Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ko un kurās jomās deviņu mēnešu laikā apņemas izdarīt jaunā Laimdotas Straujumas vadītā valdība? Pietiek publisko valdības deklarācijas projektu tā pašreizējā versijā, kāds tas ir nākamās valdības vadītājas padomdevēju rīcībā, - tajā uzskaitīto apņemšanos vidū pieminēta pat investoru piesaiste aviosabiedrībai AirBaltic, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas sekmīga pabeigšana un iespējami ātra Liepājas metalurga darbības atjaunošana.

Partija "Vienotība", Reformu partija un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Zaļo un zemnieku savienība, kā arī neatkarīgie deputāti ir vienojušies izveidot valdību, kuras darbībā tiks turpināta iepriekšējās valdības iesāktā politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējas sadarbības principiem.

Valdības prioritātes ir vērstas uz Latvijas iedzīvotāju spēju kopīgi vienoties un virzīties uz līdzsvarotu valsts attīstību atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam (Latvija 2030) un Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2014.–2020. gadam (NAP2020).

2014. gadā jāuzsāk mērķtiecīgas un efektīvas rīcībpolitikas īstenošana, lai sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem attiecīgajā nozarē realizētu NAP2020 noteiktās prioritātes, kas vērstas uz stratēģisko mērķu – iekšzemes kopprodukta pieaugums uz vienu iedzīvotāju, ienākumu nevienlīdzības mazināšana, iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums – sasniegšanu.

Valsts ir noteikusi virzienus, kuros tiks veiktas investīcijas, lai vairotu ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību reģionos un veicinātu ikviena iedzīvotāja labklājību, konkurētspēju un drošību atbilstoši sabiedrības gaidām par ekonomiski attīstītu un stabilu valsti.

Ikkatram cilvēkam jādod iespējas un izredzes rīkoties, lai vairotu savu izaugsmi un labklājību tepat Latvijā.

NAP2020 noteikto ekonomikas izrāviena saturu veido izaicinājumi, kas jāpārvar valsts, pašvaldības, mājsaimniecības un ikviena indivīda līmenī. Mums visiem kopīgi un ikkatram jāspēj atbildēt, kādas papildu kompetences apgūsim, kā uzlabosim sava veikuma produktivitāti, vai skolosim bērnus par prasmīgiem profesionāļiem izvēlētajā nozarē, kā mainīsim ieradumus uzturēt veselīgu dzīvesveidu, efektīvāk un saudzīgāk izmantot dabas resursus un cik prasmīgi veidosim attiecības ar līdzcilvēkiem. Mums jāatceras, ka darba tikums, patriotisms, pilsoniskas un demokrātiskas valsts vērtību apziņa ir būtiski priekšnoteikumi mūsu pastāvēšanai un attīstībai. Tikai šo rīcību kopums ļaus ikvienam un visiem kopā sajust darba augļus un dzīves kvalitātes uzlabošanos Latvijā.

Valdības izvirzītās darbības prioritātes 2014. gadā ir šādas:

1. Veidot zināšanu ekonomiku, pateicoties ieguldījumiem izglītībā un spēcīgu laikmetīgu nacionālo identitāti, nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību.

2. Sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu, sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.

3. Motivēt ikvienu iesaistīties ekonomiskajās aktivitātēs, lai nodrošinātu cienīgu darbu, saņemtu atbilstošu atlīdzību un novērtējumu, mazinot ienākumu nevienlīdzību.

4. Veicināt Latvijas tautas ataudzi, veidojot demogrāfijas ceļa karti, nodrošinot atbalstu un piemērotu vidi bērnu audzināšanai un izglītošanai, lai iedzīvotāji atgrieztos Latvijā.

5. Stiprināt piederību Latvijai un nacionālo identitāti sabiedrībā un diasporā, sekmējot sabiedrības saliedētību un veicinot latviešu valodas lietojumu. Stiprināt ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saites ar dzimteni.

6. Nodrošināt Latvija2030 un NAP2020 prioritāšu pārnešanu Eiropas Savienības fondu investīciju aktivitātēs, efektīvākas ES fondu sistēmas ieviešanu un investīciju uzsākšanu, lai īstenotu ekonomikas izrāvienu un darbavietu radīšanu.

7. Pabeigt gatavošanos Latvijas 2015. gada prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, definējot prezidentūras virsmērķus un politiskās prioritātes un izveidojot nepieciešamo institucionālo un loģistikas atbalsta struktūru kā investīciju Latvijas nākotnes konkurētspējas palielināšanai.

8. Stiprināt reģionus un nodrošināt to attīstību.

9. Turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazinot administratīvo slogu, nodrošinot Latvijas uzņēmēju un ārvalstu investoru tiesību aizsardzību un pilnveidojot maksātnespējas tiesisko regulējumu.

10. Īstenot pasākumu "Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014".

11. Pabeigt Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanu un no Būvniecības likuma izrietošo normatīvo aktu izstrādi un būvnormatīvu ieviešanu, nodrošinot sabiedrības drošību un aizsardzību.

Īstenojot valdības izvirzītās prioritātes, apņemamies pildīt šādus uzdevumus:

I. Cilvēkkapitāls

Labklājība

1. Līdz 2014. gada 1. martam sagatavosim un iesniegsim Saeimā likuma grozījumus, kas paredz pensiju vai tās daļas apmēru indeksāciju 2014. gada 1. oktobrī un turpmāk, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksu.

2. Izstrādāsim Koncepciju par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā, kurā būs izvērtētas alternatīvas iekļaujošas sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, piedāvāsim atbalsta virzienus sociāliem uzņēmumiem, nošķirot tos no cita veida darbībām. 

3. Lai turpinātu nevienlīdzības mazināšanu, izstrādāsim Koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, izvērtēsim iespējamos finansējuma modeļus, kā arī noslēgsim vienošanās memorandu ar pašvaldībām par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu.

4. Attīstīsim un stiprināsim bērnu adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu Latvijā, izvērtējot iespēju ieviest specializēto audžuģimeņu institūtu ("profesionālās audžuģimenes"), un pārskatīsim atbalsta mehānismu audžuģimenēm.

