā jau iepriekš minēts, Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, lēmumu par ielūdzamajām personām uz Svētku norisēm pieņēma Centrs kā Svētku rīkotājs. Centrs ielūgumu izsniegšanu uz Svētku norisēm organizēja, pamatojoties uz iekšējās kārtības noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu*izsniegšanas noteikumi", kas apstiprināti ar Centra 2013.gada 22.februāra rīkojumu Nr.49 „Par XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību". Saskaņā ar minēto noteikumu 1.3.punktu ielūgums ir Svētku pasākuma ieejas karte bez nominālvērtības, bet 4.1.punkts noteica, ka ielūgumu apjoms nedrīkst pārsniegt 12% no kopējā Svētku norišu skatītāju skaita.
Minētais lēmums paredzēja ielūgumus valsts augstākajām amatpersonām un ārvalstu delegācijām, goda viesiem par īpašiem nopelniem kultūrā, valsts amatpersonām, kuru dalība ir būtiska svētkos, Svētku procesa uzturētājiem un nodrošinātājiem un Svētku rikotāju sadarbības partneriem, un tas paredzēja konkrētu ielūgumus valsts amatpersonām, kas Svētku norises laikā ieņems attiecīgo amatu, nevis ielūgumus konkrētām personālijām.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Svētku pasākuma ieejas karte (ielūgums) ir bez nominālvērtības un nav pārdodams brīvā tirdzniecībā, konkrētais uzaicinātais viesis varēja tikai apmeklēt vai neapmeklēt Svētkus, nevis nodot ielūgumu citai personai, nav pamata secināt, ka Padomes locekļi būtu tieši pieņēmuši lēmumu savās interesēs un būtu atradušies interešu konflikta situācijā.
Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu, Svētku mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju, nevis komercdarbība ar mērķi gūt maksimālu peļņu no biļešu pārdošanas.
Dziesmu un deju svētku likuma 9.pants nosaka, ka no valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, ari svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā. Kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots, kultūrvēsturisko novadu dziesmu un deju svētku mākslinieciskajai sagatavošanai, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānā paredzēto pasākumu rīkošanai, koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai, jaundarbu iepirkšanai, autoratlīdzības samaksai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, koncertrepertuāra nošu materiāla un deju aprakstu sagatavošanai un izdošanai, repertuāra apgūšanas kopmēģinājumiem, diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītībai, valsts mērķdotācijai kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai, un dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībās un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām«-pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību, kā arī iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.
Centrs ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, un biļetes uz Svētkiem tirgo saskaņā ar 2013.gada 26.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.114 „XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku pasākumu cenrādis" apstiprināto cenrādi, kas izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devīto daļu.
Izvērtējot uzaicināto viesu sarakstu, KNAB ieskatā, iespēja apmeklēt šādus svētkus būtu nepieciešama personām, kas ir saistītas ar svētku organizēšanu, un kuru pienākumos ir pārraudzīt Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi.
Ievērojot to, ka Kultūras ministrija nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, KNAB lūdza Kultūras ministriju izvērtēt, vai Centra apstiprinātos iekšējās kārtības noteikumos „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi" izsniedzamo ielūgumu apjoms un personu loks, kas pretendē uz svētku ielūgumiem, atbilst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām.
Ievērojot minēto, KNAB nav pamata uzskatīt, ka Centrs un Padome ar savu rīcību būtu nodarījusi materiālu kaitējumu valstij.
KNAB priekšnieks J. Streļčenoks
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