5. Turpināsim sagatavošanas darbu deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošanai, lai klientiem, kas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, nodrošinātu individuālu, viņu funkcionālajām spējām atbilstošu pakalpojumu.

6. Uzlabosim demogrāfisko situāciju Latvijā, vienlaikus mazinot emigrāciju. Izmantojot Attīstības finanšu institūciju (AFI), izveidosim plaši pieejamu valsts atbalsta programmu ģimenēm pirmā mājokļa iegādei, lai nodrošinātu adekvātu pirmo iemaksu un izdevīgus un paredzamus kredīta nosacījumus, ar mērķi uzsākt šīs programmas darbu 2014. gada pirmajā pusgadā.

7. Gatavojot valsts budžetu 2015. gadam, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē uzsāksim diskusijas par iespējām celt minimālo algu.

Izglītība, zinātne, sporta, jaunatnes un valodas politika

1. Turpināsim nodrošināt pirmsskolas izglītību saistībā ar principu "nauda seko bērnam līdz pirmsskolas izglītības iestādei". Nodrošināsim pirmsskolas izglītības un pamatizglītības apguvi pēc iespējas tuvu bērna dzīvesvietai, bet vidējās izglītības apguvi koncentrēsim skolās ar attīstītu pedagoģisko un materiāltehnisko bāzi. Izveidosim skolu tīkla attīstības stratēģisko modeli, kas ietver starpnozaru programmu Latvijas lauku skolu kā nozīmīgu infrastruktūras centru saglabāšanai. Skolās īstenosim iekļaujošu izglītību. Reemigrācijas veicināšanai izstrādāsim konkrētu atbalsta programmu reemigrējušo ģimeņu bērniem, lai viņi veiksmīgi uzsāktu vai turpinātu mācības Latvijā.

2. Izstrādāsim jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli un sagatavosim pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

3. Veiksim sagatavošanās darbus pārejai uz obligātu vidējo – vispārējo vai profesionālo – izglītību.

4. Izveidosim jaunu karjeras izvēles motivācijas sistēmu, lai veicinātu jauniešu izvēli mācīties inženierzinātnes, dabaszinātnes un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

5. Veidosim priekšnosacījumus, lai profesionālo, tai skaitā kultūras jomas, programmu apguvēju īpatsvars sasniegtu vismaz pusi no vidējās izglītības apguvēju skaita. Pieņemot jaunu profesionālās izglītības likumu, ieviesīsim jaunu darba devēju un izglītības institūciju sadarbības modeli, palielinot uzņēmēju līdzdalību zināšanu apguves procesā. Turpināsim duālās profesionālās izglītības modeļa attīstīšanu. Turpināsim veidot Nacionālo akreditācijas aģentūru augstākās izglītības programmu akreditācijas organizēšanai.

6. Strādāsim pie augstskolu tīkla attīstības modeļa izveides, īstenojot valsts augstskolu stratēģiskās specializācijas principu un nodrošinot gan valsts, gan reģionu līdzsvarotai attīstībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Novērsīsim augstākās izglītības programmu nelietderīgu dublēšanos valsts augstskolās viena reģiona ietvaros. Veicināsim reģionālo augstskolu iesaisti reģionu ekonomiskās attīstības nodrošināšanā. 

7. Sagatavosim priekšlikumus tāda augstākās izglītības finansēšanas modeļa pilnveidei, kas veicinātu valsts izaugsmi, augstākās izglītības pieejamību visos Latvijas reģionos, tās atbilstību darba tirgus vajadzībām un starptautiskajai konkurētspējai. Gatavojot 2015. gada budžetu, izvērtēsim reālajām izmaksām atbilstošu studiju vietu finansējuma iespējas; turpināsim darbu pie vienotā absolventu reģistra izveides.

8. Veiksim stratēģiskas investīcijas zinātnē un pētniecībā, kā arī inovāciju jomā, piesaistot gan valsts, gan Eiropas Savienības fondu finansējumu konkurētspējīgiem pētniecības projektiem. Strādāsim pie modeļa izveides doktorantūras, pēcdoktorantūras un promocijas pilnīgai finansēšanai no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondiem.

9. Sagatavosim grafiku būtiskam zinātniskās darbības – zinātnes, pētniecības un inovāciju – publiska finansējuma pieaugumam vidējā termiņā. Nodrošināsim valsts pētījumu programmu sekmīgu ieviešanu līdz 2014. gada beigām. Nodrošināsim prioritāru atbalstu valsts nozīmes pētniecības centru darbībai, šim mērķim izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Izveidosim Latvijas starptautiski nozīmīgas pētniecības infrastruktūras objektu sarakstu. Veidojot 2015. gada budžetu, prioritāri izvērtēsim iespēju nodrošināt Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūras pētījumu programmās.

10. Pilnveidosim sporta nozari reglamentējošo normatīvo aktu bāzi, kā arī meklēsim sporta finansēšanas papildu iespējas, tai skaitā tautas sporta attīstībai.

11. Pieņemsim Valsts valodas politikas plānošanas dokumentu 2015.–2020. gadam, lai nostiprinātu latviešu valodu visas sabiedriskās dzīves jomās. Pilnveidosim izglītības sistēmas un kultūras lomu valsts valodas politikas īstenošanā, latviskas kultūrtelpas un vienotas sabiedrības veidošanā. Izstrādāsim jaunu mazākumtautību izglītības programmu latviešu valodas agrīnas apguves nodrošināšanai.

12. Strādāsim pie atbalsta modeļa pilnveides darbam ar jaunatni, īpaši pievēršoties līdzdalības veicināšanai, izveidojot jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentu 2014.–2018. gadam.

13. Nodrošināsim daudzveidīgu, darba tirgus vajadzībām atbilstošu mūžizglītības piedāvājumu, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju darba produktivitātes pieaugumu. Gatavojot valsts budžetu 2015. gadam, vērtēsim iespējas piedāvāt uzņēmējdarbības stimulus prakses vietu veidošanai.

Veselība

1. Saskaņā ar starptautisko principu "veselība visās politikās" veicināsim veselīga dzīvesveida un uztura popularizēšanu sabiedrībā, kā arī atjaunosim veselības mācību skolās. Sadarbojoties ar pašvaldībām un NVO, nodrošināsim iespējami veselīgu vidi un veselīgas pārtikas pieejamību izglītības iestādēs. Veicināsim pacientu personīgo atbildību savas veselības uzturēšanā.

2. Pakāpeniski palielināsim veselības aprūpes kopējo finansējumu, sagatavosim normatīvos aktus veselības aprūpes finansēšanas likuma ieviešanai, nodrošinot likumā paredzēto cilvēkresursu attīstību.

3. Turpināsim e-veselības pakalpojumu ieviešanu, padarot efektīvu veselības aprūpes plānošanu, koordinēšanu un datu aizsardzību, kā arī nodrošinot pacientam atbilstoša pakalpojuma saņemšanu.

4. Panāksim efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, izstrādājot veselības aprūpes kvalitātes sistēmu saskaņā ar starptautiskiem standartiem. Stiprināsim ģimenes ārsta komandas darbu, paplašinot sadarbību starp ģimenes ārstu un pacientu. Paplašināsim ambulatoro pakalpojumu pieejamību un dienas stacionāru darbu. Stacionārajā veselības aprūpē turpināsim izstrādāt ar konkrētām diagnozēm saistītu darba apmaksas modeli. Sadarbosimies ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

1. Turpināsim īstenot atbildīgu un ilgtspējīgu valsts makroekonomisko politiku.

2. Veiksim visus 2015.–2017. gada vidēja termiņa budžeta ietvara un 2015.gada valsts budžeta projektu sagatavošanas darbus, lai nākamajai valdībai pēc Saeimas vēlēšanām būtu iespēja īsā laikposmā pabeigt darbu pie šiem projektiem. Balstīsimies uz NAP2020 noteiktajām valsts attīstības prioritātēm.

3. Plānojot valsts finanses, stingri ievērosim Fiskālās disciplīnas likuma normas. 2014. gadā vispārējās valdības deficītu saglabāsim zem 0,9 % no IKP (pēc EKS95 metodikas). Turpmākajos gados pieturēsimies pie vidēja termiņa budžeta ietvarā noteiktajiem deficīta mērķiem: 2015. gadā – zem 0,9 % no IKP, 2016. gadā – zem 0,8 % no IKP.

4. Nodrošināsim valsts budžeta pārorientāciju uz konkrētu, attīstības plānošanas dokumentos noteiktu rezultātu sasniegšanu.

5. Ievērojot fiskālās disciplīnas principus, izvērtēsim iespējas atvieglot pašvaldību aizņemšanās nosacījumus investīcijām.

6. Nodrošināsim kontroli pār nepamatotu cenu pieauguma riskiem periodā pēc eiro ieviešanas, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību.

7. Sniegsim plašu, vispusīgu informāciju sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī iedzīvotājiem par valsts budžetu un tā izpildi. Veicināsim iedzīvotāju izpratni par valdības pieņemto lēmumu ietekmi uz katras ģimenes personīgo budžetu.

Eiropas Savienības fondu investīciju plānošana

1. Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā sniegsim mērķtiecīgu atbalstu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem un to funkcionālajām teritorijām, lai sekmētu valsts konkurētspējas izaugsmi un ekonomikas strukturālu pielāgošanu, nodarbinātību un izglītību, veicinātu nevienlīdzības mazināšanu un līdzsvarotu teritoriju attīstību. Investīcijas teritoriju attīstībai plānosim atbilstoši Latvija2030, NAP2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam noteiktajai valsts policentriskajai attīstībai un integrētajām pašvaldību attīstības programmām, diferencējot atbalsta mehānismus atbilstoši attīstības centru potenciālam.

2. Nodrošināsim kvalitatīvu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada perioda plānošanas dokumentu izstrādi, lai paātrinātās procedūras (fast track) ietvaros panāktu vienošanos un nodrošinātu Latvijai pieejamo Eiropas Savienības fondu investīciju uzsākšanu ne vēlāk kā 2014. gada otrajā pusgadā.

3. Lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu tautsaimniecības attīstībā, iesaistīsim sabiedrību normatīvo aktu izstrādē, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gadam investīciju piesaisti. Izstrādāsim un akreditēsim Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmu atbilstoši vienas pieturas aģentūras un efektīvas partnerības principiem, tās ietvaros atbalstot efektīvāko iestāžu darbības modeli, lai samazinātu pārvaldes administratīvo līmeņu skaitu un administratīvo slogu visos līmeņos Eiropas Savienības fondu apguvē. Garantēsim specifisko atbalsta mērķu ieviešanas uzsākšanu, izstrādājot kvalitatīvu kritēriju kopas mērķtiecīgai un efektīvai investīciju piesaistei.

4. Nekavējoties kompleksi izvērtēsim līdz šim neapgūtos Eiropas Savienības fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda līdzekļus un, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus uzņemto virssaistību apjomā, lemsim par līdzekļu pārdali tādām Eiropas Savienības fondu aktivitātēm, kas nostiprinās Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos pēc finanšu un ekonomiskās krīzes, primāri radot jaunas darbavietas Latvijas reģionos.

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

1. 2014. gadā nodrošināsim nodokļu sistēmas stabilitāti, līdz nākamā gada budžeta sastādīšanai neveiksim būtiskus grozījumus nodokļu politikā, tostarp nemainīsim galveno nodokļu (piemēram, IIN, PVN, VSAOI, UIN) likmes.

2. Izvirzīsim mērķi saglabāt Eiropas Savienības valstu konkurencē relatīvi zemu nodokļu slogu – apmēram 1/3 no IKP.

3. Sagatavosim turpmāku pamatu darbaspēka nodokļu samazinājumam, lai sekmētu Latvijas ekonomikas konkurētspēju Baltijas un Eiropas mērogā. Piedāvāsim efektīvāku darbaspēka nodokļu samazinājuma risinājumu, kas mazinātu nodokļu slogu nodokļu maksātājiem un vienlaikus mazinātu ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Kompensēsim darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu ar patēriņa un īpašuma nodokļiem un ēnu ekonomikas mazināšanu. Nodrošināsim, ka, samazinot nodokļu maksājumus, nesamazinās ieņēmumu apjoms pašvaldībām.

4. Aktīvi vērsīsimies pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot kontrabandas, PVN krāpšanas, "aplokšņu" algu, nelegālās nodarbinātības apkarošanai. Vienlaikus ievērosim samērīguma principu attiecībā uz piemērojamiem sodiem un izvērtēsim uzlabojumus normatīvajos aktos, lai sekmētu nodokļu samaksu.

5. Pilnveidosim publisko iepirkumu procedūras, nodrošinot priekšrocības tiem, kuri godīgi maksā visus nodokļus. Ierobežosim ārzonās reģistrētu uzņēmumu iespējas piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.

6. Izvērtēsim Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas un citu dienestu amatpersonu motivācijas un atbildības sistēmu, lai sekmētu ēnu ekonomikas samazināšanu uzņēmumu riska grupās, kur ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, neradot jaunu slogu uzņēmējiem.

7. Vērtēsim iespēju piedāvāt nodokļu un citus stimulus pašvaldībām veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas.

8. Izvērtēsim mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu, ņemot vērā tā ietekmi uz valsts budžetu, ēnu ekonomiku, nodarbināto sociālo aizsardzību un uzņēmējdarbības uzsākšanu.

Industriālā (nozaru) politika un inovācijas

1. Dialogā ar uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem, pārnozaru sadarbībā turpināsim konsekventi ieviest industriālo politiku, par valsts atbalsta mērķi izvirzot ekonomikas transformāciju par labu uzņēmējdarbībai ar augstāku pievienoto vērtību, lielāku ienesīgumu un spēju radīt labāk atalgotas darbavietas.

2. Lai attīstības centros visā valsts teritorijā izveidotu nepieciešamo publisko infrastruktūru, gan Eiropas Savienības fondu, gan valsts budžeta ekonomikas attīstības programmu ietvaros izveidosim un ieviesīsim valsts atbalsta programmas ražošanas attīstībai un investīciju piesaistei apstrādes rūpniecībā.

3. Mazināsim sadrumstalotību inovācijas sistēmā. Izveidosim vienotu inovācijas sistēmu, kura veicinās izgudrojumu komercializāciju un tehnoloģiju pārnesi uzņēmējdarbībā.

4. Nodrošināsim pašvaldībām uzņēmējdarbības investīciju piesaistes stimulus, paredzot atbalstu telpu, pakalpojumu, inženierkomunikāciju, pievadceļu un citas koplietošanas infrastruktūras izveidei atbilstoši investīciju vajadzībām, sekmējot pašvaldību sadarbību starpteritoriālu projektu īstenošanā.

Finanšu nozare

1. Uzsāksim pilna spektra attīstības finanšu institūcijas praktisko darbību, nodrošinot centralizētu atbalsta programmu ieviešanu un resursu koncentrāciju, sadarbībā ar privāto sektoru ieviesīsim tās profesionālu uzraudzības mehānismu. Attīstības finanšu institūcijas (AFI) darbību balstīsim uz tās meitassabiedrību uzkrāto pieredzi un resursiem atbalsta programmu ieviešanā, sniedzot valsts atbalstu veidā, kas labo tirgus kļūdas, pēc papildinātības principa. Atbilstoši tirgus pieprasījumam papildināsim atbalsta programmu klāstu, izvērtējot iespējas ieviest ilgtermiņa eksporta kredītu instrumentu, lai mazinātu rūpniecisko ražojumu eksporta tirgu apgūšanas risku.

2. Sekmēsim konservatīvu finanšu un kapitāla tirgus politiku, lai veicinātu pārdomātu finanšu sektora attīstību un ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Nodrošināsim Latvijas uzņēmumiem alternatīvas finansējuma iespējas to ilgtspējīgai attīstībai, jo sevišķi, izmantojot riska kapitālu.

3. Novērsīsim pārmērīgas aizņemšanās draudus ekonomiski un sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju vidū, stingrāk regulējot nebanku aizdevumu sniedzēju darbību Latvijā, tostarp paredzot stingrākas prasības maksātspējas vērtēšanai, ierobežojot aizņemšanās kopējās izmaksas un parādsaistību apjoma pieaugumu. 

4. Izveidosim vienotu parādnieku reģistru un vienotu kredītriska vērtēšanas un uzraudzības sistēmu.

5. Atbalstīsim Latvijas nacionālās finanšu sistēmas veidošanos, veicinot iedzīvotāju apvienošanos teritoriālās kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās (KKS). Izvērtēsim kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību nozares attīstības veicināšanu ar Attīstības finanšu institūcijas (AFI) palīdzību.

Uzņēmējdarbības vide, investīcijas un nodarbinātība

1. Visos valsts pārvaldes lēmumos ņemsim vērā nepieciešamību veidot izcilu uzņēmējdarbības vidi. Mazināsim normatīvo aktu skaitu un apjomu, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai. Publiskajā pārvaldē ieviesīsim informācijas atkārtotas izmantošanas principu un dokumentu kopas apstiprināšanas principu. Veiksim konkrētu, uz rezultātu orientētu un mērķtiecīgu rīcību Latvijas Doing Business un Globālās konkurētspējas indeksa reitinga uzlabošanai.

2. Turpināsim kompetenču centru, klasteru un citu uzņēmēju sadarbības formu attīstību un atbalsta sniegšanu no ES fondu un valsts līdzekļiem konkurētspējīgu un eksportspējīgu produktu un pakalpojumu izstrādei. Veidosim uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta infrastruktūru, tostarp reģionālo biznesa inkubatoru tīklu, tehnoloģiskos biznesa inkubatorus pie Latvijas lielākajām augstskolām, kā arī radošo industriju inkubatoru.

3. Atbalstīsim uzņēmumu darbinieku profesionālās mācības uzņēmumu konkurētspējas, darba aizsardzības un darba efektivitātes veicināšanai.

4.  Nodrošināsim koordinētu valdības atbalstu AS "Liepājas metalurgs" maksātnespējas sociālekonomisko risku mazināšanai, sniegsim atbalstu bez darba palikušajiem un sekmēsim jaunu darbavietu radīšanu Liepājā un tās apkārtnē. Sekmēsim iespējami ātru uzņēmuma darbības atjaunošanu, tiecoties pēc tā aktīvu kopuma (ražošanas process un ostas darbība) atgriešanās ekonomiskajā apritē.

5. Izstrādāsim priekšlikumus uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, sekmējot ekonomisko aktivitāti, elastīgu nodarbinātības formu un pašnodarbinātības izplatību.

6. Uzsāksim jauniešu nodarbinātības iniciatīvas īstenošanu. Atbalstīsim vecāku iedzīvotāju nodarbinātības iespējas.

7. Nodrošināsim uzņēmumu labas pārvaldības principu un ilgtspējas ieviešanu kapitālsabiedrībās, kurās ir valsts un pašvaldību kapitāla daļas, lai nodrošinātu lielāku atdevi no publiskajiem aktīviem.

8. Veiksim izmaiņas būvniecības regulējumā, lai nodrošinātu likumību, drošību un kvalitāti būvniecības un būvju ekspluatācijas procesa visos posmos, kā arī būvspeciālistu profesionālās atbildības uzņemšanos, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses, jo īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgām ēkām.

9. Pilnveidosim termiņuzturēšanās atļauju investīciju programmas darbību, sabalansējot riskus un attīstības iespējas Latvijas sabiedrībai un ekonomikai. Investīciju piesaistē mainīsim uzsvaru no nekustamā īpašuma uz ieguvumiem ražojošajiem un eksportspējīgajiem uzņēmumiem. Uzsāksim Ekonomikas attīstības fonda darbību.

10. Īstenosim efektīvu ekonomisko politiku koordināciju, sekmējot Ārējo ekonomisko interešu koordinācijas padomes darbu kā galveno instrumentu eksporta veicināšanā un ārējo ekonomisko interešu īstenošanā, koordinējot valsts, pašvaldību un privātā sektora darbību.

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

1. Novērsīsim nepamatota enerģijas cenas pieauguma riskus mājsaimniecībām un ražojošajiem uzņēmumiem, 2014. gada aprīlī iedarbināsim Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda mehānismu OIK izmaksu samazināšanai. Īstenosim trūcīgu un maznodrošinātu mājsaimniecību aizsardzību pret elektroenerģijas cenu kāpumu pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas.

2. Lai veicinātu rūpnieciskās produkcijas izlaidi un jaunu darbavietu radīšanu, atbilstoši valsts atbalsta normām izvērtēsim iespējas samazināt enerģijas izmaksas energoietilpīgai rūpnieciskai ražošanai, īstenojot diferencētu elektroenerģijas tarifu mehānismu.

3. Mazināsim Latvijas enerģētisko atkarību no trešajām valstīm, dažādojot energoresursu piegāžu avotus, veicinot Eiropas vienotā enerģētikas tirgus izveidi, attīstot starpsavienojumus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

4. Uzsāksim dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos līdz 2014. gada aprīlim. Sastādīsim ceļakarti dabasgāzes tirgus atvēršanai atbilstoši ES likumdošanas prasībām, lai to pilnībā īstenotu ne vēlāk kā 2017. gada aprīlī, kad beidzas AS "Latvijas gāze" privatizācijas līgumos noteiktie ierobežojumi, tostarp paredzot skaidrus Inčukalna pazemes gāzes krātuves turpmākās pieejamības un izmantošanas principus.

5. Sekmēsim importēto energoresursu aizvietošanu ar izmaksu efektīviem vietējiem enerģijas veidiem siltumapgādē un transportā. Izstrādāsim jaunu elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem atbalsta mehānismu, kas būtu ekonomiski pamatots un neradītu enerģijas cenu pieauguma riskus patērētājiem.

6. Turpināsim īstenot atbalsta programmas mājokļu, valsts un pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, pilnveidojot un vienkāršojot to īstenošanas nosacījumus. Izstrādāsim finansēšanas modeli, kas papildus Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību finansējumam ļauj piesaistīt trešās puses finansējumu. Izvērtēsim iespēju paredzēt projekta īstenotāja atbildību par plānotā energoefektivitātes līmeņa nodrošināšanu.

7. Īstenosim Latvijas nacionālajās interesēs balstītu solidāru Baltijas valstu pozīciju stratēģisko enerģētikas jautājumu risināšanā BEMIP platformas ietvaros, aizstāvēsim Latvijas nacionālās intereses Kopējās intereses projektu un Eiropas Savienojuma instrumenta (CEF) ieviešanas gaitā.

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

1. Izstrādāsim priekšlikumus ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas un meža vērtības pieauguma veicināšanai, proporcionāli ieguldot ieņēmumus pašvaldību infrastruktūrā un nodrošinot meža apsaimniekošanas ekonomisko dzīvotspēju.

2. Veicināsim tādu ilgtspējīgu bioloģisko un ainavisko daudzveidību saudzējošu mežu apsaimniekošanu, kas palielina oglekļa dioksīda piesaisti, lai izpildītu Latvijas saistības klimata pārmaiņu samazināšanā.

3. Veicināsim kredītresursu un valsts atbalsta pieejamību lauksaimniecības sektoram ES finansēto projektu īstenošanai un lauksaimniecības zemes iegādei.

4. Palielināsim lauksaimniecības produkcijas ražošanu ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm un veselīgas pārtikas īpatsvara pieaugumu patēriņā.

5. Turpināsim AS "Latvijas Valsts meži" meža zemes iegādes programmu, lai saglabātu kontroli pār stratēģiskajiem meža resursiem.

6. Izstrādāsim un ieviesīsim "zaļā iepirkuma" principu valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos, sekmējot veselīgas pārtikas un vietējo materiālu (tostarp koksnes) īpatsvara pieaugumu.

7. Veicināsim neizmantotās lauksaimniecības zemes atgriešanu lauksaimniecībā un tās izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, tādējādi radot pievienoto vērtību nacionālajam zemes resursam (nacionālajai bagātībai).

8. Izveidosim nacionāla līmeņa zemes fondu (Latvijas Zemes fondu), lai veicinātu lauksaimniecības zemes pieejamību un tās aktīvāku izmantošanu lauksaimniecībā.

9. Pilnveidosim lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, veicinot lauksaimniecības zemes pieejamību ražojošiem lauksaimniekiem.

10. Nodrošināsim līdzsvarotu zivsaimniecības politiku, ievērojot resursu ilgtspējas un saglabāšanas nepieciešamību jūras un iekšējos ūdeņos. Palielināsim pievienoto vērtību zvejas un saldūdens akvakultūras produktu apstrādē, saglabājot un attīstot eksporta tirgu.

11. Attīstīsim lauku un dabas tūrismu kā līdzekli lauku vides un dzīvesveida saglabāšanai.

12. Izvirzīsim meliorācijas attīstības mērķus un prioritātes, kā arī veicināsim meliorācijas sistēmu stāvokļa uzlabošanu, apzinoties to nozīmību Latvijas teritorijas attīstībā un iedzīvotāju drošībai.

Transports, infrastruktūra un sakari

1. Īstenosim NAP2020 un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos transporta attīstības virzienus, nodrošinot nepārtrauktu un efektīvu Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļu piesaisti investīcijām transporta infrastruktūrā. Nodrošināsim uzsākto Eiropas Savienības atbalsta projektu sekmīgu realizāciju un uzraudzību.

2. Īstenosim autoceļu sakārtošanas programmu, īpašu uzmanību pievēršot autoceļu kvalitātei. Nodrošināsim atbilstošas investīcijas autoceļu atjaunošanā, piesaistot Eiropas Savienības 2014.–2020. plānošanas perioda fondu un valsts budžeta līdzekļus tādā apmērā, lai pakāpeniski uzlabotu autoceļu infrastruktūru. Izvērtēsim publiskās privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanu investīcijām autoceļos. Īstenosim kompleksus pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kā arī velo un elektromobilitātes attīstībā.

3. Nodrošināsim elektronisko sakaru nozares attīstību un platjoslas telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību visā Latvijā, tostarp arī pierobežas teritorijā. Veicināsim Digitālās programmas Eiropai mērķu sasniegšanu, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu attīstību.

4. Attīstīsim Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas kā savstarpēji papildinošus loģistikas centrus un neatņemamu Eiropas un Āzijas tranzītceļu sastāvdaļu, tai skaitā ES TEN-T tīkla ietvaros. Pilnveidosim ostu darbības pārraudzību, efektivitāti un atdevi valstij un pašvaldībām.

5. Nodrošināsim tranzīta un loģistikas nozares attīstību un izaugsmes potenciālu, modernizējot ostu publisko infrastruktūru un radot apstākļus tranzīta kravu apgrozījuma kāpināšanai Latvijas ostās straujāk par pārējo Baltijas valstu ostām. Izvērtēsim iespēju izmantot ostu maksu tādu ostu infrastruktūras un aprīkojuma modernizēšanai, kas netiks atbalstīti finansēšanai no ES fondiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Attīstīsim dzelzceļa infrastruktūru, nodrošinot kravu plūsmu apkalpošanu un tranzīta koridora konkurētspējas palielināšanu. Lai Latvijas dzelzceļa transports kopā ar ostām saglabātu tirgus pozīcijas starptautiskajos kravu pārvadājumos Baltijas reģionā, veiksim iestrādnes dzelzceļa infrastruktūras projekta – Austrumu–Rietumu tranzīta koridora – konkurētspējas palielināšanai. Balstoties uz vienotu metodiku, izvērtēsim iespēju sabalansēt maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu uz Latvijas lielajām ostām.

6. Realizēsim vienotu pasažieru pārvadājumu plānošanu, saskaņojot starppilsētu un vietējo maršrutu transporta kustību, lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti valsts teritorijā.

7. Uzsāksim "Rail Baltic" projekta īstenošanu, kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm izveidojot kopuzņēmumu ar mītnes vietu Rīgā, uzsāksim projekta tehnisko izpēti, kā arī sagatavosim nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai.

8. Attīstīsim lidostu "Rīga" kā rentablu un konkurētspējīgu Eirāzijas nozīmes lidojumu centru, veicinot gan pasažieru, gan kravu plūsmas kapacitātes palielināšanu. Nodrošināsim nacionālās aviosabiedrības "AirBaltic" ilgtspējīgu attīstību, piesaistot investorus kompānijas turpmākai izaugsmei.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

1. Veicināsim reģionu attīstību ar diversificētu ekonomiku, daudzveidīgiem pakalpojumiem un labu sasniedzamību.

2. Īstenosim pasākumus, lai nostiprinātu pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības un reģiona sociālekonomiskās attīstības veicināšanā, nodrošinot rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei ieviešanas pēctecību, attiecinot tā secinājumus reģionālajā politikā un izstrādājot situācijai atbilstošas attīstības programmas citiem Latvijas reģioniem. Stiprināsim plānošanas reģionu kapacitāti, izstrādājot un ieviešot reģionu attīstības stratēģijas un programmas.

3. Atbalstīsim policentrisku valsts attīstību, veicinot nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmi ar attīstītu rūpniecību, daudzveidīgiem pakalpojumiem, labu sasniedzamību, vienlaikus nodrošinot apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem iespējas izmantot attīstības centros piedāvātās darbavietas un publiskos pakalpojumus. Turpināsim stiprināt pašvaldību kapacitāti un kompetences, atbalstot spēcīgu centru attīstību saskaņā ar Latvija 2030, NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019. gadam.

4. Turpināsim normatīvo aktu izstrādi un virzību, lai ieviestu depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam.

5. Aizsargāsim Latvijas bioloģisko daudzveidību, nodrošinot vienotu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu, kā arī apdraudēto sugu un biotopu aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām.

6. Turpināsim īstenot projektus energoefektivitātes un ūdenssaimniecības jomās, kā arī efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi.

7. Izstrādāsim jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojektu, kas stimulēs pašvaldības veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas nodarbinātībai, kā arī nodrošinās līdzsvarotu, reģionāli sabalansētu resursu pieejamību visām pašvaldībām.

8. Izvērtēsim publiskās privātās partnerības (PPP) principa izmantošanu infrastruktūras un pakalpojumu projektu īstenošanā.

9. Pabeigsim Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas izveidi, lai uzlabotu iedzīvotāju un uzņēmēju piekļuvi datiem un informācijai par teritorijas izmantošanu un attīstības perspektīvām un veicinātu investīciju piesaisti teritorijām.

10. Turpināsim publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanu, tai skaitā nodosim izskatīšanai Saeimā Publisko pakalpojumu likumprojektu, realizēsim "vienas pieturas" aģentūras pilotprojektus un, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, precizēsim Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepciju.

11. Pieņemsim Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam.

IV. Pārvaldība

Tiesiskuma stiprināšana

1. Izstrādāsim priekšlikumus attiecībā uz valsts piešķirto finansējumu politisko partiju darbības nodrošināšanai un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem, lai turpinātu mazināt naudas lomu politikā.

2. Turpināsim korupcijas izskaušanu valstī, arī īstenojot preventīvus pasākumus korupcijas risku mazināšanai, un nodrošināsim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja profesionālu darbību.

3. Ieviesīsim kvalitatīvu alternatīvo strīdu izšķiršanas – mediācijas un šķīrējtiesu – tiesisko regulējumu.

4. Turpināsim civiltiesību modernizāciju, izstrādājot arī dalītā īpašuma un hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu.

5. Turpināsim tiesu sistēmas reformu, lai sekmētu tādu no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību realizāciju kā efektīva un cilvēktiesībām atbilstoša tiesas procesa norise saprātīgā termiņā, kā arī lai izlīdzinātu tiesu noslodzi Rīgā un Latvijas reģionos.

6. Turpināsim pilnveidot normatīvo aktu jaunrades procesu, lai sadarbībā ar iesaistītajām pusēm uzlabotu pieņemto normatīvo aktu kvalitāti, novērstu to pastāvīgu grozīšanu un pārāk detalizētu tiesisko regulējumu. Turpināsim samazināt normatīvo aktu apjomu un skaitu, nodrošinot labāku pārvaldību, mazinot administratīvo slogu jau šajā gadā un sasniedzot konkrētus rādītājus.

7. Izstrādāsim un ieviesīsim komercdarbības izaugsmi un investoru tiesisko aizsardzību veicinošu tiesisko regulējumu, kā arī uzlabosim intelektuālā īpašuma un maksātnespējas tiesisko regulējumu, īpašu uzmanību pievēršot maksātnespējas administratoru darbības pilnveidošanai.

8. Nostiprināsim likuma varas principu tiesību pārkāpumu gadījumos, īpašu uzmanību pievēršot kriminālsodu izpildes un administratīvo pārkāpumu sistēmas modernizācijai, lai tuvinātu tās Eiropas Savienības tiesību telpai.

9. Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādes procesā nodrošināsim nacionālo interešu aizsardzību.

Sabiedrības drošība

1. Turpināsim īstenot ilgtermiņa drošības un tiesību aizsardzības politiku. Izveidosim efektīvu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas modeli valstī, izvērtējot Valsts policijas un pašvaldību policijas darba organizāciju, lai identificētu sadarbības optimizācijas iespējas. Īstenosim valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbību narkotisko un psihotropo vielu izplatības ierobežošanai un kontrolei.

2. Nodrošināsim nepieciešamos cilvēku un materiāli tehniskos resursus, lai sekmīgi pabeigtu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu.

3. Par prioritāti noteiksim cīņu ar organizēto noziedzību.

4. Stingri kontrolēsim imigrāciju no trešajām valstīm, mazinot nelegālo imigrāciju.

5. Izvērtēsim drošības un tiesību aizsardzības iestāžu kopīgu apmācību iespējas uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes un sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm.

6. Izveidosim vienotu, integrētu drošības struktūru vadības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu resursu pārvaldi un spēju reaģēt operatīvās situācijās, efektīvi izmantojot visus nacionālos un starptautiskās sadarbības rezultātā pieejamos resursus.

Valsts pārvalde

1. Turpināsim veidot nelielu, profesionālu, efektīvu, uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, tai skaitā uzlabosim e-pārvaldību valstī.

2. Veicināsim publiskās pārvaldes cilvēkresursu kvalitatīvu attīstību, stiprinot un attīstot nepieciešamo kompetenču kopumu, lai nodrošinātu, ka sabiedrība saņem kvalitatīvus valsts pārvaldes pakalpojumus.

V. Kultūrtelpa

1. Kultūras nozarē mūsu prioritāte būs latviskās kultūrvides un identitātes stiprināšana, Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšana un bagātināšana ar jaunām laikmetīgām vērtībām mākslā un literatūrā. Sagatavosim Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeli, kas garantē VKKF stabilitāti, neatkarību un tā finansējuma pieaugumu līdzsvarota un ilgtspējīga Latvijas kultūras procesa nodrošināšanai.

2. Veidosim radošo profesiju statusam un darbības specifikai atbilstošu politisko un normatīvo vidi, tajā skaitā pilnveidosim vispārējās sociālās aizsardzības garantijas radošajās profesijās individuāli nodarbinātajiem.

3. Veiksim pētījumu kultūras jomā, lai izvērtētu strādājošo konkurētspēju.

4. Veiksim pasākumus profesionālās kultūrizglītības kvalitātes celšanai, tajā skaitā pilnveidosim finansēšanas kārtību profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu īstenošanai, izstrādājot kvalitātes kritērijus, un sagatavosim Profesionālās kultūrizglītības kompetenču centru izveides koncepciju.

5. Izstrādāsim programmu Latvijas Republikas simtgadei un uzsāksim tās īstenošanu, tajā skaitā uzsāksim Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveides darbus.

6. Veicināsim radošā potenciāla un kultūrā balstīto inovāciju pārnesi uzņēmējdarbībā, stiprināsim kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektora sadarbību. Aktivizēsim sabiedrības izglītošanu par radošo industriju jautājumiem, kā arī sekmēsim radošo industriju eksportspēju.

7. Aktivizēsim kultūras un izglītības procesu mijiedarbi nacionālo kultūras vērtību apziņas stiprināšanai, nācijas pašcieņas celšanai un saliedētībai uz kopīgu vērtību pamata, tajā skaitā radošiem paņēmieniem popularizēsim Latvijas kultūras kanonu sabiedrībā, it īpaši jauniešu vidū un ārvalstu latviešu kopienās.

8. Lai stiprinātu piederības sajūtu Latvijai, atbalstīsim mazākumtautību nevalstiskās organizācijas.

9. Izstrādāsim mediju politikas veidošanas institucionālo risinājumu.

10. Veicināsim Latvijas elektronisko mediju un drukātās preses attīstību, radot labvēlīgus apstākļus to pastāvēšanai un konkurētspējai. Sekmēsim sabalansētas mediju telpas attīstību, ko veido gan sabiedriskie, gan komerciālie mediji, tajā skaitā reģionālie mediji. Panāksim vienošanos par atbalsta pasākumiem sabiedriskajiem medijiem.

11. Stiprināsim nacionālu un eiropeisku informācijas telpu, veicinot ES dalībvalstu sabiedrisko televīzijas programmu pieejamību.

VI. Latvija pasaulē

Ārpolitika

1. Konsekventi īstenosim valdības ārpolitikas pamatuzdevumu – garantēt valsts drošību un stabilitāti, starptautiski veidot priekšnoteikumus valsts ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai. Starptautiskajās organizācijās un divpusējās attiecībās ar citām valstīm uzsvērsim Latvijas valsts tiesiskās pēctecības principu.

2. Izmantosim Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO kā ietvaru šī pamatuzdevuma izpildei un nodrošināsim Latvijas interešu īstenošanu divpusējo, reģionālo un globālo ārpolitikas izaicinājumu kontekstā.

3. Aizstāvot nacionālās intereses, atbalstīsim Eiropas Savienības tālāku integrāciju un Eiropas Savienības politisko un ekonomisko vienotību, vienotu Eiropas Savienības ārpolitiku un eirozonas stabilitāti.

4. Noteiksim Latvijas ekonomiskās un enerģētiskās atkarības mazināšanu par nozīmīgu Latvijas ārpolitikas prioritāti. Iestāsimies par aktīvu ES sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, kā arī par ciešākām attiecībām ar Centrālāzijas valstīm.

5. Atbalstīsim Eiropas Savienības paplašināšanos, iesaistot tajā jaunas valstis, kas atbilst pievienošanās kritērijiem.

6. Turpināsim ciešāku sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem Eiropas Savienības ietvaros – Baltijas un Ziemeļvalstīm, Vāciju un Poliju.

7. Stiprināsim stratēģisko partnerību ar ASV drošības politikas un ekonomikas jomā.

8. Aizstāvēsim plašāku Latvijas pārstāvību ANO svarīgākajās struktūrās, kā arī turpināsim sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

9. Veicināsim Latvijas interesēm atbilstošu Eiropas Savienības un NATO sadarbību ar Krieviju. Turpināsim veidot attiecības ar Krieviju uz abpusējas ieinteresētības, savstarpējas cieņas un Eiropas vērtību pamatiem.

10. Sekmēsim valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, īstenosim efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku.

11. Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses tradicionālajās partnervalstīs, kā arī aktīvi atbalstīsim Latvijas uzņēmumus jaunajos eksporta tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās izaugsmes līderiem.

12. Īstenosim Eiropas Savienības attīstības sadarbības mērķus, fokusējoties uz Latvijas ārpolitikas prioritāšu reģioniem – Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm.

Aizsardzība

1. Konsekventi īstenosim valdības aizsardzības politikas pamatuzdevumu – attīstīt profesionālus un efektīvus Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) atbilstoši NATO un Latvijas aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm. Turpināsim darbu, lai nodrošinātu finansējumu aizsardzībai atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām.

2. Nodrošinot Latvijas aizsardzības ilgtspēju, turpināsim NBS mehanizācijas projektu, kā arī uzsāksim darbu pie pretgaisa aizsardzības un kiberaizsardzības sistēmu nodrošinājuma.

3. Stiprināsim NATO klātbūtni reģionā, īstenojot kopīgas militārās mācības, kā arī attīstot NATO stratēģiskā komunikāciju centra (STRATCOM) projektu Latvijā.

4. Atbalstīsim Latvijas līdzdalību NATO vadītajā starptautiskajā drošības atbalsta operācijā Afganistānā, kā arī citās ANO, NATO un Eiropas Savienības vadītajās starptautiskajās operācijās.

5. Turpināsim attīstīt Zemessardzi un veicināt jaunatnes patriotisko audzināšanu, paplašinot Jaunsardzes kustību.

6. Palielināsim Latvijas tautsaimniecības potenciāla izmantošanu NATO apgādēs.

7. Turpināsim nodrošināt NATO un ISAF misijas Afganistānā atbalstu un veicināt kravu tranzītu Ziemeļu apgādes tīkla (NDN) ietvaros. Atbalstīsim un veiksim pasākumus, kas nākotnē ļaus NDN pāraugt komerciālā tīklā.

Latvijas tēls un saikne ar tautiešiem

1. Veicināsim Latvijas tēla starptautisko atpazīstamību: Latvija – droša, ekoloģiski tīra, tautsaimniecības un politiskās reformas veiksmīgi īstenojusi valsts; Latvija – starptautiskā tūrisma galamērķis; Latvija – solidāra un jaunām idejām atvērta Eiropas Savienības valsts; Latvija – uzticama Eiroatlantiskās sadarbības partnere. Ārējo ekonomisko interešu koordinācijas padomes ietvaros izstrādāsim vienotas Latvijas tēla vadlīnijas ārējo ekonomisko interešu īstenošanai.

2. Starpnozaru sadarbībā stiprināsim ārzemēs dzīvojošo tautiešu saikni ar Latviju un latvisko identitāti, veicināsim viņu politisko un pilsonisko līdzdalību un iesaisti Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, zinātnē un izglītībā, sekmēsim Latvijai piederīgo atgriešanos dzimtenē. Šo mērķu sasniegšanā sadarbosimies ar tautiešiem ārzemēs un diasporas organizācijām.

3. Nodrošināsim efektīvu Pilsonības likuma normu īstenošanu, kas paredz iespēju tautiešiem saglabāt Latvijas un citas valsts pilsonību.

Foto no valmiera24.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...

Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...